tag:blogger.com,1999:blog-4444509198885750972024-03-13T19:27:10.000+02:00@arhivanagsLatvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga emuārs+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.comBlogger61125tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-48759556680685639862023-12-25T23:44:00.001+02:002023-12-25T23:44:44.060+02:00Ziemsvētki - priecīgie, skaistie, latviskie<p>
</p><p align="center" class="MsoTitle" style="text-align: center;"><span lang="LV" style="mso-ansi-language: LV;"><br /></span></p>
<p class="MsoNormal" style="margin-left: 72pt; text-align: left;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"></span></u></b></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><b><u><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgcD2wMu8GyYWLdMKcrTv1duhEsyD3DoD3GBjED8nXiCnjlGMsCJYdZSn4dK59sec16Hd1mD5nD8yYVJbasMFRnFclhCeqVtKHQz-GUfGnovD47i_cTu06ZB6boqtx7qi5GJi_hu1IzL1hf8B-iqMcI-4uSE_JDam0LX6-GwQMwAU47yZrHn1HWkkqwHjs9/s1593/Madonna%20m.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1593" data-original-width="1280" height="640" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgcD2wMu8GyYWLdMKcrTv1duhEsyD3DoD3GBjED8nXiCnjlGMsCJYdZSn4dK59sec16Hd1mD5nD8yYVJbasMFRnFclhCeqVtKHQz-GUfGnovD47i_cTu06ZB6boqtx7qi5GJi_hu1IzL1hf8B-iqMcI-4uSE_JDam0LX6-GwQMwAU47yZrHn1HWkkqwHjs9/w514-h640/Madonna%20m.jpg" width="514" /></a></u></b></div><p></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"><br /> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></u></b></p><p class="MsoNormal" style="margin-left: 72.0pt; text-align: justify;"><b><u><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Sprediķis par 2.Moz 3:1-10 Rīgas Domā </span></u></b><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"><span style="mso-spacerun: yes;"><br /></span></span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Priecīgi ziemassvētki klāt!</span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Prieka zvans sāk gaisu tricināt.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Kristus ir dzimis, viss ienaids rimis -</span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Priecājies, priecājies, draudze!</span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Mīļās un pazīstamās ziemsvētku dziesmas! Ziemsvētki
vispirms saistās ar prieku. “Priecīgus Ziemsvētkus!”, mēs sakām draugiem un pat
svešiem cilvēkiem. </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Mīļie gani, sakiet mums,</span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Kas šī prieka nosēpums? </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Izrādās, ka priekam ir noslēpums! Noslēpumus
vienmēr gribas izdibināt. Pavedienu var dot eglīte, ko greznojam baznīcās
pilsētu laukumos un savās istabās. Mēs saliekam tajās gaismiņas, lai skaisti
mirdz klusajā, svētajā naktī. Liesmiņās mirdzošai eglītei ir iespaidīgs
pirmtēls Bībelē. Iedams pa tuksnesi, Mozus ierauga ērkšķu krūmu, kas deg, bet
nesadeg. Tas viņu pārsteidz. Mozus zina, ka malka deg un sadeg. Katra degviela
sadeg. Šis krūms nesadeg. Kas tas ir? Tā ir zīme. Ko tā var pateikt mums?</span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Ja kāds jautātu: “Kas ir Dievs”, ko jūs teiktu?
Visparastākā atbilde būtu – Dievs ir augstākā būtne. Priecīgi no tā nekļūst.
Dievs ir kaut kur augstu, līdz kurienei ir tāls un grūts ceļš. Antīkajā pasaulē
domāja, ka<span style="mso-spacerun: yes;"> </span>tas ir aiz mākoņiem Olimpa
kalnā. Pirmie padomju kosmonauti lūkoja pēc Dieva kosmosā un ziņoja, ka neesot
viņu redzējuši. Zondes ar informāciju par zemi un cilvēkiem ceļo ārpus Saules
sistēmas robežām, bet nav ziņu ka tās būtu sasniegušas Dievu. Tad varbūt Dieva
nemaz nav?</span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Tas var dot atvieglojuma sajūtu. Katra būtne
pasaulē ieņem savu vietu barības ķēdē. Ja Dievs ir Augstākā būtne, tad mums ir
maz izredžu tādā konkurencē. Franču filozofs Žans Pols Sartrs sprieda: “Ja
Dievs ir, tad es neesmu brīvs. Bet es esmu brīvs, tātad Dieva nav.” Var
iebilst, ka nez cik nu cilvēks ir brīvs kaut vai no savām tieksmēm, kas pašam
nepatīk. Taču galvenā Sartra kļūda ir tā, ka viņš nav kā Mozus ievērojis, ka
ērkšķu krūms nesadeg. Dievam nevajag degvielas. Dievs nav no pasaules. Viņš nav
“augstākā būtne” barības ķēdē. Viņš vispār nav būtne. Dievs ir pats esmes akts,
tās avots, kurā mēs visi dzīvojam, rosāmies un esam. Lai uz to norādītu,
baznīcā svin Ziemsvētku oktāvu, jeb astoņas dienas. Septiņas nedēļas dienas ir
no pasaules. Astoņas norāda uz pārpasaulīgo.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Dievam no pasaules neko nevajag. Dievam neko
nevajag no tevis. Tu vari paturēt savu brīvību, viņš negrib tev to atņemt. Ja
nu vienīgi tu pats atzīsi, ka uzticēt savu brīvību Dievam ir labākais lēmums,
labākais dzīves scenārijs un pats viņam to piedāvāsi, tad viņš savā bezcēloņa
laipnībā to pieņems. Taču, ja Dievs nav no pasaules un viņu neaizsniegs pat
vistālākā kosmosa zonde, tad viņu nesasniegs arī ceļa gājējs, meklētājs. Neizklausās
priecīgi. Dievam neko no manis nevajag? Tas drīzāk uzvēdī skumjas. Kas ir
prieka noslēpums? </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Kristus mīļotie, ļoti labi, ka Dievam no mums neko
nevajag! Priecāsimies un līksmosim par to! Tas nozīmē, ka viņš negrib ar mums
manipulēt. Viņam no tā nav nekāda labuma. Dievs mīl nesavtīgi. No tīras
mīlestības nāca Ziemsvētki. Dievs Betlēmē piedzima kā cilvēks, lai tuvotos un
sevi mums dāvinātu. Dievs nav sniegota virsotne aiz mākoņiem, kura jāsasniedz
ar pūlēm un briesmām. Dievs ir helikoptera pilots, kurš meklē vietu, kur
nolaisties tavā dvēselē un tavā dzīvē. Viņš jau ir tepat. To Ziemsvētkos jūtam
ar katru šūnu. Prieka noslēpums ir Dieva tuvošanās. Ja esi kristīts, tad
nosēšanās laukums ir jau izveidots. Tad tikai vajag to attīrīt no lūžņiem un
drazām, lai Dievs varētu piezemēties. </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Mūsu senči rīkoja mēslu talkas. Viņi no pieredzes
zināja, ka kopīgiem spēkiem ir vieglāk dabūt mēslu čupas no kūts laukā. Tā arī
mēs ziemsvētku vakarā sanākam kopā, lai lai attīrītu dvēseles un sagatavotu
vietu Kristum, cits citu atbalstot ar dziesmām un lūgšanām. Kopīga lūgšana un
dziesma ļoti palīdz. Baznīca ir tur, kur Dieva ļaudis cits citam palīdz turēt
sirdi tīru Dievam. Ja sirds ir tīra Dievam, tajā ienāk debesu prieks. Baznīca
ir prieka vieta.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Ziemsvētki ir ļoti, ļoti skaisti. Lai to izceltu,
mēs rotājam ielas un mājas, iededzam eglītes. Mani pie Kristus vispirms aizveda
skaistums. Baznīca parasti ir skaistākā celtne pilsētā vai ciemā. Mani
piesaistīja baznīcā tapusī mūzika un mākslas darbi. Dievkalpojuma liturģija kā
pieskāriens no debesīm vairoja manī dzīvību. Taču visvairāk valdzināja Kristus
personība un viņa Labā vēsts. Pamazām atklāju, ka tā šajā zemē caurstrāvo visu<span style="mso-spacerun: yes;"> </span>– kultūru, dzīves uztveri, attiecības un
tikumus. Un ļāvos skaistajai Kristus vēstij, lai tā mani veido. Necilam ērkšķu
krūmam, uz kuru ceļinieks pat nepaskatās, Dieva klātbūtne lika skaisti iemirdzēties
pārpasaulīgās liesmās. Parastas, adatainas eglītes Ziemsvētkos iedegas, aicinot
pamanīt brīnumu un doties tuvāk. Lai tevī, parastā cilvēkā, skaisti iemirdzas debešķīga
gaisma.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Ziemsvētku tirdziņš Doma laukumā ir ierindots
starp skaistākajiem Eiropā. Krāšņie skuju vārti, krāsainie tirgotavu jumti,
gardās smaržas gaisā, ziemsvētku dziesmas, mirdzošā egle un fonā majestātiskais
Doms. Cilvēki sarunājas, fotografējas, mielojas un acīmredzami izbauda skaisto
vidi. Pilnīga Ziemsvēku ainava. Kristus dzimšana nāk ar skaistumu. Arī tā ir
Dieva tīrās mīlestības izpausme. Droši vien būtu citādi, ja tā uzreiz nāktu,
piemēram, ar to, kas ir patiess. Daudzi tūlīt saspurotos: “Es pats zināšu, kas
ir patiess. Tev ir sava patiesība, man sava.” Vēl grūtāk, ja Dieva piedzimšana nāktu
ar to, kas labs: “Vai tu saki, ka es esmu slikts? Kas tu tāds, lai man teiktu,
ka es daru nepareizi?!” </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Skaistums veido saudzīgi un neko nepārmezdams. Skaistums
nevienu neapdraud. Tas izgaismo, bet nesadedzina. Ziemsvētki neko nepavēl un
neko neaizliedz. Tie dāvina – bez nopelna, bez nosacījumiem vai manipulācijām.
Tie nav vardarbīgi. Tie izlej savu skaistumu pār labiem un ļauniem, pār
taisniem un netaisniem. Kādu tas savaldzinās. Kāds atsauksies un pievērsīsies
skaistuma avotam, lai tuvāk to aplūkotu. Mēģinot attīrīt skatu, viņš nonāks arī
pie tā, kas ir patiess un labs. Skaistums spēj dauz vairāk nekā likt kavēties
Ziemsvētku tirdziņā. Kad Mozus tuvojās skaisti liesmojošajam krūmam, Dievs viņu
apturēja, nosauca vārdā un sūtīja izvest tautu no verdzības. Līdz tam Mozus
vienkārši dzina aitu baru pāri tuksnesim. Tālāk viņš devās kā vadonis, kas
izraudzīts, lai izvestu savu tautu no verdzības uz apsolīto zemi. Viņa vārds uz
mūžiem ir ierakstīts cilvēces vēsturē. </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Betlēmes laukos gani dzirdēja eņģeļu dziesmu:
“Gods Dievam augstībā un miers virs zemes cilvēkiem, uz ko Dievam labs prāts.”
Otrā gadsimta Baznīcas skolotājs Lionas Irenējs izteica pārsteidzošu atziņu:
“Dieva gods ir pilnīgi dzīvs cilvēks.” Mēs kļūstam pilnīgi dzīvi, kad Kristus
skaistums mūs apstādina, sauc vārdā, izredz un sūta ar uzdevumu pasaulē. Tā ir
Ziemsvētku dāvinātā iespēja, kas dzīvi dara pilnīgu un nāvi – jēgpilnu.</span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;"> </span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16.0pt; mso-ansi-language: LV;">Visbeidzot, Ziemsvētki ir latviski. Patiešām! Gadu
no gada esmu gaidījis, vai beidzot nemitēsimies mocīt un mežģīt latviešu valodu
ar runām par kristīgajiem ziemsvētkiem un latviskajiem ziemsvētkiem. Vai
meklējat latviskos ziemsvētkus? Lūk, te tie ir – tepat, Rīgas Domā! Tā tos
svinēja mūsu vecvecāki, vec-vec-vecāki, un cik tālu jūs vien spējat izsekot
saviem radurakstiem. Latviskāku Ziemsvētku par šiem nekur nav. Latviskuma
saknes sniedzas dziļi Kristus dzimšanas notikumā un ir uzņēmušas sevī to, kas
tajā skaists, patiess un labs. Sviniet, baudiet un neraizējieties! Klausieties
Dieva balsi, lai jūsu vārdi uz mūžiem ir ierakstīti dzīvības grāmatā!</span></p>
<p><style>@font-face
{font-family:"Cambria Math";
panose-1:2 4 5 3 5 4 6 3 2 4;
mso-font-charset:0;
mso-generic-font-family:roman;
mso-font-pitch:variable;
mso-font-signature:-536870145 1107305727 0 0 415 0;}@font-face
{font-family:Calibri;
panose-1:2 15 5 2 2 2 4 3 2 4;
mso-font-charset:0;
mso-generic-font-family:swiss;
mso-font-pitch:variable;
mso-font-signature:-469750017 -1040178053 9 0 511 0;}@font-face
{font-family:"Calibri Light";
panose-1:2 15 3 2 2 2 4 3 2 4;
mso-font-charset:0;
mso-generic-font-family:swiss;
mso-font-pitch:variable;
mso-font-signature:-469750017 -1040178053 9 0 511 0;}p.MsoNormal, li.MsoNormal, div.MsoNormal
{mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-parent:"";
margin:0cm;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-font-kerning:1.0pt;
mso-ligatures:standardcontextual;
mso-fareast-language:EN-US;}p.MsoFooter, li.MsoFooter, div.MsoFooter
{mso-style-priority:99;
mso-style-link:"Footer Char";
margin:0cm;
mso-pagination:widow-orphan;
tab-stops:center 225.65pt right 451.3pt;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-font-kerning:1.0pt;
mso-ligatures:standardcontextual;
mso-fareast-language:EN-US;}p.MsoTitle, li.MsoTitle, div.MsoTitle
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
margin:0cm;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-ligatures:standardcontextual;
mso-fareast-language:EN-US;}p.MsoTitleCxSpFirst, li.MsoTitleCxSpFirst, div.MsoTitleCxSpFirst
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-ligatures:standardcontextual;
mso-fareast-language:EN-US;}p.MsoTitleCxSpMiddle, li.MsoTitleCxSpMiddle, div.MsoTitleCxSpMiddle
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-ligatures:standardcontextual;
mso-fareast-language:EN-US;}p.MsoTitleCxSpLast, li.MsoTitleCxSpLast, div.MsoTitleCxSpLast
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-ligatures:standardcontextual;
mso-fareast-language:EN-US;}span.TitleChar
{mso-style-name:"Title Char";
mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-locked:yes;
mso-style-link:Title;
mso-ansi-font-size:28.0pt;
mso-bidi-font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;}span.FooterChar
{mso-style-name:"Footer Char";
mso-style-priority:99;
mso-style-unhide:no;
mso-style-locked:yes;
mso-style-link:Footer;}.MsoChpDefault
{mso-style-type:export-only;
mso-default-props:yes;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}div.WordSection1
{page:WordSection1;}</style></p>+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-22434425625532934222022-12-25T18:18:00.003+02:002022-12-25T18:18:29.565+02:00Patiesā mīlestība (2022. gada Ziemsvētkos)<p> </p><p><i style="font-size: 14pt;">“Dievs <u>tā</u> pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība. Jo Dievs sūtīja savu Dēlu pasaulē, nevis lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur viņu tiktu glābta.” (Jņ 3:16-17)</i><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 14pt; text-align: justify;"> </span></p><i style="font-size: 14pt;"><div><span style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 14pt; text-align: justify;"><br /></span></div></i><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiT_EU1ahW-KTs8iRXB0fC2znFKUnY4a5Wz6YUvlSBrFgpW2X5PJJeYPXYIg_uv-6Z6jcwyUYZiNod_MFuCqKRYQcVzKOb_S3rtEVpRgGFBTE7T5SgtZzJ0KMqJPsgp-xCKudJmjuHgwJBLpV6p-irg4386xe_b5j9rHZbjmONMzs8JlTPDk08k0fehyw/s1066/Doma%20kancele%CC%84.jpeg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1066" data-original-width="1066" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiT_EU1ahW-KTs8iRXB0fC2znFKUnY4a5Wz6YUvlSBrFgpW2X5PJJeYPXYIg_uv-6Z6jcwyUYZiNod_MFuCqKRYQcVzKOb_S3rtEVpRgGFBTE7T5SgtZzJ0KMqJPsgp-xCKudJmjuHgwJBLpV6p-irg4386xe_b5j9rHZbjmONMzs8JlTPDk08k0fehyw/w400-h400/Doma%20kancele%CC%84.jpeg" width="400" /></a></div><br /><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: center;"><br /></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Jēzus Kristus mīļotie, es sveicu Jūs Kristus dzimšanas svētkos! Visiem ļaudīm, bet īpaši viņa draudzei Ziemsvētki ir visskaistākie svētki gadā! Kādēļ tā? Viena no svarīgākajām prasmēm ir pamanīt Dieva pieskārienus savā ikdienā. Tie var būt pavisam parasti notikumi, kuriem uzreiz nepiešķiram reliģisku nozīmi, taču tos var pazīt pēc dzīvības “smaržas”. Jēzus teica – es nācu, lai jums būtu dzīvība un būtu pārpilnībā. Pamanot mirkļus, kuri iedvesmo, ceļ, dod spēku un vairo dzīvību, varam zināt – lūk, manai dzīvei, manai ikdienai pieskārās Dievs.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ziemsvētki ir skaisti ar to, ka visapkārt ir tik daudz lietu un notikumu, kuros dvēselei pieskaras Dievs. Mirdzošas eglītes, piparkūku smarža gaisā Gluži vai debesis lāso no augšienes priecīgās priekšnojautās. Gods dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts! Cik skaistas ir Ziemsvētku dziesmas! Es skaistu rozīt’ zinu, Jūs bērniņi nāciet, Klusa nakts, svēta nakts… Tās nevar sajaukt ne ar ko citu. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tomēr šogad Ziemsvētku brīnumu es visvairāk sajutu senā balādē par Skārboro gadatirgu. Dziesmā par nepiepildītu mīlestību. Daudzi to droši vien atceras Saimona un Garfunkela izpildījumā: <i>“Are you going to Scarborough fair?”</i> Skaisti, taču viņi ir ļoti saīsinājuši vārdus. Īstenībā balāde ir daudz garāka un ar dziļāku jēgu.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Puisis liek sacīt meitenei: lai viņa bez adatas uzšuj man kreklu bez vīlēm. Lai viņa to izmazgā sausā akā, kur nekad nav bijis ūdens, nedz lijis lietus. Lai viņa to izžāvē krūmā, kāds nav ziedējis kopš Ādama radīšanas – tad viņa būs mana patiesā mīlestība. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Meitene atbild: lai viņš atrod tīrumu starp jūras ūdeni un krasta smiltīm. Lai viņš to uzar ar jēriņa ragu. Lai apsēj to visu ar vienu graudu. Lai nopļauj ar sirpi, kas taisīts no ādas, un sasien ar virvi, kas vīta no viršiem. Tad lai <u>nāk</u> pēc sava krekla. Tad viņš būs mana patiesā mīlestība.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">“Ai, saki man, ka tu vismaz mēģināsi, jo citādi tu nekad nebūsi mana patiesā mīlestība.”<o:p></o:p></span></i></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ja viņiem jautātu, kādēļ viņi prasa no otra neiespējamas lietas, viņi atbildētu – man taču kaut kā <u>ir</u> jāzina, vai es esmu viņa (vai viņas) patiesā mīlestība! Ak, jaunieši… Katrs cilvēks ar dzīves pieredzi zina, ka nereālas gaidas nes vilšanos. Prasīt pierādīt mīlestību ar varoņdarbiem ir savtīgi un cietsirdīgi. Nekļūt viņiem par ģimeni. Nav brīnums, ka dziesmā par mīlestību dziedāts kā atmiņās par kaut ko pagātnē. Būtu brīnums, ja viņiem šādi kaut kas izdotos. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tad kādēļ šī dziesma mani uzrunāja Kristus dzimšanas svētkos? Tādēļ, ka Dievs paveica patiešām neiespējamas lietas. Salīdzinot ar tām, krekls bez adatas vai sirpis no ādas ir nieks. Cilvēkiem tas būtu neiespējami, bet ne Dievam. Visuma Radītājs pats cēlās no troņa, ienāca pasaulē, piedzima no jaunavas, atklāja cilvēkiem Dieva patieso Tēva sirdi, nodzīvoja mūsu vietā nevainojami svētu dzīvi, uzvarēja mūžseno ienaidnieku, augšāmcēlās no kapa un atprasīja nāvei mūsu dzīvības. Ar divpadsmit vienkāršiem vīriem viņš iesāka izcilāko kultūru pasaules vēsturē. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ja mēs jautātu, kādēļ Tu, Kungs, to visu darīji, viņš varētu atbildēt: <b>“Tādēļ, lai jūs zinātu, ka esat mana patiesā mīlestība.” </b>Tas ir īsts Ziemsvētku brīnums. Ielūkosimies sevī, kad Dievs saka: “Es to darīju tādēļ, lai jūs zinātu, ka esat mana patiesā mīlestība. Lai TU zinātu, ka esi mana patiesā mīlestība.” Kā tas liek man justies? Kas manī notiek, to dzirdot? Kādi tad man ir Ziemsvētki, Kristus dzimšanas svētki?<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Deus Dixit.</span></i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> Dievs ir runājis. Tagad “bumba” ir mūsu laukuma pusē. Kā viņam atsauksimies? Vai mums ar viņu izdosies? Vai būsim viņam ģimene? Vai esam viņa bērni? Ziemsvēki pirmkārt un galvenokārt ir ģimenes svētki tieši šajā nozīmē. Dieva ģimenes nozīmē. Kas priekš tā ir vajadzīgs? <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Evaņģēlijā teikts: “<i>Dievs <u>tā</u> pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.” </i>Ikviens, kas viņam tic… Droši vien kāds nodomās, ka tas ir uzaicinājums būt naivam. Ticību bieži jauc ar lētticību un saka – ja esi ticīgs, tad tev nav kritiskās domāšanas. Tu nelieto prātu, tādēļ esi gatavs jebkam noticēt. Nekas nav tālāk no tās ticibas, par kādu runā Jēzus un viņa draudze. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ticība, par kādu viņš runā, atrodas prāta apgabalam nevis tuvajā bet tālajā malā. Tur kur prāts savu jau ir padarījis. Tas ir rūpīgi pētījis un vērtējis, bet tad nāk tas <i>Deus Dixit</i>, jeb <i>Dievs teica </i>brīdis - kāds paziņojums, kāda atklāsme, kuru es nevaru pārbaudīt ne ar prātu, ne pētniecību, bet ir jāpieņem lēmums, vai es tam ticu.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tas ir tāpat, kā ar kādu sabiedrībā pazīstamu cilvēku. Jūs esat viņu redzējuši televīzijā, dzirdējuši radio, varbūt lasījuši kādas intervijas un biogrāfijas aprakstus. Jums ir zināšanu apjoms, kas dod pamatu kaut ko par viņu spriest. Taču tad viņš tieši <u>jums</u> pasaka par sevi kaut ko tādu, ko jūs nevarat nedz pārbaudīt ārējos avotos, nedz ar prātu izprātot. Viņpus tā visa, viņš jums atklāj sevi pats. Vai es viņam ticēšu? Arī ārpus reliģijas lauka cilvēkam tādus lēmumus nākas pieņemt ikdienā.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Droši vien mums reizēm iet tāpat kā slimā zēna tēvam no Marka evaņģēlija, kurš vērsās pie Jēzus:</span><span lang="LV"> </span><span lang="LV">“</span><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ja tu ko spēj, iežēlojies par mums!” Jēzus sacīja: “Ja spēj? Kas tic, tam viss ir iespējams.” Tūlīt bērna tēvs iekliedzās: “Es ticu! Palīdzi manai neticībai!” <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Es ticu, palīdzi manai neticībai… Kas palīdzēs izšķirties un ieticēt? Meklēsim un salīdzināsim. Kad Jēzus saka – “Es nācu, lai neviens, kas man tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” – vai no viņa tas izklausās ticami? Vai tas saskan ar liecībām par viņu, kuras es varu atrast laikabiedru liecībās? Seno tekstu pētniecība ir nopietna zinātne. Kā tas saskan ar to, ko es par viņu zinu, varu noskaidrot, secināt, ja lietoju nevis aizspriedumus, bet prātu un sirdi? Meklējot, lasot, pārdomājot, kontemplējot jeb vērojot viņu lūgšanas apcerē. Lēmums atrodas prāta apgabalam tālajā, ne tuvajā malā. Lai gan – vienkāršie gani uz to tiešām nereti atrod īsāku ceļu nekā gudrie.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Deus Dixit</span></i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">. Ziemsvētkos Dievs runā Kristus dzimšanā: “Es to darīju, lai jūs zinātu, ka esat mana patiesā mīlestība.” Tagad vārds mums.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Nenobīsimies, ka Dieva darbiem tagad jāliek pretī kaut kas līdzvērtīgs. Lūk, Caķejs – mazais, blēdīgais vīriņš, kurš gribēja redzēt Jēzu. Viņā nebija nekā varonīga. Varbūt vienkārši ziņkārības dzīts, viņš uzkāpa kokā. Tik vien. Taču ar šo mazo dirkstelīti pietika. Jēzus apstājās pie viņa, runāja ar viņu, nāca viņa namā un pilnīgi izmainīja viņa dzīvi. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Mīlestības pierādījumu nasta guļ uz viņa, caur ko mums miers nāk. Viņš pats to uzņēmās mūsu labad. Esi sveicināts, Miera Ķēniņ, mans Kungs un mans Dievs!<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">No pirmās dzirkstelītes, ja to tīši neapslāpējam, bet glabājam un uzpūšam, iedegas interese, meklējumi, satikšanās, iepazīšana un ticība. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Viena no dziļākajām ticības formām ir pateicība. Tā nozīmē, ka esmu ne tikai kaut ko sapratis un piekrītu, bet arī augstu vērtēju un atbilstoši rīkojos. Tādu ticību mūsos vēlas izraisīt un redzēt Dievs. Ja esmu ieticējis tam, ko Dievs runā Kristus dzimšanā – kā es varu pateikties? Ko es varu darīt?<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Pieminēsim, ka arī Ukrainā cilvēki gaida un svin Ziemsvētkus. Ļoti, ļoti dauziem nav to ārējo dzīvību dodošo pieskārienu, kuri ir visapkārt mums. Nav gaismiņu, eglīšu, svecīšu, piparkūku un karstvīna, kas Ziemsvētkus dara tik krāšņus. Daudziem nav māju un nav vairs pat ģimenes. Taču Kristus arī priekš viņiem ir dzimis – kā dziesmā dzied – “dzestrumā, pie aukstās ziemas saules”, toties skaudri patiesi un būtiski. Neviens negaida Glābēju vairāk, kā viņi. Mēs, kas Ziemsvētkos bagātīgi saņemam dzīvinošos Dieva pieskārienus, varam tos padot tālāk viņiem.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tādēļ līdz 6. janvārim, kad mums noslēdzas, bet lielākajai daļai ukraiņu sākas Ziemsvētku laiks, ziedosim siltu apģērbu, pārtiku, Ziemsvētku gardumus, siltas drēbes un citas noderīgas lietas. Ziedosim līdzekļus strāvas ģeneratoriem un visam, kas vēl vajadzīgs. Lai iemirdzas gaisma tumsībā. Lai no jauna iedegas spuldzes kādā dzemdību namā. Lai siltums ieplūst vēl kādā ģimenē. Ziedosim dāsni un ar prieku kā tādi, kas ir ieticējuši, ka Kristus par mums ir dzimis, lai mēs zinātu, ka esam Dieva patiesā mīlestība.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Mūsu Kunga dzimšanas svētkos es novēlu mums laimīgas ilgas redzēt Jēzu. Tā lūkoties, lai viņš pienāk tuvu, ienāk mūsu mājās un sirdīs. Neprasot neiespējamo, lai viņš <u>pats</u> dara sevi par mūsu patieso mīlestību! Svētītus, dzīvības un mīlestības pilnus Ziemsvētkus!<o:p></o:p></span></p><p align="right" class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: right;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Āmen!<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><span style="font-size: 14pt;"> </span></p>+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-50445541700013735942022-11-18T15:33:00.001+02:002022-11-20T13:47:11.908+02:00“I came that they may have life and have it abundantly.” (John 10:10)<p> <span face="Calibri, sans-serif" style="text-align: justify;"> </span></p><p align="center" class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: center;"><br /></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgoKYWwPHDiu7FHVL-DQZlQiC3GvC2j3rtJhf1eAdapR0tMuooN47Pdmm3BIPuJFcbmR0WCckzRcAL9Dkd7LPQ4D4uU6RHb9cniSC4V3MomgllGzLOZ6N2qZVjw_9QOxAzg2VzZgK9RiVmWoCzD8_g_k7EugdJne56-A0QjTufnGQt6p5O9kXbKmLLE3Q/s680/Screenshot%202022-11-20%20at%2013.45.20.png" imageanchor="1" style="clear: right; float: right; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em;"><img border="0" data-original-height="566" data-original-width="680" height="266" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgoKYWwPHDiu7FHVL-DQZlQiC3GvC2j3rtJhf1eAdapR0tMuooN47Pdmm3BIPuJFcbmR0WCckzRcAL9Dkd7LPQ4D4uU6RHb9cniSC4V3MomgllGzLOZ6N2qZVjw_9QOxAzg2VzZgK9RiVmWoCzD8_g_k7EugdJne56-A0QjTufnGQt6p5O9kXbKmLLE3Q/s320/Screenshot%202022-11-20%20at%2013.45.20.png" width="320" /></a></div>Beloved of Christ, let's joyfully celebrate the 104th anniversary of our great, <span lang="LV">our </span>best Republic of Latvia! How good it is to simply be together in the <span lang="LV">church again</span>! How good that we have each other and can build our country together! How good it is that we have friends and partners<span lang="LV"> present</span> from other countries, whose support we can count on! On this God-given and nation-won holiday, we can celebrate life! However, it is also appropriate to <span lang="LV">reflect on</span> it during the <span lang="LV">celebrations</span>.<o:p></o:p><p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">Søren Kierkegaard once said that you can only understand life backward, but you have to live it forwards. His point is clear. Living forward, we often don't see what's around the corner. Only by looking back can we understand what we experienced. But is it really so? Is it that easy to understand? We are one land, one country, one nation, but how differently do we understand recent and current events! The last few years have increased the contradictions between us. Will a joint holiday help overcome it?<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">We spent two years in the grip of the pandemic. For some it was a global health crisis, for others it was a conjured illusion. <span lang="LV">For s</span>ome government, restrictions seemed necessary to protect the public. Others saw it as a tyrannical restriction of human rights and freedoms.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">Government<span lang="LV"> support</span> measures with benefits have kept thousands of companies out of bankruptcy and tens of thousands of people <span lang="LV">kept their jobs</span>. They are genuine and sincerely grateful to their <span lang="LV">state</span> today. Tens of thousands more lost their jobs because of the same government's vaccine policy. Today, they feel deeply betrayed and wounded by their <span lang="LV">state</span>. Both the gratitude and the disappointment are genuine and genuine on both sides. How to understand that? How to understand each other?<span lang="LV"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">Can we even understand February 24th this year in retrospect? Can you understand what Russia is currently doing to Ukraine? What does a man do to a man in this war? At least in this respect, there could not be different assessments<span lang="LV">, could they</span>? <span lang="LV">But there are.</span><span lang="LV"> </span><span lang="LV">And</span> the <span lang="LV">separation</span> does not follow the line of<span lang="LV"> nations,</span><span lang="LV"> </span><span lang="LV">ethnicity,</span> or language, as one might think.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">I recently spoke about Russia's invasion of Ukraine with a high-ranking and highly educated Western colleague. We talked about everything that was happening there, and suddenly he said to me: "However, it may be that the president of Russia is a better Christian than our president." In a similar conversation with an American Latvian, I recently heard the idea that Russia does<span lang="LV"> well</span> what it does because it has seen the gates of hell in Western civilization. On a YouTube channel of conservative Americans, I read choruses of comments that Putin is the kind of leader they would want for their nation because he stands for natural values. May<span lang="LV"> this </span>be <span lang="LV">true</span>? <span lang="LV">At least he</span> talks <span lang="LV">about</span> them a lot.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">In the summer of this year, a monument<span lang="LV"> in Riga</span> fell. For some, it was a day of deep and genuine joy, because the symbol that reminded the most evil in the history of the Latvian nation and many families was finally removed. For others, it was a day of pain, as they saw it as a desecration of the memory of loved ones who fell in the war. A Russian journalist asked - after the demolition of the monument if there was anything left that would assure the Latvian Russians that this land is also their homeland and this <span lang="LV">state</span> is also their <span lang="LV">state</span>?<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">A Latvian singer saw the wings of an angel in the <span lang="LV">splashes</span> of water created by the falling pillar. Maybe we really need an angel of God so that we can understand this event together, and not against each other?<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">The different perception of the same things has also set us against each other. It has to be said, “Friends, <span lang="LV">this is </span>not good!”<a href="applewebdata://7288FA86-C7C1-414B-86A2-CC4F2D9456B7#_ftn1" name="_ftnref1" title=""><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt;">[1]</span></span></span></a> How do we find a common point of view? What would be the indisputable measure that would help to understand such contradictory people and events in a unified framework? How can I check if I am "zombified" or not - as we like to characterize each other?<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">The touchstone was given to me by my cat Samurai. We had to put him to sleep this summer. In the clinic, I held him on my lap sick and barely alive. After a short time, I held him dead in my arms. To say that there was a big difference between "barely alive" and "dead" is an understatement. There was an abyss between one and the other. Something irreconcilable, irrevocable, insurmountable, and irreparable. Existentially felt, palpable with hands. On one side was life. On the other side, there were none.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">In the entire known universe, God chose the planet Earth and made it special among all the heavenly bodies by endowing it with life. Life is an indisputable, unquestionable value and a measure to weigh and evaluate when it is difficult to understand who stands for what and why they do what they do.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">For example, in order to understand whether the war in Ukraine is really a Christian fight for "the de-Satanization of Europe", as they claim, and how it resonates in the minds of many, including <span lang="LV">among us</span>, we need to remember the words of the Lord Jesus: " I came that they may have life and have it abundantly." He calls the abundance of life the goal of his mission.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">How is a campaign that leaves behind the mass graves of the peaceful population and abandons its fallen, whose rotting corpses poison the waters and wells, compatible with the purposes of Christ? How do the nightly <span lang="LV">shellings</span> that seek to destroy what people have built for decades to live contribute to the fullness of life? How is the mission of Christ fulfilled by those<span lang="LV"> for</span> who<span lang="LV">m</span> weapons of death<span lang="LV"> seem not enough</span>, but who <span lang="LV">bring forth</span> famine, and hazardous pollution and<span lang="LV"> rely on</span><span lang="LV"> </span><span lang="LV">frosty weather</span> to finish even those who are beyond the reach of bullets?<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Our </span>Lord Jesus says: “I am the light of the world. Whoever follows me will not walk in darkness, but will have the light of life.” How can efforts to <span lang="LV">plunge</span> cities into darkness and cold, like Dante's last circle of Hell, be connected with the essence of Christ? In addition to this, there are endless lies and victim blaming - Ukrainians themselves have provoked the war, and Ukrainians themselves destroyed their cities. Ukrainians <span lang="LV">were</span> Nazis<span lang="LV">. At the same time,</span> they<span lang="LV"> unapologetically</span> proclaim <span lang="LV">Russian supremacy.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">Would our Lord really have chosen as <span lang="LV">his</span> God bearers those who <span lang="LV">catch</span> their men on the street and in their homes and make them choose - to die in the fire of an aimless war or to rot in a prison pit? As Boris Grebenshchikov<a href="applewebdata://7288FA86-C7C1-414B-86A2-CC4F2D9456B7#_ftn2" name="_ftnref2" title=""><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt;">[2]</span></span></span></a> prophetically sang twenty years ago:<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">«Моя родина как <span lang="LV">c</span>выня жрёт свой синовей».<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">(My homeland devours its sons like a pig.)<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">If we <span lang="LV">ignore this and </span>tak<span lang="LV">e</span> seriously <span lang="LV">claims of being</span><span lang="LV"> </span><span lang="LV">defenders of the faith and</span> traditional values<span lang="LV"> just because of talks against pride marches in “Gayrope”,</span> then we are<span lang="LV"> indeed</span> like Jesus said: "You strain out the gnats and swallow the camels!"<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">The <span lang="LV">G</span>ood Spirit gives life. The evil spirit <span lang="LV">delivers</span> death. The values of life are not created or protected by anyone who walks in the spirit of death. Today in Russia, Christian values are rather represented and defended by those who raise their voice against the war. Blessed are those who are persecuted for righteousness' sake, for theirs is the kingdom of heaven!<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">Perhaps the representatives of the countries and <span lang="LV">nations </span>are also present here<span lang="LV">,</span> whose cities witness demonstrations with slogans: "We are for peace! Don't give weapons to Ukraine, so that the war ends sooner!" Such naivety, even if well-intentioned, calls for leaving an entire Christian nation defenseless before such an attacker, whose actions fit exactly into Jesus' description of the enemy of the human race, the father of lies: <i>"The thief does not come except to steal, kill and destroy." (John 10:10)<o:p></o:p></i></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">We can be proud of our country<span lang="LV"> only</span> when it stands for life.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">Are we like that? <span lang="LV">We</span> also need to <span lang="LV">test</span><span lang="LV"> </span><span lang="LV">ourselves</span>. People have a psychological need to feel that they are on the right side. The easiest way to get that feeling is to point the finger at someone else's injustice. Thank You, God, that I am not like this sinner! But that would be a cheap <span lang="LV">righteousness</span>. It is easy to point to an aggressor who is condemned by everyone. Can we do this with a clear conscience?<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">You should not get angry or offended about such a question, but check it. There is no sin that each of us cannot commit under certain circumstances. Let it settle in the consciousness: there is no such sin that each of us cannot commit under certain circumstances! What matters is how we try to protect ourselves from it. Are we creating an environment around us whose ethos and sense of sacredness helps us not to do this? Or are we trying to weaken and deconstruct even what we have inherited?<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">Two weeks ago, a meeting of foreign ministers of the G7 countries took place in a historic European town hall. The crucifix, which had been there for five hundred years, was removed from the meeting hall, under which the peace treaty that ended the Thirty Years' War was signed. Someone thought that the ancient work of art did not fit in a modern meeting of leaders. Around the same time, in Daugavpils, the Mark Rothko Art Center opened an exhibition by Estonian ceramist Sander Raudsep<span lang="LV">p</span>, where a "crucifix" is displayed, where the image of Christ on the cross is replaced by a realistically reproduced male genital organ. Someone apparently thought that such a work of art fits perfectly into the modern cultural space. Two separate events? Or two signs of the times?<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">Some find it good and progressive, and some will probably say that they are the ones who are moving forward. Others don't think it's good, and it will be said about them - they want to go back. You can try to explain everything so simply. Always forward - good. Back is always bad. Four legs - good! Two legs - bad! But the truth is not arrived at either by simple clichés or by doing the exact opposite, as my opponent says. A wiser path leads along the ridge of the mountain, where to the left is the "only forward" cliff of chaos and to the right is the "only backward" gorge of stasis. "Narrow is the way that leads to life," says Jesus, but we have the opportunity to choose it.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">However, looking more closely at the signs of the times - what are we doing with the sense of <span lang="LV">sanctity</span> in our society? Are we not increasing the credibility of the talk about the need to de-Satanize the West? If<span lang="LV"> the one who</span> points out our <span lang="LV">wrongs is</span> a war criminal, does that mean we are doing everything right? It needs to be checked.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">A sense of sanctity prevents a person from making big mistakes in matters that are not regulated by laws. Especially where the legislator does not try to create a social reality with laws rooted in values and ideals but adapts the laws to social reality. Social reality obeys the Second Law of Thermodynamics<span lang="LV">, too,</span> and in its course tends towards chaos, which eventually leads to death in various roundabout ways.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">If we would like to argue that we are not doing anything bad, let's think again. Over the last five years, a total of more than 16 thousand <span lang="LV">induced</span> abortions have been performed in Latvia. The same<span lang="LV"> amount</span> as on June 14,<span lang="LV">1941 when</span> people were taken out of Latvia in livestock wagons to face death. Every year, as many as the population of Kandava or Brocen<span lang="LV">i</span> or Pļaviņa<span lang="LV">s</span>. Or in a<span lang="LV"> sizeable</span> Ukrainian village. How do we pass the test of life?<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">I know this is a<span lang="LV">n</span><span lang="LV"> </span><span lang="LV">explosive</span> topic. <span lang="LV">Stephen Adley Girgis in his </span>play <span lang="LV">“The Last Days of Judas Iscariot” which was lately staged in the Daile Theater as </span>"<span lang="LV">The </span>Midnight Show with Judas Iscariot" is assassinating <span lang="LV">even </span>Mother Teresa's character for having, somewhere, at some point, associated the ethos of abortion with death and war. I too was recently challenged on Twitter: "What would you say to a Ukrainian woman who conceived a child from the abuse of a Russian soldier?"<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">One could debate how correct it is to argue with extreme situations from a war zone when living in peaceful conditions. But I would never talk to a woman like that on Twitter. Only if sufficient trust is established in a pastoral, non-judgmental, and supportive conversation, would I perhaps dare to ask if she might consider giving the only chance, if only through adoption, to that person, to that unique personality, who would otherwise not be there? Because it is about the miracle of life, which ha<span lang="LV">d</span> the misfortune to begin in such a terrible way and is threatened with an equally terrible end.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">Maybe she would say no. Maybe it would be too horrible for her. That is not the point. God also loves and has mercy on a person who has made an unfortunate decision and certainly takes into account the difficult circumstances as it has happened.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">It is quite another thing when we, living in peace, gleefully deconstruct the sense of <span lang="LV">sanctity</span>, <span lang="LV">make fun of virtue</span> <span lang="LV">as a dark ignorance</span>, disparage marriage as an anachronism, admire art whose salt is to cross <span lang="LV">limits</span> and shock feelings of propriety, celebrate the pop culture for "breaking all taboos." Well done! – but we are not going "forward" with that. Such civilizations have already existed and sunk long ago. With this, we lose vitality. With this, we increase premature and <span lang="LV">unfounded</span> cynicism in the new generation.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">There is no sin that each of us cannot commit when the soul has lost the sense of <span lang="LV">sanctity</span>. We need to <span lang="LV">win it back</span>. For each and every one. Otherwise, we increasingly embrace an ethos and way of life that eventually leads to lives we don't expect, don't want, and don't want to take responsibility for. And the problem is solved by throwing them in the garbage.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">It becomes really problematic when modern society defines the right to do so as a sign of development and a measure of democracy. From the point of view of life, there is something hellish about it<span lang="LV">, too</span>.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">Rather, we should encourage births and eliminate conditions that make children seen as a path to poverty and an obstacle to good opportunities in life. We should raise the safety of children in stable families as a flag in the fight for life. We could be no less proud of this than the fact that we are helping Ukraine, bearing hardships and the cost of living with <span lang="LV">dignity</span>.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">I know that this topic will seem taboo to many. But if we welcome the breaking of taboos, maybe this is not the worst reason. Maybe we should also think about it and talk about it. Not to restart closed debates, but because it is fair to evaluate oursel<span lang="LV">ves</span> in the light of life<span lang="LV"> as we have evaluated others</span>. It helps to make better decisions.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">Why are we so divided in the West anyway? How can it be that even highly educated and spiritually developed Western people, both English and Latvian speaking, see something defendable and even Christian in the speeches and actions of the Russian regime?<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">It is possible that from what they observe and experience from their own elites in the so-called culture wars, they feel so deeply wounded and worried that the principle comes into play: my opponent's opponent is my ally. Even if he kills people, he still criticizes the destruction of my culture. This is not trivial. When a <span lang="LV">person</span> is deprived of his culture, he is deprived of his home. Not as violently as the destruction of cities in Ukraine, but still hurtful.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">People notice similarities. For example, the postmodern idea is that everything can be justified by finding the right construction of words. Call the war a special operation. <span lang="LV">Call the o</span>ccupation <span lang="LV">a</span> liberation. Or<span lang="LV"> call</span> the killing of a child <span lang="LV">a</span><span lang="LV"> </span><span lang="LV">simple</span> healthcare <span lang="LV">intervention</span>, as written on the World Health Organization's website. Although there is an irrevocable, irreparable abyss between the unborn and the dead.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">Or the principle - if you want to defeat your opponents, raise their children. Cossack classes are being created in the occupied regions of Ukraine, where Ukrainian children must wear the military uniforms of the conquerors and learn to love great Russia. Particularly progressive politicians in Latvia say: "The way we think, everyone will think in the future. We will take care of it through education and school."<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">In Russia, they put people in prison who honestly say what the<span lang="LV">y</span> see and call war a war. In<span lang="LV"> a</span><span lang="LV"> </span><span lang="LV">Nordic</span> country, a Lutheran bishop is accused and tried for an old article in which marriage and human sexuality are discussed in the light of the Holy Scriptures.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">Of course, it's not all the same. The level of violence and brutality, at least for now, is <span lang="LV">incommensurable</span>. But the approach to things is not that different. It's divisive, and if a factor of power is involved, it's also frightening. And that, friends, is not good!<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">We often stand on two sides of the road, but maybe we can agree on at least one common measure - life? Christ said, "I came that they might have life more abundantly."<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">I remember a thought expressed by the former resident of Riga, now a Ukrainian political <span lang="LV">commentator</span> Mi<span lang="LV">k</span>hail Sheitelman<span lang="LV">:</span><span lang="LV"> </span><i>“I used to think that the function of the state was – well… maybe to pay pensions and benefits to the poor and unemployed. I was always independent, so I felt that the state</i><i><span lang="LV"> was</span> hardly </i><i><span lang="LV">relevant</span> to me. </i><i><span lang="LV">But t</span>he Russian invasion made me realize that my state was the only thing standing between me and the invading horde</i><i>. Between me and death is only my </i><i><span lang="LV">state</span> with its armed forces and everything that supports them." </i>If he still lived in Latvia, he would probably add<i>: "..with the mandatory military service." </i>So that Latvian men in a case of mobilization would not arrive to the frontline unprepared like "chmobiks" who only know how to die.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><br /></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">From the point of view of life, it probably cannot be said more <span lang="LV">profoundly</span> and truly: "My <span lang="LV">state</span> is what stands between me and death." <span lang="LV">Just six weeks ago w</span>e elect<span lang="LV">ed</span> a new Saeima. Three-quarters of <span lang="LV">new</span> people's representatives. This could be a good wish and reference point for the next four years. Stand in such a way that our nation wants to live and live in Latvia. Work so that its life force increases. This should be the main and common measure for both the coalition and the opposition to be taken into account in every decision and vote.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">If our <span lang="LV">state</span> stands between us and death, we want it to be as strong and united as possible. Unfortunately, the last couple of years has increased tensions and divisions. <span lang="LV">New</span> injuries have been<span lang="LV"> added to the historical</span> ones. However, in crisis and war, everything can be seen in a new light. What must <span lang="LV">we</span> overcome for <span lang="LV">our state</span> to stand stronger between death and me? Jean-Paul Sartre said that freedom is what we do with what others do with us. What could we as free people do with what has been done to us?<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">I</span>n his novel <span lang="LV">“</span>The Buried Giant<span lang="LV">”</span><span lang="LV"> </span>British writer Kazuo Ishiguro tells an ancient legend about the Br<span lang="LV">i</span>tons and Saxons. While <span lang="LV">a</span><span lang="LV"> </span><span lang="LV">female</span> dragon, <span lang="LV">Querig</span>, blew a mist of oblivion into their land, the two tribes were able to live in <span lang="LV">harmony</span> because they did not remember the wrongs they had done to each other. It might work for us too. Forget the past like in a fog. But there was always a knight who wanted to kill <span lang="LV">Querig</span> so that the mist would clear and a new war would begin.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">We do the same sometimes. <span lang="LV">Obviously, we n</span>eed something better than the <span lang="LV">mist</span> of oblivion. For example –<span lang="LV"> to understand</span>, forgive and learn. <span lang="LV">In</span> understand<span lang="LV">ing</span> and learn<span lang="LV">ing</span><span lang="LV"> </span>the key would help us that was given to me by my cat Samurai but given to the world by our Lord Jesus Christ. Life.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">In the struggle through the unknown, we were often on opposite sides of the road and harbored anger. The hurt and pain are real. But let's try to look at those on the other side as we look at ourselves. We judge others by their actions, and ourselves by <span lang="LV">our</span> motives. If we wanted to see the motives of others as well, then maybe we would discover that it was one thing for all of us - life.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">Those who called for strict restrictions and mandatory vaccines did so for the sake of life. Those who fought back, also for the sake of life - if only to avoid having anything to do with the cells of an aborted child. And those who introduced, yes, the sometimes flawed, sometimes exaggerated restrictions, were trying to fulfill the state's mission to stand between their society and death. Then maybe we would be able to analyze what we experienced without anger and objectively, in order to<span lang="LV"> really</span> learn what was right, what was wrong, and what should be done in the future.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">The toppled monument was loved by some and hated by others. Opposite feelings, but the same reason - lost life. Some <span lang="LV">hated</span> it as a symbol of relatives killed in Soviet repressions and ethnocide. Others loved it as a symbol of memory for family members who died in the war. Although on two sides of the road, we could understand each other in terms of motives. If I were invited, I would hold a memorial service for the <span lang="LV">slain</span> souls of both sides.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">But the monument had to fall - for another reason, which can be significant for all of us. The Putin regime had long ago hijacked May 9 and the monument <span lang="LV">from</span> the commemorat<span lang="LV">ion of</span> the fallen and turned it into a sacrament of the imperial "Russian World" ideology<span lang="LV">. A “sacrament”</span> through which<span lang="LV"> it</span><span lang="LV"> </span><span lang="LV">gathered</span> its congregation of <span lang="LV">adherents</span>. <span lang="LV">Year after year a</span>t this pillar and its small <span lang="LV">likes</span> all over the land, as in a cult, new generations were initiated, which no longer had anything to do with the old war. This year, it was revealed to the whole world that it is a death cult, spewing menace and death in all directions from its <span lang="LV">abysmal</span><span lang="LV"> </span><span lang="LV">stocks</span>.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">Russian missiles in Ukraine also destroy Russian-speaking cities and both Ukrainians and Russians suffer and die under them. Language or ethnical origin does not protect them. Only their state protects them. In our country, both Latvians and Russians should understand that only this <span lang="LV">state</span> of Latvia stands between us and the deadly serious Iskanders.<a href="applewebdata://7288FA86-C7C1-414B-86A2-CC4F2D9456B7#_ftn3" name="_ftnref3" title=""><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt;">[3]</span></span></span></a> <span lang="LV">It is m</span>uch smaller, but that's exactly why we want it - we need it to be strong and united. It can only be so when it is supported by a united, internally reconciled nation. If nothing else, then for <span lang="LV">our</span> own lives.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">I hope there is some grain of <span lang="LV">reason</span> in these reflections. <span lang="LV">Yet, </span>Rudolfs Blaumanis said: "Feelings easily climb over the fence built by the <span lang="LV">reason</span>." Whatever the reasoning of the mind, we tend to find satisfaction in nurturing feelings of resentment and bitterness. "For standing on two sides of the road, I come to ask for your forgiveness", sings <i><span lang="LV">B</span>us in the sky</i>.<a href="applewebdata://7288FA86-C7C1-414B-86A2-CC4F2D9456B7#_ftn4" name="_ftnref4" title=""><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 12pt;">[4]</span></span></span></a> It's hard to ask for forgiveness without understanding. It is even more difficult to forgive when we do not learn because then the<span lang="LV"> hurtful</span> experience seems unforgivable. But there is no reconciliation without forgiveness. Feelings need to be healed as well.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">Let's look at the crucifix. Not to that void in the old town hall and not to that artifact in the Rothko Center, but to a real crucifix. If our eyeballs were turned inward, we would probably see within ourselves deeds we mourn, words we regret, thoughts we are ashamed of, and inactions that make us unable to respect ourselves. But when our eyes turn normally and look ahead, we see and all our impurity, all that we cannot forgive ourselves, is on him. As the prophet says:<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0cm 36pt; text-align: justify;"><i>“</i><i><span lang="LV">H</span>e was pierced for our transgressions;<o:p></o:p></i></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0cm 36pt; text-align: justify;"><i>he was crushed for our iniquities;<o:p></o:p></i></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0cm 36pt; text-align: justify;"><i>upon him was the chastisement that brought us peace,<o:p></o:p></i></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0cm 36pt; text-align: justify;"><i>and with his wounds, we are healed.." (Isaiah 53:5)<o:p></o:p></i></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">It is the way to peace with God and also to peace with <span lang="LV">ourselves</span>. As long as we trust and pray. The next step is like a leap of faith. If what I did to others rests on him, then what others did to me also rests on him. In him is the way not only to peace with God and with oneself, but also with<span lang="LV"> other</span> people. Even with those with whom we stand on both sides of the road.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">Let's look at the Crucified and Resurrected!<span lang="LV"> Contemplating Him makes a vivifying sense of sanctity grow. </span>Aristotle suggested that a relationship succeeds when two who love each other also love a transcendent Third. The third above us. Lord Jesus Christ says: "When I am lifted up from the earth, I will draw all people to myself."<span lang="LV">(John 12:32)</span> Let us exalt him as our common transcendent Third! As we draw closer to Him, we also draw closer to each other.<span lang="LV"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;">And also, let's pray to God for our <span lang="LV">country</span>! We often criticize <span lang="LV">our state</span>,<span lang="LV"> more</span> rarely praise it, but we should pray a lot about it. Imagine - this ancient <span lang="LV">church</span> was <span lang="LV">built</span>, and therefore we are gathered in it today because someone prayed to God for it long ago! <span lang="LV">Obviously, prayers work! Thus, l</span>et us also pray for what we have recognized, searching together, understanding, learning, and forgiving, with life as a guide on our common path! May God bless Latvia!<o:p></o:p></p><div><br clear="all" /><hr align="left" size="1" width="33%" /><div id="ftn1"><p class="MsoFootnoteText" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 10pt; margin: 0cm;"><a href="applewebdata://7288FA86-C7C1-414B-86A2-CC4F2D9456B7#_ftnref1" name="_ftn1" title=""><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 10pt;">[1]</span></span></span></a> The words that our Prime Minister Krišjānis Kariņš once said about the spread of Covid-19 and which became a<span lang="LV"> popular</span> meme.<o:p></o:p></p><p class="MsoFootnoteText" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 10pt; margin: 0cm;"><span lang="LV"> </span></p></div><div id="ftn2"><p class="MsoFootnoteText" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 10pt; margin: 0cm;"><a href="applewebdata://7288FA86-C7C1-414B-86A2-CC4F2D9456B7#_ftnref2" name="_ftn2" title=""><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 10pt;">[2]</span></span></span></a> <span lang="LV">A legendary Russian musician and songwriter, labeled as a “foreign agent” by the regime.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoFootnoteText" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 10pt; margin: 0cm;"><span lang="LV"> </span></p></div><div id="ftn3"><p class="MsoFootnoteText" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 10pt; margin: 0cm;"><a href="applewebdata://7288FA86-C7C1-414B-86A2-CC4F2D9456B7#_ftnref3" name="_ftn3" title=""><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 10pt;">[3]</span></span></span></a> <span lang="LV">Iskander – a Russian ballistic missile. “Не смешите наши «Искандеры» (Don’t make our Iskanders laugh) – a popular and defiant Russian slogan in response to Western sanctions or any claims of Russia’s smaller neighbors on respect or equal treatment.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoFootnoteText" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 10pt; margin: 0cm;"><span lang="LV"> </span></p></div><div id="ftn4"><p class="MsoFootnoteText" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 10pt; margin: 0cm;"><a href="applewebdata://7288FA86-C7C1-414B-86A2-CC4F2D9456B7#_ftnref4" name="_ftn4" title=""><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span class="MsoFootnoteReference" style="vertical-align: super;"><span style="font-size: 10pt;">[4]</span></span></span></a> <span lang="LV">Autobuss debesīss – a popular Latvian rock group.<o:p></o:p></span></p></div></div>+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-58986296970754711672022-06-14T19:06:00.000+03:002022-06-14T19:06:52.095+03:00<p> <i style="font-family: Calibri, sans-serif; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"></span></i></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><i style="font-family: Calibri, sans-serif; text-align: justify;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiYOA2KZSqXzHaYiIPOsYd6ozUy0DFDq_mRsBUUvh-4shVfvdejYlDkiylw88W_cBTIdlKfMXptxu6BlyW1FQn2rdc_lFjTkxSo7O5wjAx4_-D3Avd2keuRfj9vSrjoW_Wh-9UnfXyjZBfPTXC9kKTJrd6SfHdCVj0k2JoND7B3fWVcUA8H6GHAu2WCXA/s1982/Alta%CC%84ri%CC%84%20eleva%CC%84cija.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1982" data-original-width="1292" height="640" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiYOA2KZSqXzHaYiIPOsYd6ozUy0DFDq_mRsBUUvh-4shVfvdejYlDkiylw88W_cBTIdlKfMXptxu6BlyW1FQn2rdc_lFjTkxSo7O5wjAx4_-D3Avd2keuRfj9vSrjoW_Wh-9UnfXyjZBfPTXC9kKTJrd6SfHdCVj0k2JoND7B3fWVcUA8H6GHAu2WCXA/w418-h640/Alta%CC%84ri%CC%84%20eleva%CC%84cija.jpg" width="418" /></a></i></div><p><i style="font-family: Calibri, sans-serif; text-align: justify;">“Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." </i><span lang="LV" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 14pt; text-align: justify;">(Mt 28:18-19)</span></p><p></p><style class="WebKit-mso-list-quirks-style">
<!--
/* Style Definitions */
p.MsoNormal, li.MsoNormal, div.MsoNormal
{mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-parent:"";
margin:0cm;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoFooter, li.MsoFooter, div.MsoFooter
{mso-style-priority:99;
mso-style-link:"Footer Char";
margin:0cm;
mso-pagination:widow-orphan;
tab-stops:center 225.65pt right 451.3pt;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoListParagraph, li.MsoListParagraph, div.MsoListParagraph
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoListParagraphCxSpFirst, li.MsoListParagraphCxSpFirst, div.MsoListParagraphCxSpFirst
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-type:export-only;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoListParagraphCxSpMiddle, li.MsoListParagraphCxSpMiddle, div.MsoListParagraphCxSpMiddle
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-type:export-only;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoListParagraphCxSpLast, li.MsoListParagraphCxSpLast, div.MsoListParagraphCxSpLast
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-type:export-only;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
span.FooterChar
{mso-style-name:"Footer Char";
mso-style-priority:99;
mso-style-unhide:no;
mso-style-locked:yes;
mso-style-link:Footer;}
.MsoChpDefault
{mso-style-type:export-only;
mso-default-props:yes;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
@page WordSection1
{size:595.3pt 841.9pt;
margin:72.0pt 72.0pt 72.0pt 72.0pt;
mso-header-margin:35.4pt;
mso-footer-margin:35.4pt;
mso-paper-source:0;}
div.WordSection1
{page:WordSection1;}
/* List Definitions */
@list l0
{mso-list-id:1559246436;
mso-list-type:hybrid;
mso-list-template-ids:1685101308 -985081526 134807555 134807557 134807553 134807555 134807557 134807553 134807555 134807557;}
@list l0:level1
{mso-level-start-at:0;
mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:-;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;}
@list l0:level2
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";}
@list l0:level3
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
@list l0:level4
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Symbol;}
@list l0:level5
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";}
@list l0:level6
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
@list l0:level7
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Symbol;}
@list l0:level8
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";}
@list l0:level9
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
-->
</style><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span style="font-size: 14pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span style="font-size: 14pt;">Kā jūs jūtaties šajā brīdī? Droši vien visatbilstošākāk būtu justies vēsturiski. Tieši pirms 500 gadiem, šajā pašā vietā – Rīgas Sv. Pētera baznīcā, tādā pašā 12. jūnija dienā, varbūt pat tajā pašā stundā notika saruna. Viena no tām sarunām, kuras rada vēsturi. </span></p><p class="MsoListParagraph" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;"><br /></p><p class="MsoListParagraph" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt; text-indent: -18pt;">- Saruna kā toreiz, kad Jēzus sacīja: “Es esmu dzimis un esmu pasaulē nācis tādēļ, lai liecinātu patiesību. Katrs, kas ir no patiesības, dzird manu balsi.” Un Pilāts atjautāja: “Kas ir patiesība?” </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoListParagraph" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;"><!--[if !supportLists]--><span style="font-size: 14.0pt; mso-ascii-font-family: Calibri; mso-bidi-font-family: Calibri; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-hansi-font-family: Calibri;">-<span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 7pt; font-stretch: normal; line-height: normal;"> </span></span><!--[endif]--><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Saruna, kā toreiz, kad Mārtiņam Luteram Vormsas Reihstāga priekšā ar draudiem jautāja, vai viņš atsauc darbus, kurus viņš sarakstījis. Un viņš atbildēja: “</span><span style="font-size: 14pt;">Es atsaukšu tikai, ja tikšu pārliecināts un pārspēts ar svēto Rakstu liecībām vai atklātiem, skaidriem un gaišiem pamatojumiem</span><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">. (…) Mani </span><span style="font-size: 14pt;">ir pārliecinājuši Svēto Rakstu vārdi, </span><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">(…) </span><span style="font-size: 14pt;">mana sirdsapziņa ir Dieva Vārda gūstā - es nevaru un negribu neko atsaukt, jo nav ne droši, ne ieteicami darīt kaut ko pret sirdsapziņu. Šeit es stāvu, es nevaru citādi. Dievs, palīdzi man! Āmen.”<o:p></o:p></span></p><p class="MsoListParagraph" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;"><span style="font-size: 14pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span style="font-size: 14pt; text-indent: -18pt;">Tikai gadu vēlāk šajā vietā, Sv. Pētera baznīcā satikās ticīgi vīri, lai ar skaidriem un gaišiem pamatojumiem runātu par Svēto Rakstu liecībām. Tas Rīgu padara unikālu kā vienu no pirmajām ja ne pašu pirmo Reformācijas galvaspilsētu pasaulē. Lūk, stāsts, kuru Rīgai vajadzētu par sevi stāstīt pasaulē! Šeit bija rātskungi, kas uzmanīgi klausījās. Šeit bija mūki, domājams, no franciskāņu ordeņa, lai sargātu sava laika baznīcā esošo stāvokli. Un šeit bija Rīgas un Livonijas Reformācijas apustulis Andreass Knopkens, lai atjaunotu ticību autentiskam Kristus evaņģēlijam – tīrai, ar cilvēku iedomām un paražām neapmiglotai Dieva mīlestības un žēlastības vēstij.</span><span style="font-size: 14pt; text-indent: -18pt;"> </span><span style="font-size: 14pt; text-indent: -18pt;"> </span><span style="font-size: 14pt; text-indent: -18pt;">Viņa vārdi bija tik pārliecinoši un runa tik skaidra, tik pamatota, ka mūku delegācija atstāja šo dievnamu pavisam noklususi, savukārt dziļi iespaidotā Rīgas rāte ar Lielās un Mazās ģildes atbalstu drīz vien iecēla Knopkenu par Sv. Pētera baznīcas arhidiakonu (mācītāju), lai viņš tajā sludinātu atjaunotās ticības Labo vēsti.</span><span style="font-size: 14pt; text-indent: -18pt;"> </span><span style="font-size: 14pt; text-indent: -18pt;"> </span><span style="font-size: 14pt; text-indent: -18pt;">Viņa līdzstrādnieks Silvestrs Tēgetmeijers kļuva par mācītāju Jēkaba baznīcā, kur divus gadus vēlāk izveidojās pirmā latviešu luterāņu draudze. Tā tas sākās.</span></p><p class="MsoListParagraphCxSpLast" style="font-size: medium;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Arī šodien mēs esam liecinieki vēstures tapšanai. Mēs esam sapulcējušies Pētera baznīcā, kad tā beidzot ir atguvusi savu Dieva nama statusu. Latvijas Republikas Saeima ir izbeigusi trīsdesmit gadus ilgušo pagaidu stāvokli un atjaunojusi vēsturisko taisnīgumu, atgriežot baznīcu Baznīcai. Vairs nebūs tā, ka draudze pulcējas muzejā, bet būs tā, ka kultūra un vēsture piemērotā un cienīgā veidā atradīs savu vietu dievnamā. Šodien varam pateikties Rīgas pilsētai un visiem darbiniekiem, kas šo namu uzturēja un apsaimniekoja līdz šim.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoListParagraph" style="font-size: medium;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Sv. Pētera baznīcā atkal ieskanas vācu valoda kā tas bija pirms kara un okupācijas. Arī šajā ziņā te top vēsture, jo latviešu un vācu luterāņu baznīcas Latvijā ir nolēmušas atjaunot agrāko vienību. Pētera baznīcā turpmāk darbosies gan vācu, gan latviešu draudze. Mēs ceram, ka šeit dzīs ievainojumi, kas savulaik tika nodarīti latviešu un vācbaltiešu attiecībās, un tiks aprūpēts vācbaltu kultūras mantojums, kas Latvijai ir nozīmīgs, jebšu novārtā atstāts. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoListParagraph" style="font-size: medium;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Un vēl – ja mūku delegācija pirms 500 gadiem atstāja šo namu bēdīga un nokaunējusies, tad tagad, kad ir augusi sadarbība un uzticēšanās starp konfesijām, Pētera baznīcā norunātā skaitā un laikos notiks svētku dievkalpojumi arī Romas katoļu baznīcai, ar kuru mēs veselu pustūkstoti gadu esam gājuši paralēlus, tomēr šķirtus ceļus. Lai tā ir liecība, ka Reformācijas mērķis nebija baznīcu sašķelt, bet atjaunot. Cilvēku nepilnība noveda pie šķelšanās. Lai Svētais Gars vada mūs tuvāk vienībai.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ir svarīgi pamanīt, ka Reformācja sākās nevis no sacelšanās vai dumpja, bet no godīgas, prātīgas un argumentētas sarunas. Šī saruna Pētera baznīcā ir viens no svarīgākajiem notikumiem latviešu tautas un valsts vēsturē. Reformācija nebija kaut kāda iekšbaznīcpolitiska intriga. Tā pārveidoja daudzas dzīves jomas lielā daļā Eiropas un pat visā Rietumu kristīgajā pasaulē. Ir, piemēram, tāds jēdziens kā protestantu darba ētika, kas runā par to, kā Reformācija iespaidoja tautsaimniecību, ko parasti uztver kā jomu, kas ir tālu no reliģijas. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Bībeles tulkojums latviešu valodai palīdzēja attīstīties no zemnieku valodas par Eiropas literāru valodu. Dievkalpojumi tautas valodā mudināja radīt dziesmas un latviešu garīgo dzeju. Sprediķu krājumi bija teju pirmā latviešu proza. Brāļu draudžu kustība, latviešiem pulcējoties saiešanas namos, palīdzēja mūsu tautai sākt apzināties savu potenciālu būt ne tikai etniskai grupai, bet organizētai nācijai ar savu valstiskumu. Uzskaitīt varētu vēl un vēl. Reformācija atstāja ārkārtīgi dziļu iespaidu uz to, kas mēs šodien esam. Daudz ko no savas identitātes mēs pieņemam kā dabisku lietu, neatcerēdamies, ka šūpulis tai ir kārts šeit, Pētera baznīcā un garīgā sarunā.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Kā saruna spēj darīt tādas lielas lietas? Dievs visu pasauli veidoja, runājot vārdus: “Lai top! Lai top! Lai top!” Vārdiem ir spēks radīt un veidot. Runājot Vārdu, Dievs no tukša un neiztaisīta haosa izveidoja labu un apdzīvojamu kārtību. Ja nesam sevī Dieva tēlu un līdzību, tad mums vajag vismaz censties darīt līdzīgi. Runāt patiesības vārdus, lai veidotu labu un apdzīvojamu kārtību. <br />Patiesīgi runāts Dieva vārds vispirms veido cilvēka sirdi – no haosa par dzīvību uzturošu kārtību. Disputs par Andreasa Knopkena 24 tēzēm nepavisam nebija no realitātes atrauta spriedelēšana par senu ēbrēju vai grieķu tekstu pareizāku tulkošanu. Tā bija visdziļākā saruna par cilvēka dzīvi. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ieklausīsimies vārdā “Reformācija”. Tas skan kā pretstats vārdam “deformācija”. Re-formācija ir formas atdošana tam, kas zaudējis sākotnējo apveidu. Pēterbaznīcas sarunas mērķis bija runāt tīru Kristus patiesību. Tā necentās klausītājus pārliecināt par ražīgāku tautsaimniecību, taisnīgāku sabiedrisko iekārtu vai efektīvāku valsts pārvaldi. Tā ķērās pie pašām saknēm – pie cilvēka ticības, lai to atjaunotu veselīgā, dzīvību dodošā formā. No ticīgas sirds un patiesību satvēruša prāta aug gan taisnīgums sabiedrībā, gan kārtība sadzīvē. To vajadzētu pieminēt mūsu paaudzei, kad pašas pamatlietas sāk zaudēt savu sākotnējo apveidu. Kad mēs vairs skaidri neredzam, kas ir vīrietis un sieviete, kas ir laulība vai ģimene. Kad jēdzieni kļūst plūstoši un vērtības nenosakāmas. Deformāciju laikmetā re-formācija ir arvien aktuāla. Norise kura sākas tad, kad Dieva vārds uzrunā sirdi un rada ticību.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Baltijas Reformācijas 500. gadadiena sakrīt ar Trīsvienības svētkiem. Es esmu drusku priecīgs par to, jo ar labu iemeslu varu daudz runāt par vēsturi. Par Trīsvienību runāt ir daudz grūtāk. Trīsvienības svētki esot sprediķotāja murgs. Viens Dievs trīs personās, kuras nav sajaucamas, bet nav arī nodalāmas. Kas to spēj saprast? Kurš to spēj izskaidrot? Svētais Augustīns domāja, ka maldinoša ir ikviena valoda, ko lietojam, lai runātu par šo mistēriju. Viņš teica, ka mēs tās saucam par personām, lai mums būtu ko teikt, kad cilvēki jautā, kas tās ir. Sv. Kenterberijas Anselms 11.gs teica, ka Svētā Trīsvienība ir trīs <i>nescio quid</i> – trīs “es nezinu, kas”. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Taču šī patiesība nepārprotami izriet gan no Kristus vārdiem, gan no apustuļu rakstiem. Jēzus saka: “Tēvs mani ir sūtījis”, bet arī: “Es un Tēvs esam viens. Kas redz mani, redz Tēvu.” Par Garu viņš saka, ka nāks cits Aizstāvis, taču Rakstos Gars ir tāds pats un dara to pašu ko Tēvs un Dēls. “<i>Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā!”<o:p></o:p></i></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Varbūt var palīdzēt līdzības. Arī mēs spējam aplūkot sevi vienlaicīgi kā divas personas. Mēs izsaucamies: “Ko gan es domāju!” Tajā brīdī mūsos ir it kā divas personas – viena, kas domā un otra, kas uz to noraugās un vērtē. Varbūt varam iedomāties, ka Dievs liek sevī dzimt pilnīgam sevis attēlam, kuru mēs saucam par Dēlu. Viņi ir vienādi būtībā. Viņi raugās un iemīl viens otru. Mēs varam iedomāties starp viņiem mīlestības nopūtu, ko saucam par Garu. Gars Vecās Derības valodā arī ir saukts <i>ruah – </i>dvaša. Trīs, kas ir no viena un viens. Visās tautās trīs ir īpašs skaitlis. Apzināti vai neapzināti tas izpauž To, no kura nāk visa esme. Arī viens ir labs skaitlis. Tajā mēs esam vienoti, esam viens. Ēnas puse ir tā, ka tas slēpj sevī apspiešanas briesmas. Visi ir vienādi, dara vienādi, domā vienādi. Divi arī ir labs skaitlis, jo tas nozīmē dialogu, attiecības, dažādību. Ēnas puse ir tā, ka tas nes līdzi konflikta iespēju. Trīs ir pilnīgais skaitlis, jo ir trešais – mīlestība. Trīs ir tur, kur divi ir vienoti mīlestībā. Tur ir pilnība.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ja šāda līdzība kam der, tad tam, ka palīdz runāt par to, kas ir nozīmīgs Reformācijas gadadienai, kura iekrīt Trīsvienības svētkos. Evaņģēlija notikumos mēs redzam, ka Tēvs sūta Dēlu mūsu cilvēcīgajā īstenībā. Vispirms tas ir kaut kā, varētu teikt – normāli. Tēvs sūta Dēlu mācīt, sludināt, palīdzēt cilvēkiem. Tas šķiet dabiski un saprotami. Taču tad Tēvs sūta Dēlu līdz pašām cilvēcīgā posta galējām robežām – pazemojumos, ciešanās, nāvē. Saikne starp Tēvu un Dēlu tiek izstiepta līdz pat tādai kā pamestības izjūtai: “Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ Tu mani esi atstājis?!” Kas viņus vēl satur kopā? Mīlestība, kuru mēs saucam par Svēto Garu. Kristus ir tur, uz galējās robežas – “uz kraujas rudzu laukā”, kā slavenajā Selindžera romānā, kura varonis iedomājas sevi glābjam bērnus, kuri skraida pa rudzu lauku kraujas malā, un noķer viņus, pirms tie iekrīt aizā. Kad mēs, radīti, lai būtu Dieva bērni, sekojam savai kaislību kārajai dabai un skrienam prom, tālu no Tēva, mēs ieskrienam Dēla atplestajās rokās. Un tad Tēvs Svētā Gara spēkā visus aizklīdušos velk pie sevis savā Dēlā.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Šī nepilnīgā līdzība ļauj ieraudzīt cilvēka pestīšanu kā grandiozu, kosmiska mēroga Dieva darbu. Cik dīvaini, nožēlojami un traģikomiski, kad mēs to cenšamies pārspēt un aizstāt ar saviem mazajiem veikumiem! Taču cilvēki atkal un atkal to dara, uzslāņojot dažādas pašu izdomātas tradīcijas. Cerot nopelnīt Debesis, sakrauj pienākumu nastas, kuras Dievs nav pavēlējis nest. Reformācijas rūpes bija vērst skatu no tā, ko cilvēki cenšas darīt Dievam, uz to, ko Dievs dara cilvēkā: “Tikai Kristus, tikai žēlastība, tikai ticība.” Kā teica Mārtiņš Luters: <i>“In ipsa fide Christus adest” – </i>pašā ticībā Kristus ir klātesošs. Kas redz viņu, redz Tēvu.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ko tas cilvēkam dod? Brīvību. Sirdsmieru. Prieku tuvoties Dievam. Tavas dvēseles glābšanai Dieva žēlastības dēļ visu ir paveicis Kristus un dāvina tev, kurš viņam tici. Šī apziņa noveļ milzu nastu un aizdzen bailes. Dieva baušļi nedziedina dvēseli. Tie ir domāti, lai brīdinātu tā, kā klaburčūska brīdina, lai tu nekāp virsū savai nāvei. Bauslība sapurina un iztrūcina paviršībā, grēkos un garīgā slinkumā iegrimušos. Dvēseli dziedina tikai evaņģēlijs. Tikai Dieva mīlestības un piedošanas vēsts, kas dod cerību piecelties un sākt no jauna. Kopt tikumus un darīt labus darbus nevis ar bailēm, vai pietiks, lai iemantotu pestīšanu, bet pateicībā, lai iepriecinātu Dievu, savu Glābēju.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Viens no Reformācijas lielajiem uzsvariem bija Dieva vārds un dievkalpojums tautas valodā. Latīņu valodai tiešām bija savas priekšrocības. Tā baznīcu darīja patiešām universālu. Visās pasaules malā tai bija viena valoda. Taču to saprata tikai izglītotie. Kristus nāca, lai runātu ar visiem. Svētā Gara sūtīšanas dienā visi dzirdēja un saprata apustuļus kā savā dzimtajā valodā runājam. Arī šajā ziņā bija vajadzīga sākotnējā apveida atdošana. Re-formācija. Lai cilvēki evaņģēliju satvertu kā savu Labo vēsti. Reformācjas 500 gadadienu mēs atzīmējam ne jau tikai lai atskatītos uz to, kas notika pirms daudziem gadiem. Mums vajag Reformāciju darīt par savu. Par savējo. Tas nenozīmē, ka mums katram jāpaveic tas pats, ko darīja Luters un Knopkens. Viņi ar Dieva palīgu savu padarīja un viņu darba augļi paliek līdz mūsu dienām. Mūsu aicinājums ir reformēt savu dzīvi. Lai tā iegūst Dieva sākotnēji iecerēto apveidu.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Re-formācija notiek, kad atgriežam uzmanības viduspunktā Dieva lielos darbus. Kad tos par jaunu satveram un darām par savējiem. Priekš atsevišķā cilvēka Dievs šim nolūkam ir devis žēlastības īdzekļus – savu Vārdu, sakramentus, dievkalpojumu, baznīcu. Šajos ārējos līdzekļos Tēv mums pasniedz Svēto Garu, lai savā Dēlā mūs vilktu un turētu pie sevis. Ja pārstājam tos lietot, varam drīz vien nonākt tālajā rudzu laukā uz kraujas – un diemžēl arī nokrist. Kad apzīmējam sevi ar krusta zīmi nedarīsim to vienkārši ieraduma pēc, bet atgādinot sev grandiozo, glābjošo darbu, ko manis dēļ veic trīsvienīgais Dievs – Tēvs un Dēls un Svētais Gars. Lai liktu sevī iekvēloties alkām piederēt šim darbam un atrast tajā savas dzīves lielo piedzīvojumu.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Bet pilsētas un valsts līmenī, joprojām ir vajadzīga godīga, argumentēta un garīga saruna. Mūsu dzīve notiek dažādos līmeņos. Mēs dzīvojam attiecībās ar saviem tuvākajiem ģimenē, starp radiem un draugiem. Mēs dzīvojam plašākā sabiedrībā, attiecībās ar savu darba devēju vai ar savu pašvaldību. Mēs dzīvojam attiecībās ar savu valsti un tās struktūrām. Visbeidzot mēs dzīvojam attiecībās ar Dievu. Īstenībā ne “visbeidzot”, bet pirmām kārtām. Ja kaut kas nav kārtībā mūsu attiecībās ģimenē vai darbā; ja kaut kas ir nekārtībā attiecībās, kas noris pašvaldības vai valsts līmenī, tad cēlonis visdrīzāk ir jāsāk meklēt attiecībās ar Dievu. Acīmredzot tur kaut kas nav kārtībā. Tur kaut kam vajag atdot pareizu apveidu. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Lutera un Knopkena laikā turku karaspēks apdraudēja Eiropu, taču rīdziniekiem svarīgāka par to likās saruna, kurā meklēt Dieva patiesību. Mūsu dienās Eiropu apdraud Krievijas karapūļi, bet joprojām ir svarīga TĀ saruna, kurā lietas saskatīt to īstajā gaismā un nozīmē. Tāda saruna veido vēsturi. Pravietis Jeremija reiz rakstīja:<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></i></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">“Tā saka Tas Kungs: "Uzlūkojiet dzīves gaitas ceļus un izpētiet, kurš ir senlaikos bijis tas labais svētības un laimes ceļš, tad staigājiet pa to, un jūs atradīsit mieru savai dvēselei!” <o:p></o:p></span></i></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></i></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Lai Dieva Gars, gaismas un patiesības Gars mūs vada, lai savā Latvijā spējam šo pravieša padomu piepildīt!<o:p></o:p></span></p>+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-91252659425850111362022-03-13T19:00:00.003+02:002022-04-14T14:02:34.468+03:00Krīze uz dzīvību<p> <span face="Calibri, sans-serif" style="font-size: 16pt; text-align: justify;"> <br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;"><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: left;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEjCSXAtONnOxQ6uL6pGTRoYAR-heL_XZioQ2qBQTWpqL7fw4ba7HbXw6emgilI63u7_y9jXIxGQxKzQ95sAhVMPddGTBGGVluQcWLefc_LcNCi0R0Ysjqm5yPcx2PzqWqsu039tIk4qoh_ztrUMWEpuWzcButBn23Y2UtYgCXmhCVIi0698HSvhQ4N2Fw=s1334" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1334" data-original-width="1272" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEjCSXAtONnOxQ6uL6pGTRoYAR-heL_XZioQ2qBQTWpqL7fw4ba7HbXw6emgilI63u7_y9jXIxGQxKzQ95sAhVMPddGTBGGVluQcWLefc_LcNCi0R0Ysjqm5yPcx2PzqWqsu039tIk4qoh_ztrUMWEpuWzcButBn23Y2UtYgCXmhCVIi0698HSvhQ4N2Fw=s320" width="305" /></a></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: left;"><br /></p><i style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">“</span></i><i style="text-align: justify;"><span style="font-size: 16pt;">No viena cilvēka </span></i><i style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">Dievs</span></i><i style="text-align: justify;"><span style="font-size: 16pt;"> radīja visas cilvēku tautas, likdams tiem dzīvot pa visu zemes virsu, iepriekš nolicis laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu.</span></i><i style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">” (Apd. 17:24…)</span></i></div><p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-size: 16pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">Šos vārdus apustulis Pāvils saka Atēnu iedzīvotājiem, kuri savu laiku vislabprātāk pavada, klausoties jaunumus. Līdzīgi kā mēs šajās dienās. Un Pāvils viņiem pavēsta kaut ko jaunu: “</span><span style="font-size: 16pt;">No viena cilvēka </span><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">Dievs</span><span style="font-size: 16pt;"> radīja visas cilvēku tautas</span><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">…” Tas nozīmē, ka Aicinājumam uz “brīvību, brālību, vienlīdzību” ir dabisks pamats, jo mēs visi esam vienādi radīti. Visi esam cilvēki ar radniecīgām ilgām un vajadzībām, tiesībām, </span><span style="font-size: 21.33333396911621px;">vērtību</span><span style="font-size: 16pt;"> un cieņu. Kad sakām “brāļi un māsas”, tam ir būtiskāks pamats nekā tikai siltas jūtas vai labi nodomi. Dievs mūs par tādiem radīja. Un Dievs uzlūkoja to, ko bija radījis – redzi, tas bija ļoti labs.</span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">Taču jau no iesākuma brālībā parādās kaut kas dramatiski baiss. Pirmie pasaulē dzimušie, Kains un Ābels ir ne tikai līdzīgi kā brāļi, bet arī ļoti atšķirīgi. Ābels ir “labais puisis”. Dievs viņam smaida un visiem viņš patīk. Ābelam viss iet no rokas. Kad viņš savā dzīvē kaut ko upurē, šie upuri viņa dzīvi dara labāku. Kains gribētu būt kā Ābels, taču nav. Upuri, ko viņš nes, īsti nedarbojas. Viņš spriež, ka tā ir netaisnība no Dieva puses. Taču Dievs atbild – paraugies uz sevi! <i>“Vai tu nebūtu uzlūkots, ja būtu darījis labi? Un ja slikti tu dari – grēks pie durvīm apmeties, tas tevi iekāros.”</i><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">Kad tev liekas, ka ar tevi apietas netaisnīgi, tad vismazāk vēlies dzirdēt, ka tavu neveiksmju avots ir tevī. Sevišķi grūti to dzirdēt, ja to tev saka Dievs, jo pret Dievu jau nepastrīdēsies. Kains nevis apdomāja Dieva teikto, bet kļuva rūgts, aizvainots, atriebīgs un slepkavīgs. Viņš cēlās pret savu brāli un viņu nokāva. Nogalināja savu ideālu. Iznīcināja to kāds gribēja būt pats.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">Ilgi un uzstājīgi Krievijas vēstījums ir bijis tas, ka krievi un ukraiņi ir brāļu tautas. Tas ir tiesa pat dziļākā nozīmē nekā līdzīga valoda, kultūra un vēsture. No viena cilvēka Dievs radīja visas cilvēku tautas. Taču šajā patiesajā, brālīgajā vēstījumā ir ienācis kaut kas ļauns un baiss. Kains atkal ceļas pret Ābelu un meklē viņu nokaut. Mēs varam iztēloties drāmu savu acu priekšā: divi līderi. Viens, kuram visa pasaule smaida, kurš ir “labais puisis” un kura nestie upuri vairo viņa cieņu, iedvesmo uz cerību un nākotni. Un otrs, sevī un bunkurā noslēdzies, aizvainots, atriebīgs un sūta slepkavas nonāvēt to, kura vietā gribētu būt. Tāds, kurš upurē savu zēnu dzīvības un savas tautas nākotni, bet šie upuris tikai uzliek Kaina zīmi viņam un viņa valsti padara par pasaules tekuli un bēguli. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">Paaudžu paaudzēs cilvēce ir varējusi mācīties no pirmo brāļu traģēdijas un vēlas nepieļaut tās atkārtošanos. Arī mēs lūdzam un strādājam, lai Kains beidzot atstāj Ābelu mierā, savāc savus upurus un atgriežas savās teltīs. Tas mums kaut ko maksā, bet esam gatavi šo upuri nest, ticot, ka tas mūsu nākotni darīs labāku.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">Taču biedējošais ir tas, ka Bībelē pēc vēstījuma par Kainu un Ābelu nāk stāsts par lielajiem plūdiem. Kad Kaina dvēseles stāvoklis kļūst pandēmisks, tad nāk lielas un iznīcinošas nelaimes. Ja plūdu stāsts Radīšanas grāmatā vēsta par pagātni, tad Atklāsmes grāmata jeb Apokalipse runā par nākotni: <i>“</i></span><i><span style="font-size: 16pt;">Tad izjāj cits – ugunīgs zirgs, un tam, kas sēž uz tā, tiek dota vara atņemt zemei mieru, ka cilvēki cits citu apkautu; un viņam tiek dots liels zobens. Un es ieraudzīju, redzi – bālganzaļš zirgs, uz tā kāds sēž, un viņa vārds ir nāve, un elle sekoja viņam, un tiem tika dota vara pār ceturto zemes daļu – nokaut ar zobenu un badu, un nāvi, un ar zemes zvēriem.</span></i><i><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">” (Atkl. 6). </span></i><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">Tas liek nodrebēt. Kas mums tagad jādara, lai pastāvētu? <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">Paskatīsimies uz Ukrainu – tās spēks un izdzīvotspēja ir nācijas vienotībā. Pasaulē notiek tektoniska pārbīde un saskares līnija ir tieši mums blakus, varbūt pat zem mums. Lai izglābtos un pastāvētu, mums vairāk par visu vajag tādu vienotību kā Ukrainas nācijai. Liksim labi vērā likumsakarību, ka lielā iznīcība nāk tad, kad Kaina gars ir kļuvis pandēmisks. Kaina gars – tas ir iesīkstējis rūgtums, aizvainojums, nenovīdība un naids. <i><o:p></o:p></i></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">Šī ir svarīga vēsts mums, Latvijā dzīvojošajiem. Atmetīsim fantāzijas: šīs ir mūsu mājas – citu mums nav un nebūs. Šie ir mūsu līdzcilvēki, mūsu tautieši – citu mums nav un nebūs. Ja gribam pastāvēt, tad nav jēgas atkārtot kā mantru – dzīvosim draudzīgi un sirdī glabāt un lolot rūgtumu. Mums jāizlūdzas jauna sirds un jaunas acis, lai tiešām spējam cits citā saskatīt tos brāļus un māsas, kas mēs Dieva radīšanas nodomā bijām un tādēļ varam būt stipri vienotībā. Tas nav vienvirziena ceļš. No vienas puses mums jābeidz vainot savus krievu līdzcilvēkus par citu paaudžu nodarījumiem vai citas valsts valdības lēmumiem. No otras puses, krieviem un cittautiešiem ir jābeidz nēsāt veci aizvainojumi. Visiem un katram ir jāatsakās no impērisma un putinisma. Pat ja nespējam saprasties vēstures uztverē, patiesība par šodienu ir brīvi un bagātīgi pieejama. Brāļu asinis brēc uz debesīm. </span><span style="font-size: 21.33333396911621px;">Neviens nevar aizbildināties, ka nezināja.</span><span style="font-size: 16pt;"> Ikviens, kas atbalsta karu Ukrainā, ir līdzvainīgs un katrs, kurš to attaisno, ir līdzdalīgs. Simboliskais Z burts ir jaunā Kaina zīme. Neizdzēšama kauna zīme. Patiesība un cilvēcība atbrīvo. Lai mūs vieno patiesība un universāla cilvēcība. Lai mūs vieno tas, ka ar prātu atzīstam un ar sirdi pieņemam Latviju par savu vienīgo, kopīgo dzimteni. </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">Tuvojas 16. marts un 9. maijs, kad notiek gājieni un sapulces ar gluži pretējiem lozungiem. Līdz šim tie ir padziļinājuši pretrunas un savstarpēju neuzticēšanos. Šogad abām dienām varētu būt vienādi lozungi:<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">Karam – nē! <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">Latvijai – jā! <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">Mūsu visu Latvijai – jā!<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 16pt;">Tā ir iespēja pagriezienam no vājuma pretstāvē uz spēku vienībā. Tad krīze nevis tuvinās nāvi, bet vedīs uz dzīvību un labu nākotni. Lūgsim, lai Dievs izravē no mums Kaina garu un piepilda ar Svēto Garu, kas ir gaismas, patiesības, gudrības, miera un mīlestības gars!<o:p></o:p></span></p>+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-13119472334473757812022-03-06T13:04:00.003+02:002022-03-06T13:06:59.558+02:00Akmeņi Goliātam<p><b style="text-align: justify;"><i><u><span lang="LV"></span></u></i></b></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><b style="text-align: justify;"><i><u><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEgajDdVXXfv2FjZ1mT6cUg4H1WZUV_eiuOLqyXbGvYm41gNa5sOgNcWXPGIfW2N7cKbnj3yD2PrrR0oNHBOnKHXNm6Kf9fgJbOOGNJvo6x5hwV_n2gNA4y_SMAs-WED1pl2xO43TmiMr2M4WOksouOEbQZFDtLnxYGyFETp4X3k-KlZ9KYzDSmtmTozCw=s706" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><span style="font-family: verdana;"><img border="0" data-original-height="530" data-original-width="706" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEgajDdVXXfv2FjZ1mT6cUg4H1WZUV_eiuOLqyXbGvYm41gNa5sOgNcWXPGIfW2N7cKbnj3yD2PrrR0oNHBOnKHXNm6Kf9fgJbOOGNJvo6x5hwV_n2gNA4y_SMAs-WED1pl2xO43TmiMr2M4WOksouOEbQZFDtLnxYGyFETp4X3k-KlZ9KYzDSmtmTozCw=s16000" /></span></a></u></i></b></div><p></p><p><span style="text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"><span style="font-style: italic; font-weight: bold;"> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> </span></span></span></span></span></span></span></span></span></span></span></span></span>Apustuļa Sv. Pāvila važas</span></span></span></p><p><span style="text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"><br /></span></span></span></p><p style="text-align: right;"><span style="font-family: verdana;">LR1 Svētrīts 06.03.2022</span></p><p style="text-align: right;"><span style="text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"><a href="https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/157123/svetrits" target="_blank">Ierakstu var noklausīties šeit</a></span></span></span></p><p><b style="text-align: justify;"><i><u><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"><br /></span></span></u></i></b></p><blockquote style="border: none; margin: 0 0 0 40px; padding: 0px;"><blockquote style="border: none; margin: 0 0 0 40px; padding: 0px;"><blockquote style="border: none; margin: 0 0 0 40px; padding: 0px;"><p style="text-align: left;"><span style="font-family: verdana;"><b style="text-align: justify;"><i><u><span lang="LV">2.Kor 6:1-10</span></u></i></b><i style="text-align: justify;"><span lang="LV"> “ Mēs, Kristum līdzi darbodamies, aicinām jūs nebūt tādiem, kas velti saņēmuši Dieva žēlastību. Jo viņš saka: savas labvēlības laikā es tevi uzklausījuun glābšanas dienā es nācu tev palīgā. Redzi, tagad ir Dieva labvēlības laiks, redzi, tagad ir glābšanas diena. Mēs nekur neesam par iemeslu piedauzībai, lai mūsu kalpošana nesaņemtu pārmetumus, bet visur parādām sevi kā Dieva kalpus ar lielu izturību ciešanās, trūkumā un bezizejā, zem sitieniem, cietumos, nemieros un smagā darbā, bez miega un bez ēdiena, šķīstībā, ticības atziņā, pacietībā un krietnumā, Svētajā Garā un neliekuļotā mīlestībā, patiesības vārdā un Dieva spēkā ar taisnības ieročiem gan labajā, gan kreisajā rokā, ar pagodinājumu un apkaunojumu, ar apmelojumiem un slavinājumiem, kā tādi, kas maldina, tomēr ir patiesi, kā nepazīstami, tomēr labi zināmi, kā mirēji, bet redzi – vēl aizvien esam dzīvi, kā pārmācībai pakļauti, bet nenogalināmi, kā nobēdājušies, bet vienmēr priecīgi, kā nabagi, bet kas daudzus dara bagātus, kā tādi, kam nav nekā, bet kam ir viss.” </span></i><span lang="LV" style="text-align: justify;">– Tā Kunga vārds!</span></span></p></blockquote></blockquote></blockquote><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Svēto rakstu lasījumu vai sprediķi bieži noslēdz ar “āmen!” Un draudze atsaucas – āmen! Pirmskara Latvijā, daži mācītāji, kas vēlējās dievkalpojumus pilnīgi latviskot, āmen vietā teica – pat<u>ie</u>si! “Āmen” nozīmē – jā, es piekrītu, tā tiešām ir.<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Vai uz nupat nolasītajiem apustuļa Pāvila vārdiem mēs varam teikt savu “āmen”? Kad viņš saka: “Redzi, tagad ir Dieva labvēlības laiks, redzi, tagad ir glābšanas diena”, vai mēs teiksim: “Jā, es piekrītu, tā tiešām ir?” <o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Ielūkojoties savās sirdīs pēdējo dienu laikā, daudzi drīzāk teiktu, Nē, es nepiekrītu, tā nu galīgi nav.” Paskatieties, kas notiek ar gāzes un degvielas cenām! Droši vien būs vēl ļaunāk. Sankcijas pret Krieviju skars arī mūs. Un, ja Ukraina kritīs, Putins nāks pēc mums. Daudzi tik jau ļoti dzīvo šajās domās, ka ne vairs miega, ne vairs darba – apziņa ir ļauno nojausmu gūstā. Kāds tur vēl Dieva labvēlības laiks?!<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Taču mēģināsim vispirms palūkoties apkārt uz savu situāciju un tad pašķirt nākamās nodaļas 2. Korintiešu vēstulē, lai redzētu Pāvila situāciju, kurā viņš runā par glābšanas dienu. Viņš raksta:<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><i><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">“Es esmu smagā darbā – daudz vairāk nekā viņi, <o:p></o:p></span></span></i></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><i><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">cietumos – daudz vairāk, <o:p></o:p></span></span></i></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><i><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">šaustīts – pāri mēram,<o:p></o:p></span></span></i></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><i><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">nāves briesmās – tik bieži. <o:p></o:p></span></span></i></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><i><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></i></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><i><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">No jūdiem pieckārt esmu saņēmis četrdesmit sitienus bez viena; trīskārt esmu pērts ar rīkstēm, vienreiz esmu nomētāts akmeņiem, trīskārt esmu cietis kuģa avārijā, diennakti pavadīju ūdenī atklātā jūrā. Bieži esmu bijis ceļa grūtībās, briesmās šķērsoju upes, laupītāju apdraudēts, savas paša tautas apdraudēts un pagānu apdraudēts, esmu bijis briesmās pilsētā, tuksnesī, uz jūras, esmu bijis briesmās, atrodoties starp viltus apustuļiem. Esmu bijis grūtībās un sūrā darbā, bieži bez miega, badā un slāpēs, gavēņos, aukstumā un kailumā. Bez visa cita vēl – ikdienas aizņemtība, rūpes par visām draudzēm.<o:p></o:p></span></span></i></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Redzi, tagad ir Dieva labvēlības laiks, redzi, tagad ir glābšanas diena. Mjā…<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Vēstulē filipiešiem Pāvils apraksta stāvokli sabiedrībā un pašapziņu kas viņam reiz bija. “<i>Es varētu dižoties, ka esmu cēlies no Israēla, no Benjāmina cilts, ebrejs, cēlies no ebrejiem, pēc bauslības farizejs. Pēc bauslības taisnības biju nevainojams.”</i> Taču tālāk viņš stāsta, ka visu to ir zaudēja: “Viss pārējais man ir zudis”, viņš raksta. Ja nu viņš būtu teicis – kāda nelaime, kas par katastrofu! – mēs varētu sacīt: “Āmen! Patiesi, tā tas ir!” Taču Pāvils, būdams važās un cietumā, raksta: “Visu, ko esmu zaudējis, es uzskatu par mēsliem. Priecājieties, es jums vēlreiz saku – priecājieties!”<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Tas ir kaut kas tik neparasts, ka grūti pat aptvert. Taču tieši tad, kad prātā un sirdī sabiezē ļaunu nojautu tumsa, Pāvila spēja šādi uztvert savu stāvokli šķiet ne tikai neparasta, bet ļoti, ļoti vajadzīga. Tā iedrošina un dod cerību. Mēs ceram un lūdzam, lai karš neatnāk uz Latviju. Bet ja tomēr? Bet ja tomēr… Ko mēs iesāksim? Kā mēs to izturēsim? Kā <u>es</u> izturēšu? <o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Pārsvarā jau mēs neesam varoņi, bet parasti cilvēki. Izcili varonības piemēri drīzāk liek nokaunēties nevis iedvesmo, jo sevī neatrodam tādu varonības avotu. Varbūt neticami, taču tādu sevī neatrod arī Pāvils. Lūk, kā viņš raksturo sevi un savus darbabiedrus:<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><i><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">“Mēs esam, kā nepazīstami, kā pārmācīti, kā nobēdājušies, kā nabagi, kā mirēji kā tādi, kam nav nekā.” <o:p></o:p></span></span></i></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Āmen! Tieši tāpat varētu justies mēs, domājot par milzīga ienaidnieku pārspēka iebrukumu. Karavīriem tas ir citādi, bet mierīgie iedzīvotāji? Taču palūkosimies uz Pāvilu un viņa darbabiedriem. Paši sevī viņi jūtas vāji un trausli. Viņi <u>ir</u> tādi. Nevis teiksmaini varoņi, kam jūra līdz ceļiem, bet tādi paši cilvēki kā mēs. Taču darbībā un bīstamos, naidīgos apstākļos viņi izpaužas pavisam citādi. Apkārtējie viņus redz citādus.<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0cm 36pt; text-align: justify;"><i><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">“Mēs esam labi zināmi, patiesi, vēl aizvien dzīvi un nenogalināmi, vienmēr priecīgi un tādi, kas daudzus dara bagātus, jo mums pieder viss.”<o:p></o:p></span></span></i></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Ja mēs tā varētu… Vai mēs tā varētu? Teorētiski varētu. Pāvils un viņa darbabiedri nebija teiksmaini varoņi, bet vienkārši, īsti cilvēki. Tādi, kā mēs. Ja viņi tā varēja, tad teorētiski varam arī mēs. Jāatrod tikai viņu noslēpums, kā viņi to dara, vai ne?<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Atslēgu varam meklēt Pāvila vārdos, kur viņš stāsta par to, ka ir visu zaudējis. Cilvēks nevar dzīvot, visu zaudējis, un turklāt vēl būt nenogalināms un priecīgs. Acīmredzot kaut kas viņam tomēr ir. Un viņš pastāsta, kas tas ir:<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0cm 36pt; text-align: justify;"><i><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">“Visu, kas toreiz man bija ieguvums, es Kristus dēļ vērtēju kā zaudējumu. Jā, patiesi, es visu iepriekšējo vērtēju kā zaudējumu tā pārākuma dēļ, ko dod Kunga Jēzus Kristus iepazīšana – viņa dēļ viss pārējais man ir zudis un es to uzskatu par mēsliem. Lai tik es iemantoju Kristu!”<o:p></o:p></span></span></i></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Lūk! Viņi ir parasti cilvēki, kam sevī pašā nav nekā ārkārtēja, bet ir iemantojuši Kristu. Un tad viņi ne tikai paši kļūst dzīvi un priecīgi, bet vēl daudzus dara bagātus un laiku, ko citkārt uztvertu ka postu un nelaimi, viņi izdzīvo kā Dieva labvēlības laiku un glābšanas dienu.<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Paga, paga – mēs teiksim, vai tad mums nav Kristus? Viņš taču ir tepat, viss visā! Mūsu kultūrā, mūsu tradīcijās. Viens mans vectēvs bija luterānis, viena mana vecmāmiņa bija katoliete. Es pats samērā bieži aizeju uz baznīcu. Vai ne? Nu labi, varbūt es drusku sabiezinu, taču jūs sapratāt mājienu. Jā, mums <u>ir</u> Kristus – tas pats, kas Pāvilam un viņa līdzstrādnieiem. Kādēļ tad neesam tādi kā viņš? Kādēļ nākotnes draudu priekšā nejūtamies tikpat droši un priecīgi?<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Divi vārdi: komforts un mērenība. Cilvēks parasti cenšas izveidot sev komforta zonu. Tā var nebūt smalki labiekārtota vide, bet tāda, kurā var eksistēt bez lieliem izaicinājumiem un satricinājumiem. Kur nav jātērē daudz enerģijas. Tāda vide, kur nav nepieciešama izcilība. Tur ir labi tāpat. <o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Izklausās tīri labi, taču slavenajai britu progresīvā roka grupai Pink Floyd ir dziesma “Comfortably Numb” jeb “ērti pamiris”. Cilvēks bez izaicinājumiem, bez vajadzības sasprindzināt spēkus, bez prasības pēc izcilības paliek tāds, kāds ir – komfortabli pamiris. <o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Iepretī tam Pāvils apraksta vidi, kuru izvēlējās viņš: <o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0cm 36pt; text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;"><i><span lang="LV">“smagā darbā, bez miega un bez ēdiena, šķīstībā, ticības atziņā, pacietībā un krietnumā, Svētajā Garā un neliekuļotā mīlestībā, patiesības vārdā un Dieva spēkā ar taisnības ieročiem gan labajā, gan kreisajā rokā, ar pagodinājumu un apkaunojumu, ar apmelojumiem un slavinājumiem.”</span></i><span lang="LV"><o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0cm 36pt; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Iemantojis Kristu, viņš savu ieguvumu liek lietā pilnā mērā, un no viņa vārdiem var noprast, ka viņš pat nav atstājis savu komforta zonu – viņš to ir paplašinājis. Viņa komforta zona tagad tā ietver arī to, no kā cilvēki tā baidās, ka sastingst kā pelīte čūskas priekšā.<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Ja mēs gribam justies tā kā viņš, tad arī mums jāsāk paplašināt savu komforta zonu. Kā to dara? Tiecoties pēc izcilības tajā, ko esam iemantojuši – Jēzū Kristū.<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Nupat ir sācies lielais gavēnis. Īstais laiks, kad tiekties pēc garīgas izcilības. Lielais gavēnis ir gada desmitā tiesa, kura pienākas Dievam un kuru vajag mēģināt nodzīvot saskaņā ar saviem augstākajiem, kristīgajiem ideāliem. Iztēloties, kāda varētu būt mana ideālā svētdzīve. Varbūt pat atgādinājumam uzrakstīt to uz papīra un mēģināt tā dzīvot. Veidot tik tuvas un personīgas attiecības ar Dievu, cik vien spējam.<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Ar ko sākt? Parasti visu sāk ar vietas sakopšanu, ar tīrīšanas darbiem. Ļoti noderīgs vingrinājums ir dienu noslēgt ar izvērtējumu. Atrast divdesmit minūtes mierā un vienatnē, lai Svētā Gara gaismā izstaigātu aizvadīto dienu. Kur es biju tuvāk savam ideālam? Kur manai dzīvei pieskārās Dievs? Ko es darīju tad, kad sajutu Dieva dzīvi ieplūstam manī? Tad pateikties Dievam un apņemties to darīt vairāk. Tad vēlreiz atcerēties dienu un pamanīt, ko es darīju brīžos, kad sajutos tālāk no Dieva. Ar ko viņu apbēdināju? Ar ko es pats sev neļāvu pilnīgāk iemantot Kristu? Par to izlūgties piedošanu un apņemties tā darīt mazāk. Ievingrinoties tā izmeklēt savu dienu, mēs līdzīgi varam izmeklēt pavadīto nedēļu, mēnesi, gadu – vai visu dzīvi un nest to Dieva priekšā, izsūdzot grēkus un saņemot absolūciju (grēku piedošanu). Kungs Jēzus savu kalpošanu uzsāka ar aicinājumu: “Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju!” Lielais gavēnis ir Dieva labvēlības laiks, kad izmeklēt un izlabot savu dzīvi.<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Tālāk – lūgšana. Kura ir pati svarīgākā lūgšana? Kopīga lūgšana draudzes vidū svētdienas dievkalpojumā. Divus gadus mums nebija ļauts to darīt tik brīvi un daudz kā būtu gribējies. Varbūt pa šo laiku arī gribēšana kādam ir ērti pamirusi. Taču tagad stingrie ierobežojumi ir atcelti. Vairs nav ne iemesla, ne attaisnojuma svētdienā nedoties uz savu baznīcu. Dievam pienākas kopīgi pienests gods un mēs arī cits citam esam parādā kopību un sadraudzību. Kristus miesa tiek lauzta un pa gabaliņam pasniegta Svētajā vakarēdienā, lai mēs to atkal savestu kopā draudzes kopībā. Kopībā mazās lietas top stipras.<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Atsvaidzināsim ikdienas lūgšanu praksi mājās, ģimenes lokā. Lai tad, kad gavēnis noslēgsies un mēs priecīgi gaidīsim Augšāmcelšanās svētkus, kopīga ikdienas lūgšana jau būtu kļuvusi par ģimenes tradīciju.<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Tālāk Dieva vārda lasīšana, studēšana un apcere. Tas ir svarīgākais veids, kā iepazīt Dievu tā, lai lūgšanās varētu ar viņu veidot tuvas, paresonīgas attiecības. Tas ir aizraujošs un atklājumiem bagāts ceļš. Lai cik daudz mēs nebūtu Bībeli lasījuši, tā arvien spēj pārsteigt un pavērt kaut ko jaunu. Kad Dieva vārds saskaras ar mūsu dzīvi, tā iegūst citu dimensiju un atklājas jaunās nozīmēs. Tur piedzīvojam, ka varam būt kā nenogalināmie nabagi, kam tomēr pieder viss. Bībeles lasīšanai ir daudz metožu, veidu un palīglīdzekļu sākot no ikdienas lasīšanas plāna, līdz Lectio Divina jeb dievišķajai lasīšanai un rekolekcijām jeb retrītiem. Lielais gavēnis ir labvēlīgākais laiks, lai atrastu un praktizētu savējo.<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Šajās dienās mūsu tauta ir iedegusies gatavībā palīdzēt Ukrainas tautai – ziedot naudu, dāvināt vajadzīgākās lietas un pat uzņemt bēgļus. Tādu motivāciju, tādu pacēlumu un arī vienotību neesam piedzīvojuši kopš atmodas laikiem. Un mēs jūtam, ka tajā paši kļūstam labāki. Mūsu dzīve iegūst jaunu elpu. Kalpošana tuvākajam atdzīvina un svētdara. Tā tas ir ne tikai lielu notikumu vai satricinājumu laikā. Klaivs Steiplzs Lūiss mudina palūkoties uz līdzcilvēkiem un ieraudzīt, ka līdzās Vissvētākajam sakramentam pati svētākā lieta ir tavs tuvākais, jo viņā mājo Kristus atspulgs. Kalpošana līdzcilvēkiem sākas ar aizlūgšanām un turpinās, piemēram, ar ziedošanu un ar anonīmu palīdzību lielākajās vajadzībās. Tās ir labākās ir zāles pret acu kārību, miesas kārību un dzīves lepnību, kura ir visa ērtā pamiruma māte. Tur kur tavs dziļākais prieks sastopas ar pasaules lielākajām vajadzībām, mājo tavas dzīves aicinājums.<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Jēzus teica saviem mācekļiem: Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas un sludiniet evaņģēliju visai radībai. Jūs būsiet mani liecinieki līdz pat pasaules galam. Mēģināsim katrs to pa īstam aptvert – <u>es</u> drīkstu būt Kunga Jēzus kristus liecinieks un vēstnieks! Viņa labā vēsts, kas cilvēku aizved mūžīgajā dzīvībā, var izskanēt manā balsī! Viņš man tik ļoti uzticas, ka ir gatavs cilvēkiem atklāties manā veidolā un manā dzīvē! No tāda pagodinājuma pat elpa aizraujas un sirds notrīs. Liekas absurdi un nejēdzīgi, ka mēs pret to varētu būt nevērīgi, laiski, neieinteresēti, taču diemžēl pārāk bieži tas tieši tā ir. Lielais gavēnis ir piemērotākais laiks, lai atklātu un izkoptu sevī Kristus liecinieku, kurš apliecina viņu ar vārdiem un ar dzīvi.<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Atgriešanās no grēkiem / dievkalpojums un lūgšana / Dieva vārds un sakramenti / kalpošana tuvākajam / un Kunga Kristus apliecināšana – piecas lietas kā pieci akmeņi Dāvida lingā, ar kuru viņš izgāja pret Goliātu. Uz milzīgā filistieša lamām un draudiem Dāvids atbildēja: <i>“Tu nāc pret mani ar zobenu, šķēpu un pīķi, bet es nāku pret tevi ar Dieva, vārdu, jo tu viņu esi izaicinājis.”</i> Un Goliāts krita uz savas lāstu pilnās mutes zemē beigts. Cik piemērots vārds šim laikam.<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;"> </span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"><span style="font-family: verdana;">Kristus mīļotie, šīs septiņas nedēļas līdz Lieldienām ir īpašs Dieva labvēlības laiks nebūt tādiem, kas velti saņēmuši Dieva žēlastību. Laiks, kad izrausties no ērtās mērenības dīvāna un kļūt vairāk tādiem kā apustulis Pāvils un viņa darba biedri. Svētā vakarēdiena liturģijā mācītājs dzied: “Paceliet savas sirdis!” un draudze atbild: “Mēs tās paceļam uz To Kungu!” Šis ir labvēlīgākais laiks, kad nevis tikai ar balsi, bet īstenībā, garā un patiesībā pacelt savas sirdis uz Kungu. Un tad varam būt droši, ka viņš pacels mūsējās tajā brīdī, kad tas būs visvairāk vajadzīgs. Slava Ukrainai! Pateicība Dievam!<o:p></o:p></span></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm;"><o:p><span style="font-family: verdana;"> </span></o:p></p>+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-82850948335410353352022-03-02T17:12:00.002+02:002022-03-02T17:12:30.990+02:00Pelnu diena kara septītajā dienā<p><span style="font-family: Calibri, sans-serif; text-align: justify;"><br /></span></p><p></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEim31uEvqkrxDB93vQrSQv4AutuqGj_r-s6SdCDYYpuDx1mXGspOErrgcJc9yfjJmNJrCBoZF3jikjEIUN-J_EpDHOR5D_EsAlM77qJeFpEF_eCGj9EfuZ3DBAVlzsMvMhBQCSZFGgjQ_y6-n5j9edgOj5_spGsWYeAUgoF9vGigOsif_dV6LzERFuvWA=s2274" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="880" data-original-width="2274" height="248" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEim31uEvqkrxDB93vQrSQv4AutuqGj_r-s6SdCDYYpuDx1mXGspOErrgcJc9yfjJmNJrCBoZF3jikjEIUN-J_EpDHOR5D_EsAlM77qJeFpEF_eCGj9EfuZ3DBAVlzsMvMhBQCSZFGgjQ_y6-n5j9edgOj5_spGsWYeAUgoF9vGigOsif_dV6LzERFuvWA=w640-h248" width="640" /></a></div><br /><span style="font-family: Calibri, sans-serif; text-align: justify;"><br /></span><p></p><p><span style="font-family: Calibri, sans-serif; text-align: justify;">Kara septītā diena. Pelnu diena. Ukrainas pilsētās ir tik daudz pelnu. Pieminēsim tos, saņemot šodien pelnu zīmi uz pieres. Kādreiz mūsu baznīcā Pelnu dienā turēja Lielo lūdzamo dienu. Neiesim šovakar pie miera, kamēr nebūsim dedzīgi un no sirds aizlūguši par Ukrainas tautu, cilvēkiem. Šodien ir pelnu diena un varbūt tavā draudzē vai tuvējā baznīcā vēl šovakar ir dievkalpojums? Aizej šovakar! Daudzas baznīcas, Kā Saulkrastos un Skultē būs vaļā no rīta līdz vakaram. Dievkalpojumi -</span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">17:00 – Strenčos<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">18:00 – Vecajā Ģertrūdes, Jēzus un Lutera draudzēs Rīgā, Baltezerā, Ikšķilē un Valkā<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">18:30 – Rīgas sv. Jāņa<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">19:00 – Jaunajā Ģertrūdes draudzē Rīgā, Lielvārdē, Slokā, Baldonē<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">19:15 – Ogrē<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Ar Pelnu dienu sākas Lielais gavēnis. Tas nozīmē, ka četrdesmit dienas līdz mūsu Kunga Augšāmcelšanās svētkiem mēs ar apņēmību un iekšēju disciplīnu tieksimies darīt to, ko dziedam dievgalda liturģijā: “Mēs savas sirdis paceļam uz Kungu!” Cilvēks parati cenšas izveidot sev komforta zonu. Tā var nebūt smalki labiekārtota vide, bet tāda, kurā var eksistēt bez lieliem izaicinājumiem un satricinājumiem. Kur nav jātērē daudz enerģijas. Tāda vide, kur nav nepieciešama izcilība. Tur ir labi tāpat. Taču slavenajai progresīvā roka grupai Pink Floyd ir dziesma “Comfortably Numb” jeb “Komfortabli pamiris”. Cilvēks bez izaicinājumiem, bez vajadzības sasprindzināt spēkus, bez dzinuļa uz izcilību pamazām tāds kļūst – komfortabli pamiris. Nereti tādi esam savā garīgajā dzīvē. Ja tā, tad Lielais gavēnis ir priekš mums. Gavēņa laika lūgšanu un atsacīšanās vingrinājumu mērķis ir pacelt sirdi pāri ērti notirpušajai ikdienai.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Pelnu zīme uz pieres iezīmē virzienu: “Piemini cilvēk, ka esi pīšļi un pīšļos tu atgriezīsies”. Karš un nāves dzīres Ukrainā ir mūs satricinājušas. Cilvēki tur nespēja noticēt, ka ar viņiem tā varētu notikt, bet notiek. Un tas ir tik tuvu mums, tepat blakus! Tomēr, lai cik tuvu ir Harkova, Kijeva vai kodolkarš, mūsu dzīvības trauslums ir vēl daudz tuvāk. Tas ir pie mums ikdienas līdz mūža galam. Pelnu dienas vārdi par pīšļiem grib atgādināt, ka nejauši vai likumsakarīgi, bet mēs katrā nākamajā brīdī varam nomirt un stāties Radītāja priekšā. To zinot, ir gudri būt gatavībā un dzīvot modrībā. Dzīvot stratēģiski, apzinoties, ka varbūt laika nemaz tik daudz vairs nav.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Lielais gavēnis ir gada desmitā tiesa, kas pienākas Dievam un kuru vajag mēģināt nodzīvot saskaņā ar saviem augstākajiem kristīgajiem ideāliem. Tiekties pēc garīgas izcilības. Iztēloties, kāda varētu būt mana ideālā svētdzīve un mēģināt tādu dzīvot. Veidot tik tuvas un personīgas attiecības ar Dievu, cik vien spējam. Ar ko sākt? Ar tīrīšanas darbiem. Ar rūpīgu un godīgu sirdsapziņas izmeklēšanu, savas ēnas puses apzināšanos, nožēlu, grēksūdzi un atgriešanos. Dzīves izlabošanu. Stingrie ierobežojumi ir atcelti. Vairs nav šķēršļu un nav attaisnojuma nepiedalīties svētdienas dievkalpojumos. Atjaunosim sevī šo ieradumu. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Tālāk - disciplīna. Kādai vajadzētu būt manas garīgās dzīves ikdienai? Cik daudz laika un kurās dienas stundās es turu dienišķās lūgšanas, lasu Rakstus un labas, garīgas grāmatas? Klausos garīgu mūziku? Ja neesam to darījuši, tad gavēņa laikā sakņosim sevī šo ieradumu! Divdesmit minūtes katru dienu ir labāk, nekā trīs stundas reizi nedēļā. Visbeidzot, domāsim par ticības darbiem. Kā es šodien varu kalpot Kungam un viņa draudzei? Ko labu es šodien varu izdarīt savam tuvākajam?<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Tās ir garīgas dzīves dabiskās sastāvdaļas – grēksūdze, atgriešanās, draudze, personīgā lūgšanu dzīve un kalpošana. Kā pieci akmeņi Dāvida lingā pret Goliātu. Taču šis laiks no mums prasa vēl kaut ko specifisku. Daudzus uztrauc jautājums, ko tad, ja arī pie mums atnāks karš? Arī uz to atbild pelnu dienas zīme – sagatavoties, cik vien labi spējam. Viss iepriekš teiktais jau pieder pie gatavošanās, jo dara mūs garīgi stiprākus. Taču vajadzētu arī domāt par miesas spēku nostiprināšanu, par fiziskās formas uzlabošanu, par izdzīvošanas iemaņu attīstīšanu skarbos apstākļos. Par attiecību un sadarbības stiprināšanu ar ģimenes locekļiem, kaimiņiem, draugiem un līdzpilsoņiem.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Par līdzpilsoņiem te ir kas īpašs piebilstams. Lai Dievs pasargā, ka Ukrainas kara dēļ vēršamies pret saviem krievu līdzcilvēkiem tāpēc, ka viņi ir krievi. Ja kādam šķiet, ka visi krievi ir vainīgi, tad atcerēsimies kaut vai Borisu Ņemcovu vai Alekseju Navaļniju, kas ar dzīvību un brīvību maksāja par pretošanos tam, kas izraisīja Ukrainas traģēdiju. Pagātnē karus izraisīja imperiālisms, fašisms, staļinisms. Karu Ukrinā izraisīja putinisms. Tāpat kā brīvības ideja, tā arī putinisms ir sastopams gan krievu, gan latviešu valodā. Pat angļu un vācu valodā. Šī gada Lielā gavēņa prāta higiēnas un apziņas attīrīšanas mērķis varētu būt atbrīvošanās no putinisma paliekām, ja tādas noslēpušās kādā apziņas stūrī. Kad svētajā kristībā cilvēks tiek savienots ar Kristu un ar viņa baznīcu, viņš saka apmēram tā: Es atsakos no velna un viņa eņģeļiem, un no visiem viņa tumsības darbiem kas saceļas pret Dievu. Ar tādu atsacīšanos cilvēks var tikt kristīts un uzņemts svēto sadraudzē. Ukrainas spēks ienaidnieka priekšā ir tas, ka viņi ir stipra, vienota nācija. Latvijā mums tādas vēl nav. Ir latvieši, krievi un citu tautību cilvēki, kuri ir iemācījušies dzīvot līdzās samierinātā dažādībā, taču ar to nepietiek, lai pretotos nopietniem apdraudējumiem. Lai mums varētu būt vienota un stipra Latvijas nācijas sadraudze, mēs nevarēsim izvairīties no tā, ka ikvienam vajadzēs, lai arī kādā valodā, bet no sirds pateikt – Es atsakos no putinisma ideoloģijas un varas darbiem, kas saceļas pret Dievu un noziedzas pret cilvēkiem! Tā nav vienīgā ideoloģija, kas posta mūsu kopību, taču šobrīd ir iznākusi priekšplānā. Ir naivi daudzināt kā Runcim Leopoldam – zēni dzīvosim mierā! Ir jāpadzen šķelšanos un karu radītājs gars. Uzvaru Tev, erceņģeli Mihaēl, sātana satriecēj – cīnies par mums!<o:p></o:p></span></p>+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-86562634405117708332022-02-25T15:43:00.002+02:002022-02-25T15:43:44.881+02:00 Vienotībā mazās lietas top stipras<p><span face="Calibri, sans-serif" style="font-size: 11.5pt;"></span></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEgXDk0Mp5jt4k2WdxwKcX-aZuIVeeVOZu_BxEiiPXBZ5x90ESM5GlaNU9aTZyG9UFSI__vOLVULim3wE7DuO8qdk7a2qtpzBZJfZ3hpKnJWwJNHi6PAFPAD36H-FdFJOjOIupwxZOmLfp7whmZVtnolnrj-tzw1E6h4mYnj2mv5JqTVhtd1krdWpPTKWA=s1136" style="clear: right; float: right; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em;"><img border="0" data-original-height="952" data-original-width="1136" height="335" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEgXDk0Mp5jt4k2WdxwKcX-aZuIVeeVOZu_BxEiiPXBZ5x90ESM5GlaNU9aTZyG9UFSI__vOLVULim3wE7DuO8qdk7a2qtpzBZJfZ3hpKnJWwJNHi6PAFPAD36H-FdFJOjOIupwxZOmLfp7whmZVtnolnrj-tzw1E6h4mYnj2mv5JqTVhtd1krdWpPTKWA=w400-h335" width="400" /></a></div>Kad rakstu šīs rindas, Ukrainas tauta ir izturējusi Krievijas iebrukuma pirmo diennakti. Erceņģeli Mihaēl, kas nogāzi sātanu no debesīm – cīnies par Ukrainu kopā ar saviem debesu pulkiem! Latviju NATO ietvaros sargā īpaša solidaritāte ar citām valstīm, bet tas nenozīmē, ka mierīgi stāvam maliņā. Mūs mēģina maldināt, kārdināt, biedēt un šķelt. Mūs piemeklēs kara un sankciju sekas. Dzīve būs grūtāka, trūcīgāka un bīstmāka. Mēs to nevaram novērst vai pagriezt atpakaļ, bet varam sagatavoties. Paredzot lielās bēdas, Kungs Jēzus saka – izslienieties un paceliet galvas, jo jūsu pestīšana ir tuvu. Nevis sūkstīties par mums tikko nolaupīto pasauli, bet klausīties Kristus balsī un apņemties – es pacelšu galvu un iztaisnošu plecus, lai kopā ar tevi, Kungs, visu izturētu kā nesalauzts, tev līdzīgs cilvēks! Ieslēgsim sirdī apustuļa Pāvila vārdus: “Es visu spēju viņā, kas man dod spēku. Un tomēr jūs darāt labi, būdami līdzdalīgi manās ciešanās.” (Fil. 4:13)<p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Trešdiena ir Pelnu diena. Sākas lielais 40 dienu gavēnis, kura laikā vingrināmies dzīvot lūgšanā, vienkāršībā un atturībā, atrodot gandarījumu gara uzvarās pār miesas vēlmēm un vajadzībām. Gavēnī mēs vērojam Jēzu un modinām sevī ilgas, lai mūsu dzīve vairāk līdzinātos viņējai. Tas vienmēr palīdz iekšējai izaugsmei, bet šajos īpašajos apstākļos sagatavos priekšā stāvošajam laikam, kurš visticamāk atņems to, no kā gavējot lapbrātīgi atturamies, un vēl vairāk. Dažām lietām mums jāpievēršas īpaši nopietni un dedzīgi.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">- Lūgšanai: Lūgsim sirsnīgi, regulāri un neatlaidīgi par mieru Ukrainā, Latvijā un citās zemēs. Lai Dievs pasauli pasargā no vēl viena globāla kara. Lūgsim uzvaru taisnīgai lietai un sirdsprāta izmaiņu agresoriem, lai tie atgriežas no sava pazušanas ceļa. Izlūgsimies piedošanu par saviem grēkiem, īpaši par to, kur esam atsaluši ticībā un bijuši neatsaucīgi pret Dieva gara iedvesmām. Nupat tiks atcelti daudzi pulcēšanās ierobežojumi, tādēļ nekavēsimies, bet steigsimies uz savām baznīcām, lai vārdā, sakramentos un draudzes kopībā atkal piedzīvotu Dievu mūsu vidū! Ja tuvākajās dienās pulksten divpadsmitos jūs izdzirdēsiet baznīcu zvanus, tas būs atgādinājums uz brīdi apstāties, apzināties sevi Dieva priekšā un runāt ar viņu no sirds.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">- Patiesībai: Informācijas telpa ir pilna ar apzinātiem meliem un neapzinātiem maldiem. Atcerēsimies, ka sātans ir melis un melu tēvs, kurš staigā starp mums kā rūcošs lauva, meklēdams, kuru varētu aprīt. Kara laiks ir viņa laiks. Nesabiedrosimies ar viņu, bet stāvēsim modri patiesības gaismā! Rūpīgi un savaldīgi pārbaudīsim vārdus, ko runājam un ziņas, ko izplatām. Informācijas kara apstākļos katrs esam atbildīgi, lai pat komentāri pie mūsu ierakstiem sociālajos tīklos nekļūst par naidīgas propagandas un dezinformācijas līdzekli. Par nelaimi šis ir arī priekšvēlēšanu cīņu laiks, kurš pat miera apstākļos mēdz izvērsties par nomelnošanas sacīksti. Krīzes brīžos nācijai ir svarīgi uzticēties savām institūcijām. Tādēļ turēsim demokrātisko procesu godīgu un tīru no savtības, kūdīšanas un meliem. Atcerēsimies, ka Dievs no haosa izveidoja labu un apdzīvojamu kārtību, runājot uz to patiesības Vārdu. Ja vēlam labu Latvijai, darīsim mēs tāpat.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">- Solidaritātei: Labklājības līmenis neizbēgami kritīsies. Būsim vērīgi pret savu tuvāko, lai nevienam tas nekļūst miesīgi un garīgi nepanesams. Draudzēm, kaimiņiem, ģimenēm jāsaliedējas savstarpējā palīdzībā. Kam spēks un drosme, lai stājas Zemessardzē. Atcerēsimies, ka varam ziedot Ukrainai. Padomāsim, kā atbalstīt kara bēgļus. Lai Svētais Gars palīdz atrast sirds atbildi uz jautājumu, kādēļ kaut ko atraut sev, lai palīdzētu kādam citam. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">- Vienotībai: Šis nav krievu karš pret ukraiņiem vai latviešiem. Šis drīzāk ir imperiālistu karš pret tautu pašnoteikšanās tiesību aizstāvjiem. Totalitārisma karš pret brīvības ideju. Turklāt atcerēsimies, ka nevis cilvēkiem ir idejas, bet idejām ir cilvēki. Ne tautībā ir problēma. Krievijā varas orgāni ir aizturējuši simtiem krievu, kas, spītējot briesmām, izgāja pretkara demonstrācijās. Latvijas sociālajos tīklos ir simtiem komentāru, kuri skaidrā latviešu valodā izbauda Ukrainā notiekošo un sajūsminās par “krievu lāča” varenību. Ne pret miesu un asinīm ir īstā cīņa, bet pret “ļaunajiem gariem pasaules telpā”. Pret totalitārisma, imperiālisma un varmācības idejām. Ja kādus tās savaldzina un pieviļ, tad jācīnās visupirms ir pret to, kas pieviļ.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Mēs bieži daudzinām, ka esam maza tauta un maza valsts, taču vienprātībā mazās lietas pieaug spēkā. Diemžēl pēdējās desmitgadēs Rietumu cilvilizācija pati savām rokām ir ārdījusi lielos vēstījumus, kuri to radīja un vienoja. Tas ir izrādījies mūsu vājums, tur esam ievainojami. Mums vajag dzīvinošu ideju, kas iedvesmo, saliedē un, raugoties nākotnē, ļauj ne tikai izturēt, bet arī iztaisnot plecus un pacelt galvu. Skaistu ideju, kas pārliecina pat “lāča fanus”. Vēstījumu, kurā ir Dievs, ticība, solidaritāte, mīlestība, ģimene, tikums, bet nav impēriskās varmācības. Tā ir ideja, kuru nevajag izgudrot, bet atcerēties un atklāt. Kungs Jēzus teica: “Visupirms dzenieties pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” Tepat, mūsu brīvajā Latvijā. Nebūs viegli, bet Dievs mums palīdzēs!<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><o:p> </o:p></p>+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-53078111485137167162021-12-25T10:17:00.019+02:002021-12-26T11:44:22.491+02:00Ziemsvētku konspirācija<p><span style="font-family: verdana;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: right;"><span lang="LV" style="font-family: verdana;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: left;"><span lang="LV" style="font-family: verdana;">Sprediķis Rīgas Domā, 2021. A.D.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: left;"><span lang="LV" style="font-family: verdana;">(<a href="https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/248000/ziemassvetku-dievkalpojums-doma-baznica" target="_blank">Noskatīties ierakstu</a> Sākums 0:37:19)</span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: left;"><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"></span></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEiqeBtDdL1ugEDtkQqBmm1XaY__yyy9-MAfAtAvOQ1q4VLzechcetIrtCZrBRMmDfUOnDSJlSFREEwiRoF1mPotEpIA8CJbm7Wm9RSrbsfRnuMK0K5aAiyD2ygpr1WbjmzZjYdZby4EnTkXt-OlsTdhR4qAntZ9JvrqTbW9McLdMwrADp6bNucchYOhRg=s1600" style="clear: right; float: right; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em; text-align: center;"><span style="font-family: verdana;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEiqeBtDdL1ugEDtkQqBmm1XaY__yyy9-MAfAtAvOQ1q4VLzechcetIrtCZrBRMmDfUOnDSJlSFREEwiRoF1mPotEpIA8CJbm7Wm9RSrbsfRnuMK0K5aAiyD2ygpr1WbjmzZjYdZby4EnTkXt-OlsTdhR4qAntZ9JvrqTbW9McLdMwrADp6bNucchYOhRg=w240-h320" width="240" /></span></a></div><div style="text-align: left;"><span style="font-family: verdana; font-size: medium;"><br /></span></div><div style="text-align: left;"><span style="font-family: verdana; font-size: medium;">Kristus mīļotie, Ziemsvētkos bieži pieminam brīnumu. Mēs it kā jūtam, ka tepat visapkārt virmo noslēpums un ik brīdi var notikt kas neparasts. Patiesi, Kristus piedzimšana bija lielākais no brīnumiem. Visa dievišķā pilnība iemājoja bērniņā, kurš bija tik mazs un trausls, tomēr izmainīja visu pasauli. Tieši tā, kā senais pravietis Jesaja paredzēja – pēc septiņsimt verdzības gadiem grēkam un nāvei nāks Glābējs, kas atbrīvos cilvēci.<i> “Redzi, jaunava taps grūta un dzemdēs Dēlu, un viņu sauks vārdā Immānū-Ēls, tulkojumā: Dievs ir ar mums.”</i></span></div><div style="text-align: left;"><span style="font-family: verdana; font-size: medium;"><i><br /></i></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"><br /></span></div><div style="text-align: left;"><span style="font-family: verdana; font-size: 14pt;">Vārdnīcā vārdu “brīnums” skaidro kā “ārkārtēju un apsveicamu notikumu, kas nav izskaidrojams ar dabas vai zinātnes likumiem un tāpēc tiek saistīts ar dievišķo darbību.” Kristus piedzimšana ir pilna ar neizskaidrojamiem notikumiem, kuros Dievs ne tikai darbojās, bet atklāja sevi. </span></div><div style="text-align: left;"><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;">Ne jau bērns bez vīrieša līdzdalības te ir lielākais brīnums. Dzīvnieku pasaulē arī mūsdienu zinātne ir spējusi izraisīt kaut ko līdzīgu. Pa īstam pārsteidzošais ir tas, ka Dievs to vēlējās. Droši vien būsiet kaut kur redzējuši ainu, kur cilvēki spiežas tuvāk kādai slavenība, alkstot pieskarties vai vismaz ieraudzīt tuvumā, taču apsargi neļauj un stumj viņus atpakaļ – nenāciet par tuvu! Neapgrūtiniet! Neapdraudiet! Turpretī Dievs, pats meklēja tikšanos. Dievs pats gribēja pienākt klāt, ieraudzīt tuvumā un pieskarties. Dalīties ar mums dzīvē.<br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;">Lūk, labā vēsts visiem, kas savā dzīvē taujā dziļāk par - ko ēdīsim, ko dzersim, ar ko ģērbsimies? Tiem, kas jūt, kar ir kas vairāk. Tiem, kas meklē pilnību uz ko tiekties, ideālu, ar ko sevi mērot, jēgu, kas paceļ pāri grūtībām un pārbaudījumiem, svētumu, kura priekšā nodrebēt laimīgā bijībā. Tu pazīsti šīs ilgas. Lūk, Labā vēsts tiem, kas šīs ilgas jau nosaukuši vārdā – es meklēju Dievu! Lūk, labā vēsts – Dievs meklē tevi un ir jau atradis! Dievs grib ieraudzīt tevi savā tuvumā, pieskarties tavai dzīvei. Tādēļ Betlēmē piedzima Kristus. Tādēļ viņš joprojām ir pasaulē.<br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;">Vēl lielāks brīnums ir tas, cik dziļi un pilnīgi viņš grib būt ar mums. Reiz man laimējās būt lielā misijas sanāksmē Filipīnās. Kāds misionārs mani aizveda uz posta vietu, kādu vēl nebiju redzējis. Izģinduši cilvēki tur dzīvoja vecās kastēs starp žurkām un atkritumiem. To skatu es spilgti atceros pat pēc vairāk nekā trīsdesmit gadiem. Man bija ļoti žēl šo cilvēku, sevišķi bērnu. Taču es neapgūlos viņiem blakus starp žurkām. Es nedalījos ar viņiem dzīvē. Es neko nespēju palīdzēt. Es tikai kā tūrists uz mirkli atnācu, paskatījos un aizgāju. Jēzus neieradās pasaulē kā tūrists. Viņš atnāca, lai būtu viens no mums – līdz galam. Lai dalītos pilnīgi visā. Lai dotu mums pats sevi. “Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas, un es jūs atvieglināšu.”<br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;">Pirms pāris nedēļām feisbukā pamanīju diskusiju par diviem attēliem ar Adventa sveicieniem. Vienā bija zeltā mirdzošs katedrāles altāris un skaists Adventa vainags ar tradicionālajām svecēm. Otrajā bija maza Betlēmes ainiņa, kur Jāzepu, Mariju un Jēzus bērniņu silītē kāds bija izlocījis no zili baltajām, ķirurģiskajām maskām. Cik augstākas ir debesis pār zemi, tik tālu šie attēli bija viens no otra. Taču abi vēstīja par vienu – par Kristus dzimšanu. Lielais kontrasts starp tiem rāda Ziemsvētku vērienu.<br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;">Reizēm baznīcām pārmet ārišķīgu greznību. Saka, ka zelts un izrotājumi nesader ar vienkāršību un pat nabadzību, kādā Jēzus pavadīja savus dzīves gadus. Diskusijā gan vairāk pārmetumu izpelnījās otrais attēls. Dažiem likās, ka maskas, kuras simbolizē visu pandēmijas atbaidošo slogu, ir slikts materiāls, lai attēlotu Kristus dzimšanu. Tik atšķirīgi attēli, taču, lai atklātu Ziemsvētku dziļumu un plašumu, viens nevar iztikt bez otra. Jo Betlēmē dzimušais ir reizē patiess cilvēks un patiess Dievs.<br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;">Mēs nespēsim novērtēt, cik ļoti Dievs pasauli mīlēja, ja neredzēsim, ka silē dusošajā bērnā iemiesojās Vārds, kurš bija Dievs un kurš visu pasauli no nebūtības izsauca esamībā. Logoss, kurš no pirmatnējā haosa izveidoja labu un apdzīvojamu kārtību. Viņš nosprauda ceļu zvaigznēm un robežas jūrām. Viņš piepildīja pasauli ar dzīvību un radīja mūs pēc savas līdzības. Viņa godu lāso debesis un viņa taisnību izdod zeme. Viņa slavu dzied eņģeļi un viņa priekšā lokās visi ceļi debesīs, zemes virsū un pazemē. Visi vārdi liekas par sīku un seklu tam, kurš no Jaunavas Marijas ienāca mūsu pasaulē. Tādēļ nepasakāmo cilvēki ir centušies izteikt ar krāšņumu un spožumu sakrālajā mākslā, mūzikā arhitektūrā. Tas piederas Ziemsvētkiem.<br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;">Taču Kristus dzimšanas patiesais lielums paliks apslēpts bez tā, par ko vēstīja otrais attēls – tas ar maskām. Maskas ir kā zīme visam, kas mūs šajā piemeklējuma laikā laikā moka, biedē, smacē un sanaido. Tās var uzlūkot kā zīmi visam degošajam un sūrstošajam katrā dzīves laikā. Cilvēks, kurš no tām izveidoja Betlēmes ainiņu, ģeniāli izteica neaptveramo: Kristus, dzīvais Vārds, dievišķais Logoss, kam veltītas krāšņās katedrāles, ienāca pasaulē, lai dalītos ar mums arī viszemākajās vietās un brīžos. Lai pilnīgi ieaustos un iekustu mūsu realitātē un ienestu ienestu tajā dievišķo. Lai pat biedējošais un sāpīgais kalpo par materiālu viņa klātbūtnei. Nav pārāk grūti nomanīt Dieva klātbūtni skaistās altārgleznās un izrotātos altāros. Grūtāk, taču ļoti vajadzīgi ir viņu meklēt un atrast baiļu, šaubu un pamestības brīžos, dzīves traģiskajos brīžos. Mūsu Kungs piedzima kūtī un apgūlās silē, jo nāca, lai mēs viņu atrastu pat tumšākajā un garākajā naktī. Lai dotu mums jaunu jēgu, kas palīdz izturēt un uzvarēt. Lūk, labā ziemsvētku vēsts! Lielais prieks, ko eņgeļi pasludina visiem cilvēkiem.<br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;">Patiešām, Ziemsvētkos visapkārt ir daudz prieka. Ir grūti paskaidrot kādēļ. Priecājas pat cilvēki, kas par Jēzu necik daudz nedomā. Savādā kārtā Ziemsvētku korāļi šķiet iederīgi veikalos un slidotavās. No kurienes tāds prieks? <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> <br /></span><span style="font-family: verdana;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Dāvids bija lielākais no Bībeles ķēniņiem. Viņa mūža darbs bija Jeruzaleme. Ienaidnieka cietoksni viņš izveidoja par savu krāšņo galvaspilsētu. Lai padarītu savu darbu pilnīgu, viņš tajā atveda lielāko svētumu - Derības šķirstu, kurš nozīmēja Dieva klātbūtni tautas vidū. Ievedot šķirstu pilsētā, Dāvids gāja tam pa priekšu un dejoja aiz laimes. Dejoja cik</span><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">spēka Kunga priekšā. Daži bija pārsteigti, redzot ķēniņu lēkājam, apjozušos tikai ar lina drānu. Bet Dāvids teica: “Es atsedzos Kunga priekšā, kurš mani izredzējis un paaugstinājis.”<br /><o:p></o:p></span></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;">Tūkstoš gadus vēlāk Marija, dzirdējusi erceņgeļa Gabriēla vēsti un jāvārdu sacījusi, steidzās pie savas māsīcas Elizabetes, kura bija gaidībās ar Jāni Kristītāju. Zem savas sirds Marija nesa Dieva dēlu. Toreiz Marija bija pilnīgais, nevainojamais Derības šķirsts, kurā mājoja Dieva klātbūtne. Kā Dāvids ieveda Derības šķirstu savā galvaspilsētā, tā Dievs ieveda Mariju pasaulē. Tikko Elizabete izdzirda Marijas sveicienu, bērniņš viņas miesās līksmībā salēcās. Jānis Kristītājs, Kristus priekšgājējs tur izpildīja savu Dāvida dejas versiju. Cik neticami poētisks ir Bībeles vēstījums!<br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;">Un tagad, vēl divus gadu tūkstošus pēc tam Dieva derības šķirsts, kurš pasaulē uztur Dieva klātbūtni, ir viņa Dēla svētā Baznīca. Tur viņu var dzirdēt vārdā un saņemt svētajos sakramentos. Baznīca ir Kristus iemiesošanās turpinājums, ķermenis, kurā viņš dzīvo mūsdienu pasaulē, mūsu vidū. Un mēs gaidām uz viņa otro atnākšanu godībā.<br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;">Tas ļauj nojaust citādi grūti izprotamo Ziemsvētku prieka noslēpumu. Kāds nāk un pasaule līksmojas viņa priekšā. Tādēļ Ziemsvētki ir tik priecīgi svētki, bieži ar dejām, dziesmām, spēlēm un rotaļām. Varbūt tas reizēm izpaužas veidos, kas nešķiet pietiekami godbijīgi. Arī Dāvida dejošana šokēja viņa paša sievu. Adventa tirdziņos vai Ziemsvētku vecīšu rosībā ne vienmēr var nolasīt bijību pret Dieva Dēla dzimšanu. Pieēšanās pie svētku galda var kaitēt veselībai. Taču apzināti vai ne, cilvēks atsaucas Kristus nākšanas priekam. Mēs līksmībā dejojam pie sava Kunga kājām, viņam ienākot. Mēs atsedzamies sava labā, skaistā Kunga priekšā. Lūk, dzirkstošā Ziemsvētku prieka avots. Lūk, mūsu himnas rinda: “Kungs, laid mums tur laimē diet!”<br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;">Palūkosimies uz Jāzepu un Mariju. Arī viņu stāsts ir brīnums. Vai nav īsts brīnums, ka viņi no Nācaretes uz Betlēmi ceļoja kopā? Vai tas nav brīnums, ka viņi Jēzu sagaidīja un audzināja kopā? Iesākums taču bija tik sarežģīts. Eņģelis pavēstīja Marijai, ka viņai piedzims Dēls, kaut viņa bija jaunava. Jāzeps savu līgavu ieraudzīja gaidībās, kaut nebija bijis ar viņu kopā. Viņš gribēja Mariju atstāt. Tā bija īsta drāma. Ja viņi būtu raudzījušis tikai katrs uz savām interesēm, aizķērušies katrs savā sarūginājumā, viņi nepaliktu kopā. Ja tā būtu noticis, tad lai arī cik lieliskas mēbeles Jāzeps būtu gatavojis, mēs par viņu neko nezinātu. Ja Marija, bailēs par sevi būtu atteikusi eņģelim, tad varbūt būtu kļuvusi par labu māmiņu Jāzepa bērniem, bet mums viņa nebūtu nekas. Taču viņi neiestiga pašu sīkajās drāmās, bet atrada savu lomu lielajā Dieva drāmā. Tas ļāva viņiem palikt kopā un kopīgi piepildīt aicinājumu. Tādēļ mēs gadu no gada varam svinēt viņu dzīvi. Pieķeršanās tikai sev un saviem mērķiem cilvēkus atgrūž citu no cita. Atrodot savu vietu Dieva plānā, mēs tuvojamies gan viņam, gan cits citam. Tas mums jāmācās no Jāzepa un Marijas laikos, kas sašķeļ mūsu tautu un atsvešina cilvēkus.<br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;">Lai Kristus piedzimšanas svētku gaisma mums rāda, kā dzīvot tālāk. Daudzi ilgojas pēc iespējas drīz atgriezties bijušajā dzīvē. Taču vispirms būtu jāraugās uz priekšu un jāvaicā, ko mums no šī laika vajadzētu mācīties? Kas jāmaina dzīvesveidā, mērķos un gaidās, lai mūsu dzīve būtu labāk piemērota īstenībai, vairāk pagodinātu Dievu un kalpotu līdzcilvēkiem? Kas ir jādara citādi, vai, gluži otrādi, noteikti jāsaglabā, vai pat par jaunu jāatklāj? Kristus piedzimšanā Dievs rāda savu radikālo vēlmi tuvoties, ienākt mūsu dzīvē un kļūt par tās nozīmīgāko daļu. Ne tikai katra paša, bet mūsu valsts nākotne var būt atkarīga no tā, vai paliksim iestrēguši savos ierakumos, vai atradīsim vietu Dieva vienojošajā plānā. <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;">Mūsu tautai un pat visai pasaulei šajos Ziemsvētkos es novēlētu īpašu dāvanu: vienu labu konspirācijas teoriju. Ne tādu par viltīgiem kombinatoriem, kas aizkulisēs diriģē pasauli uz visu ļaunu. Tās latviešu valodā būtu pareizāk saukt par sazvērestības teorijām. Vārds <i>konspirācija</i> ir cēlies no latīņu vārda <i>respirare</i> – elpot. <i>Conspirare</i> nozīmētu elpot kopā. Ja ievadīsim to Google tulkotājā<i>, </i>mēs latviski dabūsim <i>sadarboties!</i> Izlūgsimies no Dieva Ziemsvētku dāvanā labu konspirācijas – ne tikai teoriju, bet praksi! Būt vienā elpā. Senajā Bībeles valodā vārds <i>ruah, dvaša</i> nozīmē arī <i>gars</i>. Sadarboties, esot vienā garā!<br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;">Sākt varam ar kaut ko vienkāršu un personīgu. Pēdējo gadu pretrunas ir ļoti sadalījušas sabiedrību. Ir pateikti skarbi vārdi. Domas daudziem par daudziem ir mainījušās uz ļaunu. Ar lielo sērgu saistītie jautājumi ir atsvešinājuši kolēģus draugus, un pat ģimenes. Palūkosimies katrs – vai tā ir noticis arī manā lokā? Ja ir, tad lūgsim no Dieva svētu amnēziju jeb atmiņas zudumu, lai aizmirstu to, kas pandēmijas dēļ ir sarunāts vai nodomāts un ir atsvešinājis no drauga, no ģimenes locekļa, no mīļa cilvēka vai autoritātes. Mēģināsim atjaunot apziņā to cilvēku, kurš bija pirms visiem izteiktajiem vārdiem vai neizteiktajiem spriedumiem. Tas pats cilvēks joprojām ir, tikai brilles, caur kurām uz viņu raugāmies, ir dusmās aizsvīdušas. Lai izdzīvotu un spētu pastāvēt līdzās citām nācijām, mums vajag sadarbību vienā elpā un vienā garā! <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> <br /></span><span style="font-family: verdana;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Slavenajā Jāņa evaņgēlija prologā (iesākumā bija vārds) ir teikts, ka Kristus nāca, lai tiem, kas viņu pieņem,</span><span lang="LV"> </span><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">dotu varu būt par Dieva bērniem. Grieķu vārdam <i>ἐξουσία, exousia, </i>kurš te tulkots kā vara, ir vairākas nozīmes, kas cita citu papildina. Tas nozīmē mentālu un fizisku spēju. Tas nozīmē iespēju vai brīvību izvēlēties. Vēl tas nozīmē tiesības vai privilēģiju – būt Dieva bērniem, kas kas nav no asinīm, nedz no miesas iegribas, nedz pēc cilvēka iegribas, bet ir dzimuši no Dieva. Izmantojot šo privilēģiju un topot par Dieva bērniem, mēs kļūstam par brāļiem un māsām. Pieņemot Betlēmē dzmušo Kristu, mēs varam iegūt mentālu spēku tā citam uz citu raudzīties. Attiekties kā pret brāļiem un māsām. Varbūt pat fizisku spēju tā citam pret citu izturēties. Sadarboties vienā elpā.<br /><o:p></o:p></span></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;"> <br /></span><span lang="LV" style="font-family: verdana; font-size: 14pt;">Tuvosimies Dievam, kā viņš Ziemsvētkos ir tuvojies Mums! Lai tas kļūst par īsto brīnumu, par ārkārtējo, apsveicamo notikumu un aizraujošo piedzīvojumu, kurā topam par to, kas patiesībā esam. Atradīsim savu vietu viņa plānā, savu lomu viņa drāmā! Vienā elpā. Vienā garā. Vienā tautā. Es novēlu visiem priecīgus Kristus piedzimšanas svētkus un mūsu labā Dieva svētību Jaunajā gadā! Āmen!</span></div><p class="MsoNormal" style="margin: 0cm; text-align: left;"><span lang="LV" style="font-family: verdana;"> </span></p>+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-57038781285272724412021-11-23T22:05:00.002+02:002021-11-23T22:05:51.135+02:00Juris Dambis: Rīgas Svētā Pētera baznīca<div><br /><span style="font-family: Calibri, sans-serif;"><br /></span></div><div><span style="font-family: Calibri, sans-serif;"><br /></span></div><div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh9aM2oxB91JQxqBznkcCiKH0LS1PIi6aso-B7OnGsApGIRm2zM96-Ju2XY0TJLG6p1bt9oV2bm8-NNsdOOq-DXAIkobSZgaHensTDOVgiOMsZpFAKe8X7PH81hj-JnZh7EF6A22l7jweI9/s600/Juris+Dambis.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="600" data-original-width="600" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh9aM2oxB91JQxqBznkcCiKH0LS1PIi6aso-B7OnGsApGIRm2zM96-Ju2XY0TJLG6p1bt9oV2bm8-NNsdOOq-DXAIkobSZgaHensTDOVgiOMsZpFAKe8X7PH81hj-JnZh7EF6A22l7jweI9/w320-h320/Juris+Dambis.jpg" width="320" /></a></div><span style="font-family: Calibri, sans-serif;"><div><span style="font-family: Calibri, sans-serif;">Tik labs un patiess LR Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja vēstījums par Sv.Pētera baznīcu, ka ievietoju to šeit, savā blogā.</span></div><div><span style="font-family: Calibri, sans-serif;"><br /></span></div>Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat Valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu. Atgūstot Latvijas valsts neatkarību, reliģiskajām organizācijām tika atgriezti to īpašumi, izņemot divi īpaši nozīmīgi kultūras pieminekļi – Doma baznīca un Pētera baznīca (LR Augstākās Padomes 12.05.1992. lēmums), kuru statusu paredzēja noteikt ar īpašiem likumiem. Izlemšanu atlikt uz vēlāku laiku bija pamatoti, jo Latvijai bija jāuzbūvē jauna tiesiskā sistēma, trūka iedziļināšanās un lemšanas kapacitātes. Rīgas Doma baznīcas un klostera ansambļa liktenis ar speciālu likumu tika izlemts 2005. gada 22. jūnijā un, atskatoties ar laika distanci, jāvērtē kā saprātīgs un pārdomāts solis. Unikālais kultūras piemineklis ir atguvis savu sākotnējo funkciju, rūpīgu un atbildīgu saimnieku. Tajā notiek aktīva darbība, paveikti nozīmīgi atjaunošanas darbi. Atceros, ka ne visi par šādu soli bija apmierināti, bet laiks visu ir nolicis savā vietā.</span></div><div><span style="font-family: Calibri, sans-serif;"><br /></span></div><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;">Pētera baznīcas īpašumtiesību sakārtošana ir sarežģītāka, tāpēc arī speciāla likuma pieņemšana ir krietni aizkavējusies. Pētera baznīca traģiski cieta Otrajā pasaules karā. Baznīcas atjaunošana bija padomju laika mantojuma speciālistu varoņdarbs, to nevar noliegt un nedrīkst aizmirst. Rīga atguva savu nozīmīgo vertikālo dominanti, bet laikmets neiztika bez aktīvāko speciālistu nosodījuma. Pilsēta atrada ēkai savam laikam piemērotu funkciju. Izpildīto darbu kvalitāte nebija slikta, tomēr atbilstoša padomju laika materiāliem, tehniskajām iespējām un risinājumiem. Rīgas Svētā Pētera baznīca (pirmo reizi minēta 1209.gadā) kā sena vēlās ķieģeļu gotikas un baroka laika celtne ar bagātu vēsturi, īpaši raksturīgu apjomu, telpisko struktūru, rietumu fasādes portālu plastiku, torņa smailes vizuālo tēlu Rīgas vēsturiskā centra siluetā, pārbūves un atjaunošanas procesiem, apzinātām un neskartām arheoloģiskām liecībām, saglabātiem ievērojamiem mākslas priekšmetiem un arhitektūras detaļām ir unikāla sakrālās arhitektūras vērtība Latvijā, kas liecina par būvkultūras augstākajiem sasniegumiem Ziemeļeiropā. </p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><br /></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;">Rīgas Svētā Pētera baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kurā atrodas 28 mākslas pieminekļi (16. –19.gs portāli, kapenes, kapa plāksnes, epitāfijas, grandioza izmēra svečturis, skulptūra). Esmu neskaitāmas reizes šajā nozīmīgajā celtnē bijis, arī pasākumos un vienmēr man ir licies, ka kaut kā pietrūkst. Tā ir noskaņa, sajūtas, ko rada ēkas piepildījums, saimniekošana, ēkas gars. Atrodoties Parīzes Dievmātes katedrālē, Pētera katedrālē Vatikānā, vai vienkāršā Itālijas, Francijas, pat jebkuras Eiropas valsts, arī Latvijas lauku baznīcā, mani pārņem īpaša sajūta, materiālo un nemateriālo vērtību sakausējums, kaut kas tāds, ko var sniegt tikai sakrāla celtne ar tās patiesu piepildījumu. Jautājums jāuzdod mums pašiem sev – vai mēs gribam šādas sajūtas uzdāvināt Sv. Pētera baznīcai, vai nē? Vai mēs gribam baznīcas ēku veltīt baznīcai vai nē? Vai mēs novērtējam Eiropas sakrālā mantojuma fenomenu?<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><br /></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;">Es nenosodu Rīgas pašvaldību par vēlēšanos būt Pētera baznīcas saimniekam, bet redzu praktiskās iespējas, tik daudz darāma darba, trūkstošu naudu, nerealizētas ieceres. 2006.gada 6.jūlija naktī izdega Ziemeļblāzmas Zaļā skola – Rīgai simbolisks objekts, Eiropā viens no pirmajiem uzbūvētiem bērnudārziem (pirmskola), ar Augusta Dombrovska un Martas Rinkas vārdiem saistīta vietzīme. Solījumi to atjaunot, nav izpildīti. Tā ir pašvaldības atbildība, nenokārtots parāds pilsētai, Augustam Dombrovskim – kas gan to vairs atceras. Vai Pēterbaznīcas uzturēšana reliģiskai darbībai būtu pašvaldības uzdevums? To varētu darīt, ja viss cits būtu izdarīts, varētu censties pārsteigt sabiedrību ar izcilu profesionālu restaurāciju, autentiskuma izpratni, labāko praksi. Tomēr lai to sasniegtu vēl ir noejams garš attīstības ceļš. VEF kultūras pils, Ziemeļblāzmas kultūras pils un citu objektu atjaunošanā ir bijusi laba griba, centība, bet pietrūkst sajūtas ko dod patiess autentiskums, oriģinālu virsmu starojums, vēsturiskā patina, gaume, detaļu kvalitāte, mūsdienu labs dizains, tieši tas ko vajadzētu atgūt Sv. Pētera baznīcai. Vai tieši šajā objektā pašvaldībai tas izdosies? Sv. Pētera baznīcai nepieciešami nopietni, visaptveroši un apjomīgi atjaunošanas darbi. Pirms vairākiem gadiem baronese Fon Zasa vēlējās baznīcā atjaunot ērģeles, bet neizdevās vienoties ar pilsētu un atbalsts palika neizmantots. Pēc tam iniciatīvu uzņēmās Rīgas Svētā Pētera baznīcas ērģeļu fonds. Kopš neatkarības atgūšanas Pētera baznīca ir lietota, bet līdzekļi un darbs tās uzturēšanā ieguldīts tik minimāli, ka saglabātības stāvoklis pakāpeniski ir pasliktinājies. Ir pietrūkusi ikdienas rūpīga kopšana, nav atrisinātas ugunsdrošības prasības. Lai arī īpašumtiesību izlemšana bija pieļaujama tikai ar īpašu likumu, Rīgas dome bija pasteigusies nodalīt pieguļošo zemi tā, ka baznīcas pamatu, portālu, kāpņu un pat atsevišķās vietās ārsienu daļa ir nonākusi uz pašvaldības zemes. Šāda kļūme būtu jālabo, neizvirzot nekādas prasības no pašvaldības puses, bet vai tā būs?<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><br /></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;">Viens no iespējamiem variantiem ir Svētā Pētera baznīcu nodot Rīgas domei, ar likumu nosakot galveno lietošanas veidu – sakrālo darbību. Jaunā Rīgas dome ir nākusi ar labu apņēmību, bet darāmā ir tik daudz, pieredze vēl tikai veidojas, savukārt iespējas ierobežotas. Otrs variants ir Svēto Pētera baznīcu nodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas un Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotam nodibinājumam. Saņemta ticama informācija, ka šādā gadījumā baznīcas atjaunošanai nauda, 33 miljonu apmērā, tiktu saņemta no Vācijas. Saprotu, kāpēc Rīgas dome nevēlas baznīcu atdot citam saimniekam, pievilcīgs ir bijis skatu tornis, bet ilgtermiņā pamatjautājums jau ir par to, vai baznīcas ēku atdot Rīgas garīgajai dzīvei. Lēmumu pieņems Saeima un es ceru, ka tas būs pārdomāts un izsvērts. Rūpība ar kādu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija cenšas radīt drošu normatīvo aktu Svētā Pētera baznīcas tālākajam liktenim ir cerīga.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><br /></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;">Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas dievnamu atjaunošana ir pierādījusi tautas spēku. Tik daudz izpostītas un pazemotas celtnes ir atguvušas savu vietu kultūrainavā kā garīgas dominantes. Tas nav pašvaldību vai valdības nopelns, Valsts ir piedalījusies ar samērā nelielu finansējumu, veikusi galvenokārt kultūras mantojuma uzraudzības darbu, sniegusi padomus, konsultācijas. Ieguldītās enerģijas, ticības, ziedoto līdzekļu apjoms ir mūsu tautas spēka visspilgtākais apliecinājums. Garīgai būvei vislabāk der garīgs saturs, un baznīcai ir jābūt atdalītai no valsts. Tāpēc es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”. Ne vienmēr dievnamu atjaunošanas darbi ir bijuši “gludi”, jo kultūras mantojuma speciālistu prasības nav vienkāršas, bet rezultāts un iegūtā pieredze dod uzticību dievnamu satura diktētai attieksmei un saimniekošanas kvalitātei arī turpmāk. Par laimi Latvijā vēl nav pienākusi situācija, kad būtu jādomā – ar kādām funkcijām piepildīt bijušus un masveidā pamestus dievnamus!<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><br /></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;">Juris Dambis<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;">Dr. Arch.<o:p></o:p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm;"><o:p> </o:p></p>+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-86291491193187448492021-08-22T16:02:00.003+03:002021-08-22T16:02:35.249+03:00Satikties patiesībā (uzruna Latvijas valstiskuma atjaunošanas 30. gadadienai veltītajā ekumeniskajā dievkalpojumā)<p> </p><h1 style="text-align: left;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgC4PsaYx7hbm2aYfNLS0UeWNMGQQxaZ5XmWpz0cI-TUFW1olVNtOF7Fdk7dlDTxbSawaYcgdQtTRCw4KgBpGi4DFJlKCojDglGUpJGgpEaIhbZRCkoFHeEbQi3NgAKo7rsmTQJ6406Y4tK/s1200/Doms+un+helikopteri.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="800" data-original-width="1200" height="426" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgC4PsaYx7hbm2aYfNLS0UeWNMGQQxaZ5XmWpz0cI-TUFW1olVNtOF7Fdk7dlDTxbSawaYcgdQtTRCw4KgBpGi4DFJlKCojDglGUpJGgpEaIhbZRCkoFHeEbQi3NgAKo7rsmTQJ6406Y4tK/w640-h426/Doms+un+helikopteri.jpg" width="640" /></a></h1><br /><p></p><style class="WebKit-mso-list-quirks-style">
<!--
/* Style Definitions */
p.MsoNormal, li.MsoNormal, div.MsoNormal
{mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-parent:"";
margin:0cm;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoFooter, li.MsoFooter, div.MsoFooter
{mso-style-priority:99;
mso-style-link:"Footer Char";
margin:0cm;
mso-pagination:widow-orphan;
tab-stops:center 225.65pt right 451.3pt;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitle, li.MsoTitle, div.MsoTitle
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
margin:0cm;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitleCxSpFirst, li.MsoTitleCxSpFirst, div.MsoTitleCxSpFirst
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitleCxSpMiddle, li.MsoTitleCxSpMiddle, div.MsoTitleCxSpMiddle
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitleCxSpLast, li.MsoTitleCxSpLast, div.MsoTitleCxSpLast
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoListParagraph, li.MsoListParagraph, div.MsoListParagraph
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoListParagraphCxSpFirst, li.MsoListParagraphCxSpFirst, div.MsoListParagraphCxSpFirst
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-type:export-only;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoListParagraphCxSpMiddle, li.MsoListParagraphCxSpMiddle, div.MsoListParagraphCxSpMiddle
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-type:export-only;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoListParagraphCxSpLast, li.MsoListParagraphCxSpLast, div.MsoListParagraphCxSpLast
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-type:export-only;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
span.FooterChar
{mso-style-name:"Footer Char";
mso-style-priority:99;
mso-style-unhide:no;
mso-style-locked:yes;
mso-style-link:Footer;}
span.TitleChar
{mso-style-name:"Title Char";
mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-locked:yes;
mso-style-link:Title;
mso-ansi-font-size:28.0pt;
mso-bidi-font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;}
.MsoChpDefault
{mso-style-type:export-only;
mso-default-props:yes;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
@page WordSection1
{size:595.3pt 841.9pt;
margin:72.0pt 72.0pt 72.0pt 72.0pt;
mso-header-margin:35.4pt;
mso-footer-margin:35.4pt;
mso-paper-source:0;}
div.WordSection1
{page:WordSection1;}
/* List Definitions */
@list l0
{mso-list-id:950237359;
mso-list-type:hybrid;
mso-list-template-ids:335827372 -2083356464 134807555 134807557 134807553 134807555 134807557 134807553 134807555 134807557;}
@list l0:level1
{mso-level-start-at:111;
mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:-;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;}
@list l0:level2
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";}
@list l0:level3
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
@list l0:level4
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Symbol;}
@list l0:level5
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";}
@list l0:level6
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
@list l0:level7
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Symbol;}
@list l0:level8
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";}
@list l0:level9
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
-->
</style><p align="center" class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: center;"><br /></p><p align="center" class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: center;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"><br /></span></p><p align="center" class="MsoNormal" style="text-align: center;"><span style="font-size: medium;"><span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <span> <a href="https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/228473/latvijas-republikas-valstiska-statusa-atjaunosanas-30-gadadienai-veltits-dievkalpojums" target="_blank"> (</a></span></span></span></span></span></span></span></span></span></span></span></span></span></span></span></span></span></span></span></span></span></span><a href="https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/228473/latvijas-republikas-valstiska-statusa-atjaunosanas-30-gadadienai-veltits-dievkalpojums" target="_blank">Video šeit, sākot no 23:55)</a></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; margin-left: 108pt; text-align: justify;"><i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></i></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas ticēja viņam: “Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi un jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jņ. 8:30)<o:p></o:p></span></i></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Trīs augusta dienas pirms trīsdesmit gadiem… Tām nepiemīt tāds spožums kā janvāra barikādēm. Tām nav sava rituāla kā 4. maijam ar baltajiem galdautiem. Droši vien tādēļ, ka tās bija daudz grūtākas un bīstamākas. Augstākās padomes deputāts Arvīds Ulme to dienu noskaņu aprakstīja kā nolemtības sajūtu. Es to atceros līdzīgi. Nebija publiskas sajūsmas. Dažs labs mutīgs varonis pamuka kā pele alā. Tiltus ieņēmušas padomju bruņumašīnas. Virs galvām kaujas helikopteri. Radio māja ieņemta. Vēl redzējām Veltu Puriņu pēdējos kadros, un tad arī televīziju ieņēma OMONieši. Televizors, kas barikāžu dienās apziņoja, mobilizēja un iedvesmoja, nu rādīja tikai ļaunu vēstošo “Gulbju ezeru”. Pārmaiņu aizbildnis Gorbačovs internēts. Vara pār Latviju nodota padomju ģenerāļa Kuzmina rokās. Alfrēda Rubika zvaigžņu stunda, kurā viņš izslējās un draudēja – tas jums dārgi maksās! Rīgas Centrā jau nošauts Raimonds Salmiņš. Ja galvaspilsētā cilvēki vēl pulcējās pie Brīvības pieminekļa vai Saeimas nama, tad provincē iestājās klusums un nomācoša neziņa. Latvijas brīvību alkstošie pēkšņi jutās izkaisīti. Iedvesmoti un vareni sajutās interfrontieši. Kā gan tieši šajās bezcerīgajās augusta dienās Latvija kļuva par brīvu un neatkarīgu valsti?<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Gribētos jau to pierakstīt mūsu drosmei un varonībai, taču to dienu liecinieki zina, ka tā nebūtu visa taisnība. Daudz kas nebija mūsu rokās. Bībelē ir aprakstīti vairāki notikumi, kad tauta vai pilsēta ir nonākusi lielās briesmās. Ienaidnieka armija nāk ar lielu pārspēku. Pilsēta ir aplekta un to pamazām nomāc bads. Nav saskatāma nekāda izeja. Taču tad Dievs sūtīja apjukumu ienaidnieka nometnē un tas vai nu cieta sakāvi, vai pameta savu nometni un aizbēga. Lasot par šiem notikumiem Bībelē, var uznākt šaubas – vai nu tā tiešām varēja būt? Taču to pašu Dievs izdarīja mūsu labā. Kā citādi var izskaidrot, ka apvērsuma rīkotāji Maskavā, starp kuriem taču bija padomju varas struktūru augstākie pārstāvji, pinās savos plānos kā vistas pakulās? Viss viņiem krita no rokām. Nevienu nodomu viņi nespēja novest līdz galam. Televīzijas kameru priekšā viņi, ar vislielāko varu apveltītie, kuru rokās bija visi līdzekļi, sēdēja kā bariņš apjukušu cilvēku. Pa to laiku Rīgā, liktenīgā balsojuma brīdī, kad nekas vairs nevarēja atturēt OMONiešu bruņumašīnas no izlaušanās pie Saeimas nama, tās pārsteidzošā kārtā apgriezās un steidzās projām. Gluži kā psalmos teikts – Tu, Kungs, liec tiem griezties atpakaļ un bēgt. Bet varēja būt pilnīgi citādi. Ceļā uz brīvību Dievs bija ar mums. Par savas brīvības piepildīšanos mēs varam pateikties Dievam, kurš, gluži kā senajās dienās, meta apjukumu ienaidnieka nometnē. Nekad to neaizmirsīsim!<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Cita izšķiroša lieta, kas nebija atkarīga no mums, bija tā, ka krievu karavīri Maskavā pie “Baltā nama” nebija ar mieru šaut uz krieviem. Varbūt viņu dvēselē ierunājās tautas pareizticīgās saknes. Viņi atteicās šaut uz savējiem un nostājās Jeļcina pusē. Viņi izvēlējās cilvēcīgu, tikumisku rīcību – un rīkojās pareizi. Ar tādu motivāciju nevar kļūdīties. Tā mums var būt svarīga mācību stunda – nevērsies pret savējiem kā pret ienaidniekiem! Runā patiesību, taču mīlestībā, kā to pamāca apustulis! Tad, taisnību meklējot, nepazaudēsi sevi un vēl izglābsi brāļus. Jo svarīgi ir ne tikai sasniegt mērķi, bet arī tas, par ko esam kļuvuši ceļā uz to. Par savu brīvību mēs varam pateikties arī kristīgā tradīcijā iesakņotai cilvēcībai.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Kas tad bija mūsu pašu rokās? Tautas izvēlēto priekšstāvju rokās? Augstākā Padome izbeidza 4. maija deklarācijā noteikto pārejas laiku un pieņēma Konstitucionālo likumu “</span><span style="font-size: 14pt;">Par Latvijas Republikas valstisko statusu</span><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">”</span><span style="font-size: 14pt;">. </span><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Latvija kļuva par patstāvīgu, brīvu valsti. Varbūt viņi visu neizdarīja ideāli, taču izdarīja pareizi un laikā. Labāk izdarīt normāli un tagad, nekā ideāli un nekad.<i> </i>Kā dziesmā dziedam:<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></i></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Drosmīgs lēmums likteņstundā saules rītu iezvanīs.</span></i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Izdevība nokavētā verdzībā un naktī dzīs.<o:p></o:p></span></i></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Simt vienpadsmit deputātu nobalsoja “par”. Varbūt šodien tas liekas vienkārši. Taču ar uzglūnošo interfronti blakus un pretinieka specvienībām zem logiem tā tiešām bija drosme, tāpat kā stāvēšana dzīvajā vairogā pie Augstākās padomes vai Latvijas Radio pagrīdes raidītāja izveidošana Salspilī. Pučam sekmējoties, rokudzelži un likvidējamo ģimeņu saraksti jau bija gatavībā. Bija vajadzīga attieksme, ko tolaik priekš sevis formulēja Dainis Īvāns: “Labāk mirt, nekā apkaunoties.” Labāk mirt, nekā apkaunoties… Lūk, kas ir nepieciešams katram, kurš mūsu dienās domā par augsto politiķa aicinājumu! Tikai tad var dzimt valsti ceļoša un tautu dziedinoša politika. Tieši tādēļ, ka trīsdesmit brīvības gados tādas attieksmes bieži ir trūcis, sabiedrību nu sadala tik liela sociālā plaisa, ka apdraud mūsu valsts drošību un pastāvēšanu.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Savu valsti mēs saņēmām no Dieva ieinteresētas labvēlības un no cilvēku drosmes un cilvēcības. Mums nu tā jānosargā. Gluži negaidīti stāvoklis ir kļuvis tikpat sarežģīts – varbūt pat sarežģītāks. Tolaik pretnostatījums bija skaidrs – mēs pret okupantu spēkiem un to lojālistiem. Tagad cits pret citu pavērsušies tie, kuri visi ir par Latviju. To, ka esam murgaini bīstamā vietā, es visasāk izjutu, lasot “Delfos”, ka mūsu mediķi par savu darbu saņem lāstus un draudus. Mediķi! Tie, kas patiešām par slimnieku dzīvībām cīnās ar attieksmi: “Labāk mirt nekā apkaunoties!” Ārsti un medicīnas māsas, ko vēl pirms gada cildinājām un ziedojām priekš siltām pusdienām! Ar mums acīmredzami kaut kas nav kārtībā! Es saku “ar mums”, jo šoreiz nav ārējā ienaidnieka. Mēs visi esam par Latvjiu.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Deviņdesmito gadu kulta filmā “The Matrix” ir epizode, kur pie Neo ierodas bariņš paziņu. Starp tiem meitene ar baltā truša attēlu uz pleca. “Vai tev kādreiz ir bijusi sajūta, kad neesi drošs, vai esi nomodā, vai vēl sapņo?”, Neo jautā paziņam, kurš atnācis nopirkt kaut ko nelegālu. Zīmīga detaļa, ka Neo to izņem no slēptuves, kas ierīkota grāmatā “Simulakri un Simulācija”. Tā ir franču filozofa Žana Bodrijāra slavenākā grāmata, kas arī iedvesmoja filmas ideju. Dažas Bodrijāra domas varbūt var palīdzēt izvērtēt šo laiku – vai esam nomodā vai sapņojam.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Savā ziņā mēs pļaujam to, ko paši sējām. Bodrijārs raksta, ka postmodernā doma pamazām izirdina cilvēku saiti ar universālajiem, vienojošiem vēstījumiem. Mēs esam iemācījušies būt skeptiski un pat ciniski pret kristīgo vēsti, patriotismu, nacionālu valsti, ģimenes ideju, visu tradicionālo, uz kā līdz šim būvējām gan savu kopīgo, gan personīgo identitāti. Taču cilvēkam vajag vēstījumu, jo viņš ilgojas pēc dziļākas identitātes nekā tā, ko piedāvā lietas, kas viņam pieder. Un tad parādījās jauns, liels, visiem kopīgais vēstīums – kovidiāde! Jau otro gadu tā ir ziņu izlaidumu pirmajos virsrakstos. Teju katra Panorāma sākas ar saslimšanas un vakcinācijas skaitļiem. Šis vēstījums, šķiet, ir sācis mūs definēt. Paši dziļākie vārdi, ko cilvēks par sevi var teikt, ir: “Es esmu!” Pirms trīsdesmit gadiem tie simt vienpadsmit deputāti varbūt sev teica – es esmu Latvijas atbrīvotājs, līdzīgi kā pirms viņiem brīvības cīņu dalībnieki. Tagad mēs sakām: “Es esmu par vakcināciju!” vai “Es esmu pret vakcināciju!” Paraudzīsimies uz naidu, ar kādu cits pret citu vēršas it kā pretējās puses. Medicīniskas procedūras dēļ neviens otram tā neuzbrūk. Tā uzbrūk, izjūtot aizskārumu un draudus savai identitātei. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ko mēs esam izdarījuši, Kristus mīļotie!? Mēs esam sev darinājuši identitāti no kovida vakcīnām! Bet tā ir viltus identitāte! Sakot “es esmu”, mums vajadzētu teikt pavisam ko citu. Saistīt sevi ar pavisam citiem vēstījumiem. Es esmu Dieva radīta, garīga būtne. Es esmu ja arī ne vairs kristīgās ticības, tad vismaz kristīgās kultūras daļa. Es esmu latvietis, es esmu Latvijas valstspiederīgais, kam jāsargā un jāceļ sava tēvus zeme. Es esmu brālis un māsa starp brāļiem un māsām! Īstas identitātes trūkums mūs ir aizvedis bīstamā vietā. Mums tā no jauna ir jāatrod.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Diemžēl to būs grūti izdarīt. Te ir otra Bodrijāra doma, ko gribas pieminēt – hiperrealitāte. Bodrijāram realitāte bija tā, ko var nokopēt, atdarināt, simulēt. Taču kopijas kopijas kopija reizēm nemaz vairs nelīdzinās oriģinālam. Gadās, ka simulācija ir krāšņāka – varētu tiekt, reālāka – par realtitāti. “Mehāniskā apelsīna” autors Entonijs Bērdžess reiz teica: “Interesanti, ka reālās pasaules krāsas izskatās pa īstam reālas tikai tad, kad redzi tās uz ekrāna.” <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Bērnībā es krāju markas. Mana mīļākā sērija bija ar dinozauriem. Es domāju – redzēt īstu dinozauru gan būtu vienreizēji! Taču Stīvens Spīlbergs mums tos jau parādīja. Ja pēc Juras laikmeta parka noskatīšanās mēs ieraudzītu dzīvus dinozaurus, tie visticamāk neliktos tik briesmīgi un iespaidīgi kā kino. Simulācija, kas ir krāšņāka un aizraujošāka par realitāti. Realitātes pat var nebūt. Darbā “Līča kara nebija”, Bodrijārs apgalvo, ka tur armijas praktiski nesatikās. Irākas armiju nospieda ar milzīgu aviācijas pārsvaru un tikai televīzijas reportāžas lika tam izskatīties kā karam. Kāda līča kara veterāne tiešām teica, ka uz vietas tuksnešos viņa neesot redzējusi neko no tā, ko redzēja mājās, vīra ierakstos no televīzijas ziņām. Simulācijas bez realitātes Bodrijārs tad sauca par simulakriem. Arī tie ir kļuvušas par mūsu ikdienu.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Man nesen atsūtīja bildi, kurā pāvests Francisks skūpsta roku sirmam ēbrējam. Realitātē viņš Jeruzalemē apmeklēja holokausta muzeju un skūpstīja roku vienam no koncentrācijas nometnēs izdzīvojušajiem. Taču bildei pievienotais uzraksts to padarīja par spilgtāku, satraucošāku un daudz personīgāku hiperrealitāti: <i>“Lūk, pasaules gals! Pāvests skūpsta roku Dāvidam Rokfelleram, aiz viņa Henrijs Kisindžers un Džons Rotšilds. Vai tagad saprotat, kas notiek pasaulē?”</i> Tam, protams, bja jādemonstrē vispasaules “plāndēmijas” sazvērestības fakts. Ar to tas ienāk katra cilvēka dzīvē. Līdzīgus materiālus man piesūta regulāri un ne tikai man. Ir saprotami un pat neizbēgami, ka tik masīvi bombardēti, cilvēki no realitātes pāriet un sāk dzīvot hiperrealitātē un simulakru pasaulē. Tādā kā matriksā, kur nevari zināt, vai esi nomodā, vai sapņo. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoListParagraphCxSpFirst" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;"><!--[if !supportLists]--><span lang="LV" style="font-size: 14.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-ascii-font-family: Calibri; mso-bidi-font-family: Calibri; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-hansi-font-family: Calibri;">-<span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 7pt; font-stretch: normal; line-height: normal;"> </span></span><!--[endif]--><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Vakcīnās ir formaldehīds! Tā pati inde, ko lieto līķu balzamēšanai! <o:p></o:p></span></p><p class="MsoListParagraphCxSpMiddle" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;"><!--[if !supportLists]--><span lang="LV" style="font-size: 14.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-ascii-font-family: Calibri; mso-bidi-font-family: Calibri; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-hansi-font-family: Calibri;">-<span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 7pt; font-stretch: normal; line-height: normal;"> </span></span><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Jā, dažās ir, lai gan realitātē mēs vairāk formaldehīda uzņemam, apēdot vienu bumbieri. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoListParagraphCxSpMiddle" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoListParagraphCxSpMiddle" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;"><!--[if !supportLists]--><span lang="LV" style="font-size: 14.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-ascii-font-family: Calibri; mso-bidi-font-family: Calibri; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-hansi-font-family: Calibri;">-<span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 7pt; font-stretch: normal; line-height: normal;"> </span></span><!--[endif]--><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Vakcīnās ir alumīnijs! <o:p></o:p></span></p><p class="MsoListParagraphCxSpMiddle" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;"><!--[if !supportLists]--><span lang="LV" style="font-size: 14.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-ascii-font-family: Calibri; mso-bidi-font-family: Calibri; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-hansi-font-family: Calibri;">-<span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 7pt; font-stretch: normal; line-height: normal;"> </span></span><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Jā, dažās vakcīnās alumīnija hidroksīdu lieto kā imūnreakcijas pastiprinātāju. Taču bērns dienas laikā uzņem vairāk alumīnija ar zīdaiņu pārtiku – tāpat kā pieaugušais smagos metālus ar laša fileju. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoListParagraphCxSpMiddle" style="font-size: medium;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoListParagraphCxSpMiddle" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;"><!--[if !supportLists]--><span lang="LV" style="font-size: 14.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-ascii-font-family: Calibri; mso-bidi-font-family: Calibri; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-hansi-font-family: Calibri;">-<span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 7pt; font-stretch: normal; line-height: normal;"> </span></span><!--[endif]--><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Cilvēkus slepus un uz visiem laikiem iezīmē ar 6.66 miligramiem luciferīna.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoListParagraphCxSpMiddle" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;"><!--[if !supportLists]--><span lang="LV" style="font-size: 14.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-ascii-font-family: Calibri; mso-bidi-font-family: Calibri; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-hansi-font-family: Calibri;">-<span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 7pt; font-stretch: normal; line-height: normal;"> </span></span><!--[endif]--><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Jā, iezīmēšanas tehnoloģija tiek meklēta, bet tas ir aktuāli tikai kaut kur Āfrikas ciematos, kur nevienam nav ne potēšanās pases, ne citu dokumentu un vajag kaut kā atšķirt, kurš jau ir vakcinēts un kurš vēl jāvakcinē. Turklāt iezīmē ar vara mikroadatiņām un ne uz mūžu, bet uz kādiem pieciem gadiem. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoListParagraphCxSpMiddle" style="font-size: medium;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoListParagraphCxSpMiddle" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;"><!--[if !supportLists]--><span lang="LV" style="font-size: 14.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-ascii-font-family: Calibri; mso-bidi-font-family: Calibri; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-hansi-font-family: Calibri;">-<span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 7pt; font-stretch: normal; line-height: normal;"> </span></span><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Vakcīnas izmaina mūsu DNS. Kad Kristus nāks, viņš vakcinētajos vairs neatpazīs savu radījumu. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoListParagraphCxSpLast" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;"><!--[if !supportLists]--><span lang="LV" style="font-size: 14.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-ascii-font-family: Calibri; mso-bidi-font-family: Calibri; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-hansi-font-family: Calibri;">-<span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 7pt; font-stretch: normal; line-height: normal;"> </span></span><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Jā, Kristus gan atnāks, taču vakcīna neizmaina DNS, jo nenokļūst aizsargātajā šūnas kodolā. Un vai tad Kungs savējos pazīst pēc miesas? <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Šādus dialogus dzird bez gala un malas. No vienas puses un no otras. Pandēmija vai sazvērestība? Kas šajā visā ir realitāte un kas hiperrealitāte? <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">The Matrix </span></i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">sākuma ainā datora ekrāns pat aizmigušam Neo bez mitas sviež sejā virsrakstu atspulgus. Tā mūs ikdienā pārpludina pretrunīga informācija, kuru bieži nespējam pārbaudīt. Ik brīdi izšķirot, kur ir realitāte un kur simulācija ir tik grūti, ka mums nevajadzētu citam uz citu skatīties ne ar izsmieklu, ne ar naidu, ne ar ļaunām aizdomām. Realitātē vai hiperrealitātē, taču šajās lietās cilvēki rīkojas nopietnas, dedzīgas pārliecības dēļ. Svētīgu risinājumu neatnesīs ne naids, ne izsmiekls, ne sodi, ne loterija. Kristus teica – patiesība jūs darīs brīvus!<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Droši vien atceraties, ka Neo filmā norija sarkano tableti un no simulētās pasaules atmodās reālajā. Šīs ainas dēļ Bodrijārs pats no Matrix norobežojās, jo uzskatīja, ka atmošanās vairs nav iespējama. Mūsu drosme un cilvēcība šajās trīs augusta dienās būtu pierādīt, ka viņam nav taisnība. Ka mēs varam atmosties. Mums ir jāuzmeklē sarkanā tablete, lai cauri simulakriem un simulācijām ieraudzītu realitāti. Lai patiesība dara mūs brīvus. Jā, mēs visi esam pārliecināti, ka to jau redzam, un tādēļ tik nikni cits citu apkarojam. Taču, ja negribam sagraut savu sabiedrību uz ilgiem gadiem vai pat uz visiem laikiem (kas ir reāla iespēja), mums ir jābūt gataviem savu pārliecību pārbaudīt ar atvērtu prātu un sirdi. Bez dusmām un objektīvi. Un darīt to kopā.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Pilāts jautāja: “Kas ir patiesība?” Kas ir patiesība mūsu situācijā? Patiesības atrašana nenotiek, pieliekot mīnusa zīmi priekšā tam, ko saka tie, kas mums nepatīk. Ja neuzticamies kādas nostājas paudējiem, tas pretējos uzskatus vēl nepadara par patiesību. Cik dziedinoši būtu uzticēties zinātnei! Taču zinātniskā metode nav pieņemt par patiesību atsevišķas ziņas no portāliem un tur izteiktos pieļāvumus uztvert kā faktus. Zinātniskā metode nav amatieriska ņemšanās ar statistikas datiem, izdarot steidzīgus secinājumus, kas apstiprina iepriekš emocionāli pieņetu nostāju. Zinātniskā metode ir skurpulozu, bieži vien apnicīgu, taču nepieciešamu soļu secība no novērojumiem līdz hipotēzei, līdz tās eksperimentālai pārbaudīšanai un pierādīšanai. Pēdējais solis ir savus secinājumus pirms publicēšanas nodot izvērtēšanai atzītām nozares autoritātēm. Tikai pēc tam var aicināt – uzticies zinātnei! Lielākā daļa cilvēku nav trenēti tā domāt. Bet tā ir vieta, kur mums vajadzētu satikties. Reālajā pasaulē, kur godprātīgi un saprotami tiek piedāvāta un pieņemta laba zinātne. Patiesība atbrīvo. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Starp citu, var manīt tendenci zinātniekus šķirot uzpirktos un neuzpirktos atbilstoši tam, vai tie manus uzskatus apstiprina vai apgāž. Taču tā ir vairīšanās no patiesības. Varbūt kādu zinātnieku var uzpirkt. Visus nekad nevar uzpirkt. Zinātnes sabiedrības konsenss parasti ir pietiekami pamatots, lai to vismaz ņemtu nopietni.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Morālteoloģijā vispār ir princips, ka cilvēka rīcībai vispirms vajag meklēt labu izskaidrojumu, un ļauno pieļaut tikai tad, ja skaidri pierādījumi neatstāj citu iespēju. Mēs biežāk rīkojamies pretēji. Taču vajadzētu mēģināt palūkoties citam uz citu ar tādu skatienu, kurā tie, kas vakcinējas, uzreiz nepiedalās psihopātiskā globālistu plānā, lai iegūtu dividendes, bet dara to – kā rakstīja kāds Tvitera lietotājs – lai nenosprāgtu. Tie, kas nevakcinējas, tādēļ nesēž zem galdiem ar folijas cepurītēm galvā, ļaunprātīgi plānojot visus aplaist ar sērgu, lai veidotu pūļa imunitāti. Un tie, kas cenšas valstī vadīt šo krīzi tā, kā to saprot un redz, droši vien tiešām kādās lietās kļūdās un pārspīlē, tomēr necenšas veikt genocīdu pret savu tautu. Tādai vajadzētu būt sākuma attieksmei savējo vidū, kamēr neesam droši pārliecinājušies par pretējo. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ir daudz grūtu jautājumu, kurus vajadzēs izrunāt Šobrīd pats degošākais – par it kā piespiedu vakcināciju. Darba ņēmēju uztraukumu var saprast, jo viņi var zaudēt darbu un iztiku. Darba devēju raizes var saprast, jo viņi var zaudēt savu biznesu. Valdību var saprast, jo no viņiem prasīs atbildību par visu kopumā. Var saprast. Nu tad mēģināsim cits citu saprast! Bez dusmām, objektīvi, reālajā pasaulē, ar cieņu, runājot patiesību mīlestībā. Varbūt tā atradīsim izeju no stāvokļa, kur vieni risinājumu redz piespiedu līdzekļos un otri cīņā par brīvību - līdz akmens uz akmens nepaliek.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Es nerunāju par politiku. Es runāju par attiecībām. Agrāk vai vēlāk, ar lielākiem vai mazākiem upuriem pandēmija paies. Paliks attiecības – tādas, kādas būsim sev sagādājuši. Pašlaik atsvešinās draugi, sastrīdas ģimenes, sašķeļas tauta. Pirms trīsdesmit gadiem bija brīdis, kad gandrīz sašķēlās tautas fronte. Brīdis, kura dēļ varēja nebūt brīvās Latvijas. Toreiz piecēlās mācītājs Juris Rubenis un teica – lūdzu nešķelieties! Šis aicinājums ir dārgs akmens mūsu valsts pamatos, bez kura varbūt nebūtu arī valsts. Šis ir laiks, kad atkal jāsaka – lūdzu nešķelsimies! Nedosim vietu velnam! Darīsim, kas jādara, taču nevērsīsimies cits pret citu ar naidu un izsmieklu kā ienaidnieki. Nav lielākas greznības, kā cilvēcīgas attiecības starp cilvēkiem.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Kad vēlam saules mūžu Latvijai, gādāsim, lai tie nav tukši vārdi. Karš un pandēmija ir laiks, kas visskaidrāk parāda, ka nācija un valsts ir kas vairāk nekā zināms skaits cilvēku vienā teritorijā, kuri katrs cīnās par savu personīgo brīvību. “Nesiet cits cita grūtumus, tā jūs piepildīsiet Kristus likumu!”, raksta Sv. Pāvils galatiešiem. Tautas, kas to ir sapratušas, kurām tas ir viņu kultūrā, ir ilgtspējīgākas un izkonkurēs tās, kurām tā nav. Ilgi nedzīvo arī despotijas, kur valdnieki cilvēku brīvību ierobežo ļaunprātīgi un bez vajadzības, jo tā ir negantība Dieva acīs.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">“Būdami Dieva mīļotie bērni, dariet tāpat kā viņš un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus mūs ir mīlējis un mūsu labā sevi atdevis Dievam par upurdāvanu” - tā līdz šim runāto apkopo apustulis Pāvils. Tā ir mūsu patiesā identitāte un mūsu dzīves realitāte. “Es esmu pasaules gaisma”, saka Kungs Jēzus Kristus. “Kas man seko, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” Kungs, rādi mums savu ceļu un liec mums gribēt pat to iet!<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p>+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com3tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-91877954864735102422021-04-13T18:46:00.005+03:002021-04-13T18:46:55.972+03:00Novēlu raudzīties uz Kristu! - Lieldienu intervija "Dienai"<p><br /></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi-JYh9njrSbXsbXZw61dF6jTllo5uKG9-GqLvmiwH6eKPtM4cCVVz_SY1wFcbjTSAm623KlXdrJ1HjFy3uP9FopFBymi93s-XJrRp-miNSojqzwb_ro2dHwfIGBtPM_mGuC6SUwsJY2s5X/s2048/IMG_7762.heic" imageanchor="1" style="clear: right; float: right; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 16px; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="2048" data-original-width="2048" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi-JYh9njrSbXsbXZw61dF6jTllo5uKG9-GqLvmiwH6eKPtM4cCVVz_SY1wFcbjTSAm623KlXdrJ1HjFy3uP9FopFBymi93s-XJrRp-miNSojqzwb_ro2dHwfIGBtPM_mGuC6SUwsJY2s5X/w400-h400/IMG_7762.heic" width="400" /></a><b style="font-size: 11pt;"><i><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Covid </span></i></b><b style="font-size: 11pt;"><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">un Lieldienas. Šie ir jau otrie Kristus Augšāmcelšanās svētki globālās pandēmijas zīmē. Kāda ir Jūsu personiskā pasaules, ticības un iekšējā Dieva sajūta šajās Lieldienās? </span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Sajūta ir diezgan autentiska. Pēc Jēzus krustā sišanas mācekļi bailēs no vajāšanām slēpās pa mājām. Tagad draudzes, draudzības, ģimenes, darba, sporta, kultūras kolektīvi ir tādi kā izklīdināti. Visa pasaule ir izklīdināta. Attālinātie dievkalpojumi palīdz, taču normāli tas nav. Visvairāk biedē, ka tam neredz gala. Nāk arvien jauni viļņi un mutācijas. Šobrīd vēl nevar novērtēt, kā ir mainījusies un vēl mainīsies cilvēku uztvere, attiecības, rīcības modeļi. Kas visu savāks atkal kopā? Apustuļus sapulcināja augšāmceltā Kristus parādīšanās viņu vidū. No izkliedēta pulciņa viņi kļuva par efektīvu komandu, kas iestartēja pagāniskās pasaules pārveidošanu par kristīgu civilizāciju. Arī mums vajadzēs kaut ko, kādu vēstījumu, kas izārdīto spēs sašūt – nevis atpakaļ, bet jaunā, darbīgā veselumā. Tādēļ pandēmijas gadadienā es aicinu draudzes iekšēji tam gatavoties. Nepierast pie iziruma. Uzturēt sevī ilgas pulcēties ap dzīvo Kristu dzīvā mācekļu kopībā. Ja esam ap viņu, tad lai nāk kas nākdams. To pašu vajadzēs arī citām kopienām. Augšāmcelšanās vēsts būs ļoti vajadzīga. Īstā strupceļā nekas cits nelīdz.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><b><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Daļa sabiedrības jau ieradusi gaidīt Jūsu svētku uzrunas, kurās Jūs parasti pievēršaties arī būtisku sabiedrības procesu analīzei, ne tikai Evaņģēlija sludināšanai klasiskā veidā. Otra daļa pēc tam Jums dažkārt pārmet – Baznīca atkal jaucas valsts lietās! Kas Jūs mudina tomēr šo publisko analīzi veikt?<o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Valsts un baznīcas šķirtība nozīmē tikai to, ka Latvijā nav valsts baznīcas vai oficiālās reliģijas. Nav bīskapa valsts vai ordeņa valsts kā viduslaikos. Mēs pat nespējam tā domāt, tā šķirtība mums jau ir asinīs. Taču valsts un baznīca sadarbojas par labu visai sabiedrībai sociālajā darbā, pieminekļu aizsardzībā, laulību reģistrācijā, kapelānu dienestā un daudz kur citur. Svētku dievkalpojumi ir viena izpausme. Cilvēkiem varbūt šķiet, ka es tur runāju par politiku, taču es joprojām runāju par evaņģēliju, tikai cenšos konfrontēt dzīves aktualitātes ar kristīgo vēsti un skaidrāk izcelt tās izpausmes dzīvē. Nāciju rada kopīgas vērtības. Paaudze paaudzei vērtības nodod ar vēstījumiem. Pat ar tautas teikām un pasakām. Kristīgā vēsts ir viens no lielajiem naratīviem, kas ir veidojis un uzturējis Rietumu pasaules klasisko vērtību sistēmu, ko ne velti dēvē par kristīgo kultūru. Arī mēs tai piederam. Ikdienā pat nepamanām, cik dziļi kristietība visu caurauž – attiecības, ieražas un likumus. Kādēļ es tā runāju 18. novembrī? Tādēļ, ka esmu Latvijas pilsonis, kam viņa amats uzliek tādu pienākumu. Baznīcas atbildība tautas priekšā ir glabāt, uzturēt un atsvaidzināt šo vitāli svarīgo vēstījumu. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><b><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Pēdējā laikā arī Latvijā sāk izpausties diezgan izteikta sabiedrības uzskatu polarizācija, kurai šķiet aizsākumi meklējami ASV – “progresīvie” pret “konservatīvajiem”. Vai Baznīcas un Kristus vēsts spēj šos it kā nesamierināmos uzskatus vienot? <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Baznīcā pašā ir savi konservatīvie un liberāļi. Piederību vieniem vai otriem lielā mērā nosaka cilvēka temperaments. Liela loma tur ir iedzimtībai. Konservatīvie ir apzinīgāki un piešķir lielāku vērtību kārtībai, principiem. Liberāļi ir radošāki, vairāk gatavi pārkāpt robežas un noteikumus. Tādēļ liberāļi labāk spēj apgūt jaunas jomas, bet konservatīvie – tās uzturēt un pārvaldīt. Ja organizācijā ir tikai konservatīvie, tai draud pārkaļķošanās. Ja tikai liberāļi, tā “aiziet pa pieskari”. Ir vajadzīga tāda kā deja, kurā vieni un otri piedalās ar savu stipro pusi, viens otru līdzsvarojot. Diemžēl mūsdienās līdzsvars arvien vairāk tiek izjaukts par labu liberāļiem, jo tie ir ņēmuši virsroku medijos un augstskolu mācībspēkos, kur sevi auglīgi atražo. Konservatīva, šķiet, ir palikusi baznīca un varbūt bruņotie spēki. Taču ir jānoskaidro termini. Klasiskie liberāļi mūsdienās izsktās visnotaļ konservatīvi. Tas, ko tagad dēvē par liberālismu, ir kreisums, “progresisms”, kā jūs to nosaucāt, vai īstajā vārdā – neomarksisms. Un marksisms nav diez ko ieinteresēts ar kādu vienoties. Tā gēnos ir cīņa un pasaules revolūcija, revolūcijas eksports. Tieši kā Jūs teicāt – no ASV pa visu pasauli. Ar kristietību marksismam ir īpašas attiecības. No Feierbaha līdz Sartram marksisti ir zvērināti ateisti. Ja runa ir par vienošanu, es neesmu optimists. Es drīzāk teiktu, ka Kristus vēsts ir viena no nedaudzajām, kas vēl uztur līdzsvaru sabiedrībā.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><b><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">“Netiesājiet, lai jūs netaptu tiesāti”, ir Jēzus vārdi. Kā tas saskan ar aizvien lielāku popularitāti iemantojošo t.s. “izdzēšanas kultūru” (“cancel culture”)? Jūs pat iesaistījāties publiskajā polemikā, aizstāvot kādu jaunu meiteni vārdā Elīna Didrihsone, kura atļāvās intervijā izklāstīt savus uzskatus par ģimeni. Kur, jūsuprāt, slēpjas šī fenomena cēloņi – vai tiešām apspiesto sabiedrības grupu vēlmē pēc taisnīguma? <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Vismazāk “izdzēšanas kultūru” interesē taisnīgums. Tā ir pūļa līksma agresija pret cilvēku, kurš ir pārkāpis kādu nerakstītu un bieži sev nezināmu tabu. Tās mērķis ir viņu sociāli, morāli un ekonomiski izdzēst no kopienas dzīves. Disidentu iznīcināšana vēsturei nav sveša. 20. gadsimta marksisms ar to īpaši izcēlās. Taču mūsdienu “cancel culture” uzrāda zīmīgu pagriezienu. Manas “būmeru” un arī X paaudzes bērni socializējās pagalmā, skolas sarīkojumos vai ģimeņu viesībās. Ja vispār varēja runāt par virtuālo vidi, tā bija piedeva, kuru patērējām pasīvi – skatījāmies televizoru, gājām uz kino. Taču kādā brīdī par psiholoģiskās attīstības noteicošo vidi ir kļuvusi virtuālā pasaule, kuru tu vari veidot līdzi. Ko cilvēks dara, ja sociālajos tīklos kāds “uzkrīt uz nerviem”? Nomjūtē, izbano, nobloķē, ziņo administratoram. Feisbukā kāda kretīna izdzēšana no draugu loka un izraidīšana no burbuļa sniedz intensīvu gandarījumu. Kādēļ to pašu nedarīt reālajā pasaulē? Tā ir jauna domāšanas paradigma, kur reālā pasaule sāk šķist kā piedeva, uz kuru jāpārnes īstās, virtuālās pasaules likumi.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><b><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Ar teiktā dzēšanu vai negaidīti asu nosodīšanu nupat sastapušies arī divi izcili Latvijas kultūras dižgari – Alvis Hermanis un Māra Zālīte. Vienā gadījumā no liberāli progresīvo aktīvistu un sociālā tīkla </span></b><i><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Facebook </span></i><b><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">robotu, otrā – šķiet, ka tikai <i>Facebook</i> robotu puses. Par ko tas liecina? Vai sociālo tīklu un robotu laikmetā arī mūsu pasaules skatījums nekļūst robotizēts? <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Tā ir ļoti nopietna parādība, kuras mērogi un ietekme vēl nav īsti aptverta. Es par to sāku domāt, kad tika slēgts YouTube kanāls, kam sekoju. Kāds cilvēks tur bija veidojis savas lekcijas, ieguldījis gadus un intelektuālo potenciālu, sapulcinājis kopienu, faktiski izveidojis dzīvi. Un tad kāds anonīms tehnokrāts to izgaisināja ar peles klikšķi. Bezmaz vai dievišķa vara! Kronis visam bija varenākās lielvalsts prezidenta izmešana no Tvitera. Neievēlēto un tautas nekontrolēto tehnogigantu vara kļūst neaptverama un draudīga. Algoritmus, kas kontrolē virtuālo vidi, arvien vairāk darbina mākslīgais intelekts. Ir taču zināms, ka vairumā gadījumu nevis cilvēki darbojas ar idejām, bet idejas darbina cilvēkus. Algoritmi mūs ar tām apgādā. Mēs nezinām, kādi tie ir un mūs nebrīdina, kad tie mainās. Mēs tīmeklī skatāmies veco filmu Matrix un nepamanām brīdi, kad mūs sāk darbināt mākslīgais intelekts. Nē, kristietība nav pagātnes palieka. Vajadzība pēc stabilas, racionāli un emocionāli sakņotas atskaites sistēmas kļūst aizvien akūtāka. Kristietība ir tāda sarkanā tablete.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><b><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Šī šobrīd aktuālā viļņošanās – geju, lesbiešu un neskaitāmu dzimšu (“gender”) tiesības, politkorektums, “izdzēšanas kultūra” un eksperimenti ar sabiedrības sociālo un psiholoģisku struktūru maiņu – vai tas tiešām ir paliekoši? Vai arī cilvēce pēc 100 gadiem uz to raudzīsies kā uz attīstītas globālās civilizācijas jaunības pārmērībām?<o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Arī tas ierakstās jaunajā paradigmā. Kādi ir virtuālās pasaules likumi? Es varu sevi pasniegt par ko vien gribu, izveidot kādu avataru vien vēlos. Es varu būt āfrikānis, sieviete, kentaurs vai kaķis. Kādu es sevi pasniedzu, tādu visiem mani jāpieņem. Kurš sāk iebilst, ka īstenībā es taču esmu baltais vīrietis, tas ir kretīns, kuru vajag izbanot. Par viņu jāziņo administratoram. Nē, labāk lai algoritms pats viņu izķer. Un vainīgais saņems paziņojumu, ka viņa izteikumi ir pārkāpuši kopienas politiku un principus, tādēļ profils tiek slēgts. Reālā pasaule pamazām tiek pielāgota šiem pricipiem. Ar masu gatavināšanu, konvencijām un tiesas spriedumiem tādas idejas pamazām tiek pārveidotas “kopienas politikā un principos”. Kad tie kļūs par likumiem, tad virtuālas izbanošanas vietā nāks pavisam reālas restes. Tā nav fantāzija, šur tur tas jau ir noticis. Grūti paredzēt, kas būs pēc simt gadiem, taču paaudžu maiņas ceļā politiskā vara arvien vairāk nonāks to rokās, kas uzauguši virtuālajā vidē. Ja necelsies kristīga atmoda kā Brāļu draudžu laikos vai kāds tai līdzīgs ideju pavērsiens, viss turpināsies uz priekšu un kļūs tikai radikālāks. Runājot par politkorektumu, tas manuprāt nokauj spēju domāt. Domāšana nenozīmē, ka man pa galvu klīst domas. Domāt nozīmē izvirzīt tēzi, un tad savā prātā to pārbaudīt, mēģinot apgāzt no dažādām pusēm. To spēj tikai retais un labi, ja savā specialitātē. Tādēļ domāšanas procesu cilvēki parasti pārceļ uz diskusijām, srunājoties cits ar citu. Politkorektums diskusijai atņem iespēju kļūdīties bez ļaunām sekām un līdz ar to arī domas patiesumu un brīvību. Kopumā tas notrulina un noplicina sabiedrību.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;"> </span><b style="font-size: 11pt;"><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Vai šī izjūta, ka cilvēks kontrolē visu, savā veida nav saistīta arī ar eitanāzijas piekritēju aktivizēšanos Latvijā, mēģinot panākt būtiskas likumdošanas izmaiņas šajā jomā? Tajā pašā laikā - vai publiskajā diskusijā netiek jaukti cieņpilnas un nāves un asistētas pašnāvības jēdzieni? </span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Cilvēkiem, kas no miršanas procesa baidās vairāk nekā no nāves, eitanāzija šķiet tik elegants risinājums, ka aptumšo visus citus apsvērumus. Pie mūsu paliatīvās aprūpes jaudas to var labi saprast. Tomēr dzīvības un nāves jautājumos nedrīkst rīkoties impulsīvi. Kristieši teiktu, ka tikai Dievs zina īsto brīdi un ka arī grūtu beigu mirkļi var būt dārgi cilvēka mūžības liktenī. Vai tas jāņem vērā likumdevējiem? Vai nav tā, ka kristīgie lai dara kā grib un neticīgie, kā atzīst par pareizu? Teorētiski es varētu piekrist. Ir starpība starp abortu, kur nogalina cilvēku, kurš nespēj lemt vai aizstāvēties, un eitanāziju, kur pieaudzis cilvēks pieņem apzinātu lēmumu. It kā. Bet vai tā vienmēr notiks? Sākot slīdēt pa nogāzi, ir grūti apstāties. Vai drīkst uzlikt ārstam pienākumu nogalināt? Vai eitanāzija valstij nekļūs par lētu aizstājēju paliatīvai aprūpei? Vai uz veciem cilvēkiem neizdarīs spiedienu nomirt, lai neapgrūtina jaunos? Vai eitanāziju reiz nepiedāvās kā līdzekli vienkārši nomāktības vai traģisku pārdzīvojumu brīdī? Vai tas neizvērsīsies par biznesu, varbūt pat saistītu ar orgānu tirdzniecību? Nesenā diskusija Saeimas komisijā varēja radīt iespaidu, ka eitanāzijas jautājumā notika izšķiršanās starp laicīgo un kristīgo viedokli. Protams, ka tas saniknoja neticīgos. Taču tā tas nebija un nav. Problēmu pietiek arī laicīgā skatījumā. Jālemj ir ļoti piesardzīgi. Taču pliks “nē” arī nav atbilde. Ir jāveltī pūles un līdzekļi cienīgas paliatīvās aprūpes nodrošināšanai. Jāsāk jau tagad, tūlīt.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><b><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;"> </span></b><b style="font-size: 11pt;"><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Ko ir mainījis <i>Covid</i>? Dēļ nemākulīga krīzes menedžmenta no valdības puses aizvien niknāka kļūst sabiedrība, ko rāda arī socioloģisko pētījumu dati. Šķiet, ka elite un tauta aizvien vairāk atsvešinās, nevis saliedējas, kas ir visbūtiskākais krīzes pārvarēšanā. </span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Goda vārds, es pašlaik negribētu būt valdības vietā! Iepriekš nepiedzīvotā situācijā, kur dotie lielumi visu laiku mainās, tai jālīdzsvaro daudzas jomas ar pretējām vajadzībām. Tur nevar nekļūdīties un nevar piepildīt visas cerības. Būt par ministru un īpaši par premjeru pašlaik nozīmē nolikt galvu uz bluķa. Es varbūt nesaprotu visus lēmumus, daži noteikti ir neloģiski un par šo to ir nīgrums vai vīpsna, taču es nepavisam neesmu drošs, ka pats prastu lemt pareizāk. Ceru, ka šī krīze cilvēkiem, kuri domā doties politikā, liks novērtēt, cik superkvalificētam ir jābūt, lai uzdrīkstētos lemt par veselas tautas dzīvi, dzīvību un nākotni. Likmes ir tieši tik lielas. Es ceru, ka jauno paaudzi tas iedvesmos tiekties uz izcilību, lai spētu tādu atbildību uzņemties Es arī cenšos neļauties niknumam, kādu jūs aprakstāt. Dusmas izkropļo īstenības uztveri un grūž uz neapdomīgu rīcību. Tā savukārt rada ciešanas un briesmas kā dusmās pie stūres trakojot uz slidena ceļa. Šajā laikā ir vajadzīga savaldība un vēss prāts.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><b><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Šodien, tautas valodā Zaļajā ceturtdienā, kad svinam Jēzus pēdējās vakariņas ar iespējams viņa pēdējiem vārdiem saviem mācekļiem – “Mīliet, kā es Jūs esmu mīlējis!” – ko tas Jums nozīmē? <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Jēzus mācība par mīlestību ir mulsinoša. Mēdz būt grūti mīlēt pat savus vecākus vai bērnus, kur nu vēl ienaidniekus. Taču mīlestība, par kuru runā Jēzus, ne vienmēr nozīmē maigas jūtas. Ienaidnieka gadījumā tas būtu pat kaut kā slimīgi. Mīlestība, kuru māca Jēzus, pirmkārt nozīmē vēlēt otram labu. Tādu mīlestību var apzināti izkopt pret visiem cilvēkiem. Tā mīlēt var pat ienaidnieku. Reizēm man ir uznākuši niknuma uzplūdi. Piemēram, dzirdot par teroristiem, kuri atkal kaut kur ir mocījuši un nogalinājuši cilvēkus. Ak, ja viņi tādā brīdī trāpītos manā varā, tad gan es… Taču pēc mirkļa nākas nomierināties un atcerēties Jēzus vārdus. Iedomāties, ka reiz arī viņi savām mātēm piedzima kā jauki bērneļi, bet velns viņus ir pievīlis un viņiem vajag pestīšanu. Tas neliedz stāties viņiem pretī, ja vajadzīgs, bet neliedz arī vēlēt tiem labu un nepadara mani viņiem līdzīgu. Tāda mīlestība neļauj vairoties tumsai pasaulē un ir augstāka pat par ticību un cerību. Dievs ir mīlestība, jo viņš bez cēloņa ārpus sevis, bez nosacījumiem un robežām vēl labu visiem.</span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><b style="font-size: 11pt;"><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Un ciešanu pilnā Lielā piektdiena, kad Jēzus tika piesists Krustā – tieši Jums? </span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Kristus krusta nāves centrālā nozīme ir tā, ka viņš tur mani izpirka no manu grēku sekām. Par to esmu viņam bezgala pateicīgs. Taču līdzās tam ir vēl citas nozīmes. Viena no manām mīļākajām lūgšanām ir Anima Christi - Kristus dvēsele, svētdari mani! Bieži to lūdzot, katrai rindai ir izveidojies savs paplašinātais saturs. Viena no rindām ir: Kristus ciešanas, stipriniet mani! Kā tās var mani stiprināt? Man dzīvē ir bijuši sāpīgi pārbaudījumi un noteikti būs vēl. Kas zina, varbūt Dievs mani pārbaudīs pie maniem paša vārdiem par eitanāziju. No sāpēm un traģēdijām nevar izbēgt. Var tikai atrast veidu, kā pacelties tām pāri. Kristus ciešanas var mani stiprināt tad, ja savas sāpes piedzīvoju kā tuvību viņam, kā dalīšanos ar Jēzu viņa liktenī. Tad gan ir svarīgi, lai ciešanas es sev nebūtu sagādājis ar savu nekrietnību. Šo stiprinājumu nevar sev iestāstīt. Sāpes ir teju vienīgais, ko nav iespējams racionalizēt. Šo lūgšanas rindu var tikai pieredzēt dzīvās attiecībās. Vēl Lielā piektdiena man nozīmē ekumenisko Krusta ceļu, kas ir viena no skaistākajām vienojošas, kristīgas mīlestības izpausmēm.</span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><b><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Vēl viena ciešanu pilna diena – un Jēzus Kristus būs augšāmcēlies! Kristiešu sapratnē un pārliecībā. Ko Jūs Lieldienās novēlētu viņiem un arī nekristiešiem vai nevienai formālai reliģijai nepiederošajiem - ļaudīm, kuri pēc labākās sirdsapziņas dzīvo savas dzīves, mīl, tic savam iekšējam sirdsapziņas kompasam un bieži vien kādai Augstākajai varai?<o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 11pt; line-height: 15.693333625793457px; margin: 0cm 0cm 8pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #444444; font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 12pt; line-height: 17.1200008392334px;">Es novēlu raudzīties uz Kristu. Lasiet par viņu evaņģēlijos. Neatkarīgi no ticības tā ir vērtīga lasāmviela katram cilvēkam. Vērojiet Jēzus personību. Tādā vērošanā uzdīgst mīlestības asni, kas cilvēku dara stiprāku. Lielajā piektdienā Pilāts norādīja uz Jēzu un teica: “Lūk, Cilvēks!”. Arī es varu tiekties būt Cilvēks, līdzinoties Jēzum. Brīži, kad nometos pie sava mājas altāra un raugos uz Kristus ikonu lūgšanā un apcerē, ir laimīgākie manā dienā.<o:p></o:p></span></p>+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-36248842243857861212021-04-11T19:14:00.000+03:002021-04-11T19:14:16.590+03:00Jāvērtē katra nodzīvotā diena - intervija žurnālā "Ieva"<p> </p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjf9uCKmIGMdO0-K-QNSM7QH1hVvMmiNz4I_Liw3jG_3GrwBeJP93UDtPzWEifycVqSLH7ahgubXW39emBeEvoaKlIGWvFdqr2z9wX3nisxj-4_1dwiJHi6Ej_jDw48wInMxtLmKLUvpYDY/s2048/Ievas+va%25CC%2584ks.HEIC" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="2048" data-original-width="2048" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjf9uCKmIGMdO0-K-QNSM7QH1hVvMmiNz4I_Liw3jG_3GrwBeJP93UDtPzWEifycVqSLH7ahgubXW39emBeEvoaKlIGWvFdqr2z9wX3nisxj-4_1dwiJHi6Ej_jDw48wInMxtLmKLUvpYDY/w400-h400/Ievas+va%25CC%2584ks.HEIC" width="400" /></a></div><br /><p></p><p><b style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; text-align: justify;"><span lang="LV">AGNESE: Tiekamies Lieldienu laikā. Vai augšāmcelšanās stāstu esat izjutis arī savā dzīvē? </span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">JĀNIS: Katrs Lieldienu dievkalpojums ir dalīšanās ar Kristu viņa augšāmcelšanās priekā. Patiesībā katrs dievkalpojums. Krieviski svētdienu sauc <i>voskreseņije</i> – augšāmcelšanās. Taču pēc augšāmcelšanās visvairāk ilgojas satricinājuma brīžos. 2008. gada ekonomikas krīze smagi skāra baznīcu. Attiecības saspīlējās. Tieši tajā laikā mēs zaudējām dēlu. Septiņus mēnešus nezinājām, kas ar viņu noticis. Bija tāds samezglojums, katra diena bija maza nāve. Domāju, ko man iesākt – palikt savā vietā, vai doties tālu prom, darīt kaut ko citu. Tādos brīžos palīdz tikai augšāmcelšanās. Man tā atnāca caur Garīgajiem vingrinājumiem. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Kas ar jums šo vingrinājumu laikā notika? <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Trīsdesmit dienas es meditācijās raudzījos uz savu Kungu Jēzu Kristu. Piecas, septiņas stundas katru dienu. Izsūdzēju grēkus par visu dzīvi. Un tad viņš paraudzījās uz mani tā, ka viss izmainījās. Mana ticība, mana pasaule. Es no tās vairs nebaidījos. Viss kļuva gaišāks, mīlīgāks, apdzīvojams. Garīgie vingrinājumi ir ļoti gudri izveidota Svēto Rakstu apceres un meditāciju sērija, kas cauri šķīstīšanās un apgaismības procesam ved pie mērķa apzināšanās un pie mīlestības uz Dievu. Tā liek ielūkoties savā ellē un ieraudzīt savas debesis. Palīdz atraisīties no pieķeršanās tam, kas nav pakārtots tavas eksistences mērķim. Biju tā iedvesmots, ka pats apguvu vingrinājumu vadīšanu, lai varētu pavadīt citus. Tas deva jaunu saturu, jaunu jēgu. Īstā augšāmcelšanās dzīvei, man šķiet, ir atbrīvošanās no bailēm.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Bailes jau gan dotas arī tāpēc, lai pasargātu mūs. <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Jā, protams, no neprātībām. Bet te ir runa drīzāk par raizēm, kas liek baidīties dzīvot, baidīties paraudzīties nākotnē. Bailes no zaudējumiem, pārbaudījumiem, pamestības. Neviens nevar izbēgt no ciešanām, jo tās ir dzīves daļa. Taču ir lietas, kuras ļauj pacelties pāri – nozīme un mīlestība. Nīče teica, ka cilvēks spēj izturēt gandrīz jebko, ja zina kādēļ. Jūs noteikti esat piedzīvojusi, ka dzīvot ir vieglāk tad, kad darāt kaut ko nozīmīgu. Bezjēdzība un dīkdienība nobeidz. Savukārt mīlestība… Kad kādu mīli, gribi būt ar viņu kopā, dalīties ar viņu visā. Kad iemīli Kristu, tad gribi piedalīties viņa dzīvē. Bet viņa dzīve veda cauri nodevībai, netaisnībai, ciešanām un nāvei. Kad savējā piedzīvojam to pašu, tad esam tur, kur ir viņš. Tas piešķir nozīmi arī bezjēdzīgām ciešanām. Garīgo vingrinājumu kulminācija ir tad, kad vari no sirds pateikt lūgšanu: “Pieņem, Kungs, visu, kas es esmu un kas man pieder. Dari ar to, ko gribi. Man dod tikai mīlestību uz tevi un savu žēlastību. Man ar to pietiek.” Šis “man ar to pietiek” piedzīvojums ir īstas brīvības brīdis. Pat ja nespēj tajā palikt vienmēr, ir bezgala svētīgi tur pabūt, lai zinātu, ka tas ir iespējams un lai vajadzības brīdī pie tā atgrieztos.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Daudz vieglāk ir cilvēkam, kas Dievam tic. Bet ko iesākt tādam, kas nemaz nesaprot, par ko jūs šobrīd runājat? <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Ziniet, pa īstam ticēt nebūt nav viegli. Lai piedzīvotu to, ko iepriekš teicu, man bija smagi jācīnās ar savu veco cilvēku un jālauž sava miesīgā daba. Bet jums taisnība, ticības motivācija ir pārpasaulīga un nav saprotama miesīgai loģikai. Man reizēm ir teikuši: mācītāj, nāciet un pasakiet spēka vārdus, kas mūs darīs stiprus. Taču man nav vārdu, kas darbotos kā burvju tabletīte – norij un pēkšņi viss pāriet. Evaņģēlija shēmu var izstāstīt diezgan ātri, piecās minūtēs. Bet padarīt to par savu, par to, no kā tu dzīvo un kas tev reāli palīdz... Tas nav tik vienkārši. Postmodernais laiks vispār neatzīst autoritātes un reti kurš ar godbijību kaut ko uzklausīs tādēļ vien, ka to saka bīskaps. Ar neticīgu cilvēku es varu dalīties savā pieredzē un teikt – redzi, ko esmu atradis! Pamēģini, varbūt palīdzēs arī tev. Pat ja tu domā, ka tā ir fikcija – ir tādas fikcijas, kurām sekojot, cilvēkam klājas labāk nekā nesekojot. Bet ja gribat paši piedzīvot, skatieties uz Kristu! Lasiet evaņģēliju un raugieties uz Viņa personību. Tādā vērošanā uzdīgst mīlestības asni. Tie dara cilvēku stipru. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Šis ir laiks, kad daudzi, līdzīgi kā jūs savulaik, pieredz kāda tuva cilvēka zaudējumu. Viens ir cipars statistikā, pavisam kas cits, ja tas ir tavs cilvēks. <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Protams! Gan attiecībā uz dēlu, gan vecākiem man bija svarīgi, ka viņi bija izlīdzinājušies ar Dievu. Gan māmiņa, gan tētis pirms beigām izsūdzēja grēkus un saņēma sakramentu. Arī mūsu dēls Krists pirms nāves bija pastiprināti pievērsies baznīctēvu lasīšanai. Bet zaudējums un sēras jau nepazūd, tepat tās ir. Laiks kaut ko dziedē, bet ne pilnībā. Joprojām gribas vecākiem piezvanīt. Ģimenes kapu ierīkošana piešķir dzīvei jaunu krāsu tāpat kā rudens druvām un mežiem. Kasparam Dimiteram ir tāda dzejas rinda: «Cik aprēķināta dzīve ir slima, cik neiemīlēta nāve ir baiga». Iemīlēt nāvi nozīmē atrast savas mirstības nozīmi un nozīme ļauj pacelties pāri. Atkal jācitē Dimiters – dzīvība ir krātiņš, nāve – izspertas durvis… Lieldienām un Kristus augšāmcelšanās vēstījumam ir simboliska un psiholoģiska vērtība, taču tas ir arī vēsturisks notikums, kurā Dievs salauza nāves varu un atvēra cilvēkam mūžīgās dzīvības durvis.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Mēdz teikt – kad kāds aiziet, mēs raudam par sevi. Bet, manuprāt, tā īsti nav. Vecāki ir tie, kas bija pirms mums, un bērni ir tie, kam būtu jāpaliek pēc mums. <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Jā, mēs raudam par sevi, ja nāve ir bijusi tik dabiska un secīga, kā teicāt. Trūkst attiecību ar aizgājēju un grauž sirdsapziņa, ka nepateicām vai neizdarījām tā, kā vajadzēja. Par mirušajiem raudam, ja nāve ir bijusi pāragra, vardarbīga. Tad sāp viņu nenodzīvotie gadi, un piedzīvotās mokas. Gan tēvam, gan brālim bija nāves tuvuma pieredze, un abi teica vienu un to pašu – ja tāda ir tā miršana, tur nav ko baidīties. Pieņemu, ka neticīgs cilvēs mūža otrā pusē pret nāvi attieksies pat mierīgāk, domājot, ka aiz tās nekā nav. Kā aizmiegot anestēzijā uz operāciju galda. Pat nepamanīsi kā neatmodīsies. Tas arī iedvesmo vēlmi pēc eitanāzijas – cilvēki no miršanas procesa baidās vairāk nekā no pašas nāves. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Ticīgam cilvēkam tas ir citādi? <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Ir tāda filma <i>Sala</i>, kurā tēvam Anatolijam jautā – vai nav bail mirt? Viņš atbildēja: <i>Mirt nav bail. Bail būs stāvēt Dieva priekšā.</i> Ticīgs cilvēks uz nāvi raugās mūžīgās dzīvības cerībā, taču arī apzinoties, ka būs jādod Dievam norēķins par savu dzīvi. Tāpēc mums vajadzīgs Pestītājs, kurš beznosacījumu mīlestībā ir izpircis un piedevis visu, par ko dvēsele ir nemierīga. Svēto, bezvainīgo dzīvi viņš nodzīvoja mūsu vietā un ietērpj tajā savējos, lai būtu ar ko stāvēt Dieva priekšā.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Kāda ir jūsu nostāja par eitanāziju? <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Tas ir sarežģīts jautājums. Luters pašnāvnieku uzlūkoja par cilvēku, kuru pārmācis un nokāvis velns. Vai tāds ir vairāk vainīgs par kādu, ko mežā nokāvis laupītājs? Dvēseli pazudina neticība nevis tas, ka neesi izsūdzējis visus grēkus. Visus tu tāpat nekad neatceries un neapzinies. No otras puses kristīgā baznīca cilvēkus vienmēr ir centusies atturēt no pašnāvības. Tam ir daudz iemeslu – kaut vai novērojumi, cik vērtīgi var būt grūto beigu mirkļi. Atceros mūsu izcilo mācītāju Robertu Feldmani. Padomju laikā viņš bija kā no citas planētas – veco laiku džentlmenis ar smalku valodu un manierēm. Ļoti zinošs, sirsnīgs, bet dažbrīd ironisks un ciets. Mūža beigās viņš zaudēja redzi un labu daļu no realitātes uztveres. Nespēja karoti trāpīt mutē. Kāds man taisni jautāja, vai viņam nebūtu labāk aiziet? Kādēļ Dievs pieļauj tādu sabrukumu? Taču, apmeklējot profesoru dažas dienas pirms nāves, es redzēju pārvērtību. Viņš bija norimis, gaišs un maigs, izlīdzinājies ar visu, pret ko bija turējis rūgtumu. Beidzot gatavs doties. Tikai Dievs zina īsto laiku – tāda būtu kristieša attieksme. Cits jautājums, vai no tās jāvadās likumdevējiem? Lai taču ticīgie dara kā grib, un ļauj neticīgjiem darīt tā, kā viņi grib? Viņu mūžības liktenis taču no tā vienalga nemainās? Tam es pat varu piekrist. Tomēr arī bez reliģiskajiem apsvērumiem ir virkne ētisku problēmu. Vai ārstam var uzlikt pienākumu nogalināt? Vai tas nav vienkāršs veids kā nerūpēties par paliatīvo aprūpi? Vai eitanāzija vienmēr būs brīvprātīga, pie pilnas apziņas? Vai uz vecajiem cilvēkiem netiks izdarīts spiediens, lai beidz sēdēt uz kakla un “pieņem šprici”? Vai eitanāzija nekļūs par biznesu, kas turklāt saistīts ar orgānu transplantāciju? Vesela slidena nogāze. Man šķiet pareizi, ka Saeima strauji nelēma šo jautājumu. Tas prasa dziļu un rūpīgu diskusiju.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Kad tuvs cilvēks aiziet, bieži ir sajūta – nepaspēju, nepaguvu. Kā paspēt? <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Diez vai var nodzīvot un šķirties tik ideāli, ka nekas nekremt. Taču uz to var tiekties, ļaujot sevi veidot Dieva Garam, kura augļi ir mīlestība, miers, prieks, izturība, krietnums, labestība, uzticamība, lēnprātība, savaldība. Ar gribasspēku mēs spējam pieklājīgi uzvesties līdz kārtējam klupienam, bet īstas, iekšējas pārmaiņas spēj izraisīt tikai Dievs.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Ko teiktu jūsu tuvinieki - gara augļi jūsos jau iesakņojušies vai tomēr tas ir mūža darbs? <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Kaut kur jau tie ir (smejas). Garīgajos vingrinājumos, šķiet, ieguvu pavisam citu dzīves uztveri. Tā man pašam liekas, tā ir teikuši citi un arī attiecības pēc tam veidojās citādi. Ja atskatos, kā es pirms tam uzvedos un rīkojos… Es gan arī biju jaunāks, un jauniem cilvēkiem daudz kas ir citādi (smaida). Taču svēttapšana ir ceļš, kas jāiet visu mūžu. Palaižoties var notikt regress un beigas būs sliktākas nekā sākums. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Šis laiks liedzis arī jūsu prieku – ceļošanu. Kā bez tās dzīvojat? <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Nedrīkstu žēloties, esmu priviliģētā situācijā. Dzīvoju mājā ar dārzu Rīgas nomalē, kur var staigāt gar Mārupīti. Man ir arī baznīca, kurp varu aiziet. Iztēles kontemplācijā varu staigāt pa Svēto zemi. Daudz smagāk ir ģimenei daudzdzīvokļu mājas vienā vai divās istabās. Protams, ceļojumi vilina. Agrāk priecājos par iespēju nokļūt eksotiskās zemēs, taču tagad gribētu vairāk apskatīt Eiropu, kamēr mums tā vēl ir.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Ko jūs gribat teikt ar vārdiem – kamēr vēl ir Eiropa? <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Eiropa strauji mainās. No vienas puses masu imigrācija un multikulturālisma eksperiments, kurš ienācējiem neprasa pielāgoties vietējiem tikumiem un kultūrai, bet drīzāk mudina palikt pie savām tradīcijām. Man liekas iracionāli savest vienuviet lielas cilvēku grupas bez vienojoša vēstījuma, un cerēt, ka viņi dzīvos mierā un saskaņā. Iepretī tam Eiropa ir apmulsusi pati savā identitātē. Neticība objektīvai patiesībai, skepse pret lielajiem vēstījumiem, tāda kā kaunēšanās no savām nacionālajām un reliģiskajām vērtībām… Tas nevieno cilvēkus un nedod nācijai mugurkaulu. Šādā izkārtojumā civilizāciju sadursme neatrisināsies par labu eiropiešiem un viņu kultūrai. Mēs vēl neesam gluži tur, kur “vecā Eiropa”, taču būsim, ja centīsimies to visā atdarināt.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Kuras ir tās kļūdas, kas mums jāņem vērā?<o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Eiropa šķiet pazaudējusi ideju, kura savulaik to padarīja tik izcilu. Viens no pamatelementiem tajā bija kristīgā vēsts. Mēs mēģinām ņemt atziņas, kas ir kristīgās idejas auglis, un likt tās jaunas morāles pamatos, nocērtot koku, kurš augļus ir nesis. Taču to zināja jau Nīče, ka, zaudējot kristīgo ticību, mēs nevarēsim paturēt vērtības, kas no tās ir izaugušas. Un paredzēja kreiso totalitārismu. Būsim pateicīgi pūļa imunitātei, kas padomju laika dēļ mums vēl ir pret marksisma atdzimšanu. Rietumos tā ir reāla problēma, kas atbalsojas arī šeit. Mums vēl nav vardarbīgu nemieru un pieminekļu demolēšanas, bet cenzūru sociālajos tīklos un <i>izslēgšanas kultūras </i>aizmetņus jau sākam novērot.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Atgriežoties pie ceļošanas – ko tā jums dod?<o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Ceļošanā es meklēju sastapšanos ar skaisto. Īpašs vaļasprieks man ir niršana zemūdens alās. Sevišķi krāšņas tās ir Meksikā. Desmitiem un simtiem kilometru gari labirinti, kam šur un tur ir iegruvuši griesti, izveidojot senotes jeb akas. Pa tām var iekļūt ar akvalangu, tur ir ļoti skaisti. Pats process rosina domāt, saprast un secināt.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Kā tas notiek? <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Reiz redzēju bīstamāko sporta veida sarakstu, kur alu niršana bija pirmajā vietā. Jā, alās ir gājuši bojā daudzi nirēji, bet pārsvarā tāpēc, ka devās tur bez apmācības un pienācīga aprīkojuma. Ievērojot protokolu, ieniršana alā var būt valdzinošs un relaksēts ceļojums. Galvenais ir neapmaldīties un zināt brīdi, kad jāgriežas atpakaļ. Gaiss balonos ir tavs atlikušais dzīves laiks. Trešdaļa peldēšanai iekšā, trešdaļa atceļam un trešdaļa rezervei, ja tev vai partnerim gadās kas neparedzēts. Nirēji, kas alu atklāja un izpētīja, tur novilka “zelta auklu”. Simbolisks nosaukums, lai gan iemesls tam ir praktisks – dzeltenā aukla savulaik bija vislētākā. Uz tās nirējs katrā krustojumā atstāj ceļa zīmes kā Ansītis un Grietiņa drupačiņas, lai vienmēr zinātu, ceļu atpakaļ. Ar zelta auklu ne uz mirkli nedrīkst zaudēt kontaktu. Man tas liekas līdzīgi garīgajai dzīvei. Arī tās mērķis ir ceļot tā, lai atrastu izeju, kur saules gaisma un bezgalīgi daudz dzīvības, ko elpot. Cilvēki saka – man nepatīk, ka baznīcā ir dogmas un skaidri nospraustas mācības. Kur paliek mana izvēle, mana brīvība, mans radošums? Tas tev ir, taču savos meklējumos jāpaliek kontaktā ar zelta auklu. Dodoties kādā neizpētītā ejā, ir ir jāpiesien auklai sava spole, lai nekļūdīgi atgrieztos. Tā sauktās dogmas jeb baznīctēvu un iepriekšējo paaudžu pārbaudītie Dieva vārda skaidrojumi ir šī zelta aukla. Nav gudri nievāt to, kas rāda ceļu uz dzīvību.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Pieredzējuši nirēji dodas sānu ejās. Jūs arī esat tas pieredzējušais? <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Esmu apguvis pilnu alu niršanas kursu un saņēmis sertifikātus. Pagaidām gan nirstu kopā ar kādu pieredzējušāku nirēju. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Adrenalīns, vēlme iekarot ir tāda vīriešu lieta. Atceros, salīdzinoši nesen sacījāt – vīrieša loma, vieta ir nonivelēta. Vīrieši kļuvuši izlietojami un izmetami. Ko jūs ar to domājāt? <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Pēdējās desmitgadēs feminisms Rietumos ir radījis noskaņojumu, kurā vīriešu pienesums sabiedrībā tiek uztverts kā nenozīmīgs – tāpat kā viņi paši. No katastrofām vai terora aktiem ziņo, ka upuru vidū ir sievietes un bērni. Vīrieši neskaitās. Ir daudz publikāciju par to, kā pandēmija skar sievietes un ko tur vajadzētu darīt, bet ne par to, kas būtu jādara pret to, ka no kovida pārsvarā mirst vīrieši. Tiek klusējot pieņemts, ka vīrieši dosies novērst avārijas Černobiļā vai Fukušimā, darīs smagākos, bīstamākos darbus un atdos sievietei vietu glābšanas laivā. Tajā pat laikā feministes publicē uzsaukumus: Vīrieši, jums no mums nekas nepienākas! Feminisms stāsta par vīriešu privilēģijām, lai gan lielākā daļa kara un slepkavību upuru ir vīrieši. Lielākā daļa bezpajumtnieku un atkarīgo ir vīrieši. Lielākā daļa pašnāvnieku ir vīrieši. Zēni atpaliek mācībās, jo mācību materiālus pārsvarā gatavo sievietes priekš meitenēm. Vīrieši par tiem pašiem noziegumiem saņem smagākus sodus. Taču ieminēties par vīriešu problēmām? Daudzas lasītājas šo uztvers ar smaidu, ja ne ar izsmieklu. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Kas jums ir pret feminismu, kāpēc to uzskatāt par neatbalstāmu? Cīņa taču ir par sieviešu tiesībām, piemēram, par vienu un to pašu darbu saņemt tādu pašu algu kā vīrietim. <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Feminismam ir dažādas pakāpes un izpausmes, taču kopumā tā ir aizvainojuma ideoloģija. No aizvainojuma neizaug nekas labs. Un aizvainojumu izraisa, lūk, šādi stāsti par algas starpību starp dzimumiem par vienu un to pašu darbu. Vai tiešām par vienu un to pašu? Skaitli iegūst, salīdzinot vīriešu un sieviešu vidējo izpeļņu, neņemot vērā būtiskus apstākļus, piemēram, profesiju, amatu vai darba apstākļus. Visu izskaidro ar seksismu. Taču sievietes bieži izvēlas mazāk atalgotas profesijas, jo negrib strādāt uz naftas platformām Ziemeļjūrā. Cilvēces vēsturi feminisms attēlo kā sieviešu apspiešanu, lai gan īstenībā vīrieši un sievietes ir sadarbojušies, lai izdzīvotu skarbajos apstākļos. Vīrieši bieži iznesa smagāko daļu zaldātos un ogļu šahtās. Pret feminismu man ir tas, ka šī ideoloģija dzimumu savstarpējību aizstāj ar aizvainojumu un bailēm. Rietumos mācītāji pastorālas sarunas laikā ar sievieti mēdz atstāt durvis atvērtas, jo baidās tikt apsūdzēti uzmācībā.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Bet jūs taču negribēsiet teikt, ka sievietes melo par seksuālu vai emocionālu uzmākšanos?!<o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Protams, ne katra sieviete to darīs, taču tādi gadījumi arī nav retums un ir pat atzīti tiesā. #MeToo kustība sākās kā visnotaļ atbalstāma pretošanās sodāmai seksuālaja vardarbībai. Tāda pastāv un ir stingri jāapkaro. Taču aktīvisti arī labas lietas samaitā, novedot līdz galējībām. Nemitīgi paplašinot vardarbības jēdzienu un prasot bez pierādījumiem ticēt katrai apsūdzībai, radikālie feministi faktiski prasa piešķirt sievietēm varu ar vienu vārdu sagraut jebkura vīrieša dzīvi un iemest viņu cietumā. Attaisnojošs spriedums tiek nosodīts kā uzbrukums sieviešu tiesībām. Tas sēj bailes un vēlmi distancēties. Jebkuras civilizācijas izdzīvošanai ir vajadzīga vīriešu un sieviešu savstarpējība un sadarbība. Daudz ilgtspējīgākas attiecības piedāvā apustulis Pāvils – vīri, mīliet sievas tāpat kā Kristus savu draudzi. Sievas, cieniet vīrus. Kopā priekos un bēdās, laimē un nelaimē, līdz nāve mūs šķirs.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV"> </span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Un kāpēc sievietes nav vēlamas luterāņu baznīcā mācītājas amatā? <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Kādēļ tieši luterāņu? Sievietes neordinē ne katoļu, ne pareizticīgo, ne baptistu baznīcā. Varbūt kādreiz vajag pajautāt Zbigņevam Stankēvičam vai metropolītam Aleksandram, nevis vienmēr man. Šeit saduras divas pieejas, kur katrai sava taisnība. Neordinēt sievietes šķiet pretrunā vienlīdzīgo iespēju principam, kurš laicīgajā dzīvē ir taisnīgs un atbalstāms. Taču baznīca ne vienmēr var sekot pasaules loģikai. Tai ir jāseko Kristus priekšzīmei, un viņš par apustuļiem aicināja vīriešus. Baznīcai ir jāizpilda Svētie Raksti, kur iespēja ordinēt sievietes ir noraidīta gana skaidri. Nevajag to mērīt ar laicīgām mērauklām. Tieši tādēļ baznīca ir šķirta no valsts, lai savas iekšējās lietas varētu veidot atbilstoši “zelta auklai”. Dažas baznīcas rīkojas citādi, bet mēs nolēmām turēties autentiskajās pozīcijās.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Tas nozīmē – kamēr esat amatā, luteriskajā baznīcā nebūs sievietes mācītājas? <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Es amatā vairs nebūšu pārāk ilgi - man jāiet pensijā un es netaisos kā Putins mainīt satversmi, lai pagarinātu savu kalpošanas laiku (smejas). Bet lēmumu par sieviešu neordinēšanu jau pieņēma sinode. Par to nobalsoja trīs ceturtdaļas sinodāļu, no kuriem gandrīz puse bija sievietes. Lai kāds no maniem pēctečiem ordinētu sievietes, būs atkal jāiegūst trīs ceturtdaļu vairākums. Ja tas notiks, tā jau būs pavisam citāda baznīca. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><b><span lang="LV">Mūsu dzīve dažkārt ir kā jūsu pieminētā pazemes ala. Ar dažādām blakusejām, kurās iemaldāmies un nezinām, kā tikt laukā. Kā orientēties, ja striķa nav? <o:p></o:p></span></b></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 14pt; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV">Mums ir sirdsapziņa un ir Dieva vārds. K.S. Lūiss dzīvi salīdzināja ar koku, nevis alu, bet princips jau tas pats. Ja ejam pa koku, tad var gadīties noiet pa kādu sānu zaru. Labā ziņa ir tā, ka var atgriezties. Bet nav cerību, ka zars ar laiku kļūs par stumbru, ka ļaunais ceļš attīstīsies par labo. Ir jāatgriežas tur, kur izdarīji nepareizo lēmumu un tālāk jāiet pareizi. Bet, lai varētu laikus atgriezties, jāvērtē katra nodzīvotā diena. <o:p></o:p></span></p>+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-14545573673624453702021-04-04T18:43:00.003+03:002021-04-04T18:53:22.650+03:00Raudzīties uz Augšāmcelto ar apustuļu acīm <p> </p><h1 align="center" style="break-after: avoid; color: #2f5496; font-family: "Calibri Light", sans-serif; font-size: 16pt; font-weight: normal; margin: 12pt 0cm 0cm; text-align: center;"><br /></h1><p align="right" class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: right;"><br /></p><h1 style="break-after: avoid; color: #2f5496; font-family: "Calibri Light", sans-serif; font-size: 16pt; font-weight: normal; margin: 12pt 0cm 0cm 72pt; text-align: justify;"><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgxzlTcLuJRIFYRk6j-bl9a-Szi2cxKzk1q05AqZIkFz3H0m9XIcf7yLVhamuDPJ63AW8wVAOJKfB1U1p2bF-8Ad0kAGVPpuamse3yIcRBYv9auqGq9RyneNAS2GBK8d_VGZFM79jaXTU-J/s1314/Screenshot+2021-04-04+at+18.33.37.png" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1314" data-original-width="938" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgxzlTcLuJRIFYRk6j-bl9a-Szi2cxKzk1q05AqZIkFz3H0m9XIcf7yLVhamuDPJ63AW8wVAOJKfB1U1p2bF-8Ad0kAGVPpuamse3yIcRBYv9auqGq9RyneNAS2GBK8d_VGZFM79jaXTU-J/w229-h320/Screenshot+2021-04-04+at+18.33.37.png" width="229" /></a></div><i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></i><b style="font-family: "Times New Roman", serif;"><i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Mk 16:1-7</span></i></b><i style="font-family: "Times New Roman", serif;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> “</span></i><i style="font-family: "Times New Roman", serif;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Kad sabata diena bija pagājusi, Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome nopirka smaržīgas zāles, lai ietu un svaidītu Jēzu. Nedēļas pirmajā dienā rīta agrumā, saulei lecot, tās nāca pie kapa un sarunājās savā starpā: “Kas mums novels akmeni no kapa ieejas?” Pacēlušas acis, tās redzēja – akmens jau novelts. Bet tas bija ļoti liels. Ienākušas kapā, tās ieraudzīja baltās drānās tērptu jaunekli sēžam labajā pusē, un tās izbijās. Bet viņš tām sacīja: “Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu, Nācarieti, krustā sisto, viņš ir augšāmcēlies, un viņa šeit nav. Redziet, vieta, kur tie viņu nolika. Bet ejiet un pasakiet to viņa mācekļiem un <span> <span> <span> </span></span></span>Pēterim: viņš pirms jums aizies uz Galileju; tur jūs viņu redzēsit, kā viņš jums sacījis.”</span></i></h1><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Kristus ir augšāmcēlies! Ar šo lielo un nozīmīgo notikumu es mūs visus sirsnīgi apsveicu! <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Dažas dienas pirms tam, Zaļās ceturtdienas vakarā Jēzus ar mācekļiem svinēja Pashas svētkus. Tad, pateicības dziesmu dziedājuši, viņi izgāja uz Eļļas kalnu. Mēģiniet stādīties priekšā – dažas stundas pirms katastrofas – ko Jēzus darīja? Viņš kopā ar mācekļiem dziedāja pateicības dziesmas! Mācekļi priecīgi dziedāja līdzi, jo viņi nezināja, kas tūlīt notiks. Bet Jēzus zināja! Viņam īstenībā vajadzēja būt nāves baiļu nomāktam. Tomēr viņš kopā ar draugiem dziedāja par glābšanu, kuru Dievs savai tauta bija sagādājis pirms gadu simtiem. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Lai sastaptu to, kas notiek šodien, nepietiek ar atmiņām par seniem notikumiem. Jēzus dziedāja pateicības dziesmu, jo zināja, ka trešajā dienā Tēvs viņu piecels no kapa varenā spēkā, kas pārspēj katru saprašanu. Tas nemazināja priekšā stāvošās šausmas, taču tieši tādēļ bija tik labi zināt, ka pēc tam nekad vairs nebūs ne baiļu, ne asins sviedru, ne ciešanu. Nāve būs aprīta uzvarā. Ellei tiks izrauts dzelonis. Un ne tikai priekš viņa paša, bet priekš visiem viņa draugiem līdz pasaules galam. Dažas stundas pirms moku ceļa Jēzus dziedāja pateicības dziesmu, jo viņš – zināja.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Mācekļi no svētku noskaņas tika izrauti spēji un skarbi. Dzīves īstenība apklusināja viņu dziesmu un izklīdināja tos pa malu malām. Taču Lieldienu rītā viņu dzīvē ienāca Augšāmceltais. Nē, uzreiz viņi nesvinēja. Vispirms viņi pārbijās, domājot, ka redz spoku. Tikai tad, kad tie viņu pazina, kad pieskārās viņa brūcēm – jā, <u>tad</u> viņus sagrāba Lieldienu prieks. Tas bija pat vairāk nekā prieks. Tas bija spēks un drosme. Kad pēc tam viņiem pašiem bija jāpiedzīvo līdzīgs gals, tas nespēja viņus apturēt un izklīdināt, jo nu arī viņi zināja.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Šajā Lieldienu dievkalpojumā un īstenībā – katrā dievkalpojumā mēs sapulcējamies kā mācekļi ap Jēzu. “Mūsu Kungs Jēzus Kristus tanī naktī, kad viņš tapa nodots…” Katrā dievkalpojumā atskan šie vārdi, kas to pašu notikumu padara tikpat reāli klātesošu. Sakramentāli klātesošu. Katrā dievkalpojumā mēs dziedam pateicības dziesmu tāpat, kā kopā ar Jēzu dziedāja pirmie mācekļi. Un mirkli vēlāk viņš lauž ar mums maizi tāpat kā ar mācekļiem ceļā uz Emmausu. Tas viss notiek tādēļ, lai mēs pieskartos viņa brūcēm un viņu pazītu. Lai mēs zinātu. Lai arī mēs <u>droši</u> zinātu un lai <u>mūs</u> sagrābtu augšāmcelšanās prieks. Nevis kā atmiņas par seniem notikumiem, bet kā tas, kas ar mums notiek tagad.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tagadnes apziņa, klātbūtnes pieskaršanās ir tik svarīga, jo jau veselu gadu dzīves īstenība mēģina mūs kā Kristus draudzi izklīdināt. Padarīt dievkalpojumus par par senu notikumu atmiņām un augšāmcelto Kristu par tādu kā rēgu. Neļausim tam notikt! Pretosimies tam savā sirdī un garā! Neļausim atdzist ilgām reiz atkal savā dievnamā un draudzē satikties ar dzīvo Kristu, lauzt ar viņu maizi un un mācekļu pulkā dziedāt pateicības dziesmu. Lai vienmēr zinātu. Šobrīd ir labākais veids, kā sveikt augšāmcelšanos ir turēties pie Kristus, pie viņa baznīcas un dievkalpošanas. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Marka evaņģēlija vēstījums sākas ar vārdiem: “Kad sabata diena bija pagājusi”. Sabats bija svēta diena, kad daudzas ikdienišķas lietas nedrīkstēja darīt. Pēc Jēzus nāves tas viņa tuvajiem varēja būt mokoši, jo rosīšanās ļauj nedomāt, neiedziļināties. Sievietēm būtu vieglāk izturēt, ja viņas dotos uz kapu pie Jēzus, lai sagatavotu viņa ķermeni dusēšanai. Taču viņas to nedrīkstēja, jo bija sabats. Tādēļ mēs varam lasīt: “</span><i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Nedēļas pirmajā dienā rīta agrumā, saulei lecot, tās nāca pie kapa</span></i><i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">.” </span></i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Visu sabata dienu viņas bija domājušas, kad reiz beidzot varēs doties pie Jēzus. Pie pirmās iespējas viņas devās ceļā – aizcietušās, noilgojušās, jau pirms rīta gaismas. Kad ir liegts viss, kas parasti piepilda dienu, priekšplānā iznāk tas, bez kā <u>īstenībā</u> nevar iztikt. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Nu jau veselu gadu mums ir liegts daudz kas no tā, kas līdz šim aizpildīja dzīvi. Tas nevienam nepatīk, taču kurnēšana nepalīdz. Varbūt drīzāk varam savu stāvokli atvieglot, mēģinot paraudzītes uz apstākļiem ar citādām acīm? Kā būtu, ja mēs ierobežojumus un aizliegumus uztvertu kā sava veida sabata laiku, kurš mums ir dots vai vismaz, kuru mēs varam izmantot, lai asāk un skaidrāk ieraudzītu, kas dzīvē ir pa īstam nozīmīgs? Bez kā pa īstam nevaram un noteikti negribam iztikt?<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Mēs mēdzam iztēloties, kā tas būs, kad atkal varēsim darīt visu, ko darījām agrāk. Varbūt vēl ilgi tā nebūs. Varbūt tā vairs nebūs nekad. Bet ja nu no dzīves pirms pandēmijas varētu atgūt atpakaļ vienu lietu – ko es izvēlētos? Kas ir tas, bez kā es pa īstam nevaru iztikt? Vai, ja tās būtu trīs lietas? Kuras man būtu vissvarīgākās? Kuras es steigtos darīt, tikko sāktu aust rīts? Izpētot un sarindojot savas ilgas mēs daudz ko par sevi uzzinātu – kur un kas patiesībā esam.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Nupat Feisbukā piedzīvoju atgadījumu, kurš man lika domāt. Lielās piektdienas ierakstam es biju pievienojis attēlu ar Jēzu. Tad nu Feisbuks man piedāvāja “atzīmēt draugu”. Jūs jau zināt kā tas notiek – algoritms attēlam uz sejas uzliek četrstūrīti un aicina ierakstīt vārdu. Kad sāc rakstīt, tas no taviem draugiem piedāvā kādu, kam vārds sākas ar tādiem burtiem. Es sāku rakstīt “Jēzus”, taču izrādījās, ka starp maniem daudzajiem Feisbuka draugiem viņa nav! Pieņemsim, ka Kungs Jēzus tur nav ierīkojis sev profilu Feisbukā – bet kā būtu dzīvē? Jautāju sev pavisam nopietni. Vai, izrunājot Jēzus vārdu, mans dzīves algoritmes parādītu Jēzu kā draugu? Jūs zināt Jēzus vārdus: “Ne katrs, kurš uz mani saka: “Kungs, kungs…”. Šis sabata laiks ir laba iespēja izvērtēt savas attiecības ar viņu.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Var apskaust dvēseles stāvokli, kāds bija sievietēm sabata dienā. Būsim taču pamanījuši, cik grūti reizēm ir sakopot domas. Darot kādu darbu, sēžot kādā sapulcē un pat klausoties sprediķi, domas aizklīst tā, ka attopies un brīnies – kā es līdz šejienei esmu aizdomājies? Izklaidība lūgšanas laikā ir labi zināms garīgās dzīves apgrūtinājums. Kaut varētu tā, kā šīm sievietēm sabatā – visas domas pie Jēzus. Lai aizsapņojoties un domām sākot klejot, tās vienmēr aizklīstu pie viņa, pie Kristus. Tad mēs zinātu, ka viņš arī dzīvē ir draugs, patiesi augšāmcēlies un dzīvs. Lūk, lieta starp pašām pirmajām, ko vēlēties un izlūgt no Dieva.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Varbūt pandēmijas laiks to ir jau veicinājis. Klusās nedēļas intervijās man vienmēr jautāja, ar ko šīs Lieldienas atšķiras – kad jau vesels gads pavadīts ārkārtas apstākļos? Es teiktu – ar to, ka pat publiskajā telpā tās ir dziļākas nekā parasti. Kopš nav tirdziņu, šūpoļu, olu ripināšanas sacensību un citu virspusēju lietu, kas citkārt piesaistīja daudz uzmanības, jebšu nebija nekas vairāk par jauku izklaidi, kas ļauj nedomāt un neiedziļināties, mēs uz Lieldienām esam palūkojušies dziļāk, nopietnāk. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">“Vai tad jūs nezināt, ka mēs, kas kristīti uz Jēzu Kristu, esam kristīti uz viņa nāvi? Tā mēs kristībā līdz ar viņu esam aprakti nāvē, lai tāpat kā Kristus, kas caur Tēva godību uzmodināts no mirušajiem, arī mēs staigātu jaunā dzīvē.” (Rom. 6:3-4)<o:p></o:p></span></i></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tik svinīgi nopietni apustulis Pāvils runā par Lieldienu jēgu. Mēs līdz ar Kristu topam aprakti nāvē, lai līdz ar viņu uzmostos jauna veida dzīvei. Kataklizmu laiks, kur pandēmijai nāk līdzi klimata pārmaiņas un dažādi nemieri – tas jau ir daudz ko apracis un vēl apraks. No tā var nebūt citas izejas, kā uzmošanās ne tik baudāmai, taču dziļākai un sakopotai dzīvei. Tādai, kur Kristus priekš mums piecēlās no kapa, kurā viņu apraka tā laika varenākā vara. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Varētu iebilst, ka tas neder visiem, bet tikai kristiešiem. Taču mēs visi dzīvojam zemē, kuras kultūru, vērtības, attiecības un likumus lielā mērā ir veidojusi Kristus priekšzīme un apustuļu vēsts. Augšāmceļoties tā ceļ augšup arī mūs. Reiz lasīju atziņu, ka būt kristietim nozīmē raudzīties uz Kristu ar apustuļu acīm. Kur mums vajadzētu viņu ieraudzīt savā atjaunotajā dzīvē? Tieši dažās galvenajās lietās, bez kurām nevar iztikt.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">“Jūs, vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi un pats sevi tās labā ir ziedojis… mīliet savu sievu kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret vīru. Bērni, esiet paklausīgi saviem vecākiem Kungā, jo tas ir taisni. Jūs, tēvi, netramdiet savus bērnus, lai neizaug bailīgi, bet audziniet viņus ar Kunga doto audzināšanu un pamācību.”</span></i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> Ar tādiem vārdiem apustulis Pāvils stāsta par ģimeni. Tā viņam nav radošu izmēģinājumu lauciņš paša priekam, bet Kristus atspulgs, dārgums un dievišķa dāvana, kas izauklē dzīvību augšāmceltu nākotni.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Nāciju un valsti veido kopīgas vērtības. Šis vārds gan ir tik bieži lietots, ka tam sāk zust nozīme. Kas tas ir “vērtības” un kur tās var likt? Precīzāk būtu runāt par tikumiem. Vērtības var kaut kur dziļi noglabāt un vajadzības brīdī apcerēt, ka mums tādas ir. Tikumi ir tikai tad, kad tos liek lietā. Pārējā laikā to nav. Nesenās diskusijās tika piedāvāts definējums, ka tikumība esot vienkārši labi paradumi. Varbūt pasaulē, kur augšāmcelšanās vietā ir krāsainas olas, tāds spriedums būtu gana dziļš. Taču atjaunotā, paaugstinātā dzīvē tikums ir neaizstājams instruments, ar kuru iedarboties uz pasauli, lai to veidotu labu un apdzīvojamu. Raugoties uz Kristu ar apustuļu acīm, tikumība ir atsaukšanās mīlestībā tam, kurš par mums cieta, mira un augšāmcēlās; tam, kurš teica: “Kad es būšu paaugstināts, es visus vilkšu pie sevis.”<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Raudzīties uz augšāmcelto Kristu ar apustuļu acīm… Lieldienu rītā tie bija ieslēgušies un norobežojušies no visa. Viņi neuzdrošinājās iziet no mājām, baidoties par savu veselību un dzīvību. Pasaule priekš viņiem beidzās pie istabas sliekšņa un par nākotni nekas nebija skaidrs. Tas ir tik mūsdienīgi pazīstami, ka ļoti gribas zināt, kā gan šis izbiedētais pulciņš kļuva par efektīvu komandu, kas pagānisko pasauli sāka pārveidot par kristīgo kultūru un par civilizācijas augstāko virsotni. Tas notika tā, ka galēja apmulsuma un izmisuma brīdī viņu vidū ienāca augšāmceltais Kristus. Jūsu sirdis lai neizbīstas! Pasaulē jums būs bēdas, bet turiet drošu prātu – es pasauli esmu uzvarējis!<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tajā brīdī mācekļi piedzīvoja iekšēju pārvērtību, kas atbrīvoja no bailēm un neziņas. Viņi joprojām nezināja, ar ko viss beigsies, taču zināja vienu – ja Kristus ir dzīvs un pie manis, tad lai nāk kas nākdams. Šī dzīves uztvere viņus padarīja par apustuļiem, patiesības lieciniekiem un pasaules atjaunotājiem. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman", serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Arī mēs nezinām, ar ko šis beigsies, taču kopš Lieldienu rīta varam raudzīties uz Augšāmcelto ar apustuļu acīm. Un tad lai nāk, kas nākdams. Ja viņš ir ar mums, kas būs pret mums? Jēzus nogāja visu ceļu līdz sāpēm, izmisumam, atsvešinātībai un pat Dieva pamestībai. Taču ceļa galā viņš augšāmcēlās un gaida mūs. Tur mēs krītam augšāmceltā Dieva Dēla atplestajās rokās. Mēs esam pielāgoti dzīvei šādā pasaulē ar visām tās pandēmijām un kataklizmām. Tātad mūsos ir spēja pastāvēt un uzvarēt. Atradīsim un atraisīsim sevī šo potenciālu, raugoties uz augšāmcelto Kristu ar apustuļu acīm un Lieldienu rīta sievu acīm. Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Priekš manis, priekš tevis un priekš mums visiem. Priecīgas Lieldienas!<o:p></o:p></span></p>+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-67513424446471513372021-02-07T11:27:00.002+02:002021-02-07T12:04:50.358+02:00Apskaužamie dēmoni<p></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgtPgkoJPDeVcM9CsvUbETk1fX2zBF0mG-Lgxs5HazKp3zJUDdE3hn0iZos_BYxRXEvjAkuR6v1886SuvJTFGNHz2c6d-tR7fYPu8sNZ2dK4hsTNdckM0nP7KzxHIHnWAQZwJJSr3DwnRGN/s996/Sievasma%25CC%2584te.jpeg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="754" data-original-width="996" height="485" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgtPgkoJPDeVcM9CsvUbETk1fX2zBF0mG-Lgxs5HazKp3zJUDdE3hn0iZos_BYxRXEvjAkuR6v1886SuvJTFGNHz2c6d-tR7fYPu8sNZ2dK4hsTNdckM0nP7KzxHIHnWAQZwJJSr3DwnRGN/w640-h485/Sievasma%25CC%2584te.jpeg" width="640" /></a></div><br /> <p></p><p><b style="font-family: Calibri, sans-serif; text-align: justify;"><i><u><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Mk 1:29-34</span></u></i></b><i style="font-family: Calibri, sans-serif; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> “Un tūlīt, no sinagogas izgājuši, viņi kopā ar Jēkabu un Jāni nāca Sīmaņa un Andreja namā. Bet Sīmaņa sievasmāte gulēja drudzī, un tie viņam tūlīt par to pateica. Piegājis viņš satvēra tās roku un to uzcēla, un drudzis tūlīt viņu atstāja, un viņa tiem kalpoja. Bet, kad vakars pienāca un saule bija norietējusi, pie viņa nesa visus neveselos un dēmonu apsēstos. Visa pilsēta bija sapulcējusies durvju priekšā. Un daudzus, kas sirga ar dažādām kaitēm, viņš darīja veselus un izdzina daudz dēmonu, un viņš neļāva dēmoniem runāt, jo tie viņu pazina”</span></i></p><p><i style="font-family: Calibri, sans-serif; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"><br /></span></i></p><p><i style="font-family: Calibri, sans-serif; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"><a href="https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/139924/svetrits" target="_blank">Noklausīties ierakstu</a></span></i></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Daži īsi un vienkārši teikumi no Marka evaņģēlija. Arī aprakstīte notikumi nešķiet neko spilgti. Ko gan lielu no šīs Rakstu vietas var cerēt izlobīt? Taču pamēģināsim.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Astoņdesmito gadu vidū, kad vēl nebiju kristīts, mums ar brāli bija rituāls. Mēneša pirmajā svētdienā es ar autobusu ceļoju pie viņa uz Rudbāržiem un no turienes mēs pa vientuļu lauku ceļu gājām uz astoņus kilometrus attālo Valtaiķu baznīcu. Tur kalpoja neparasts mācītājs, Sigurds Sproģis – liels, stalts, skaisti dziedāja basā un runāja saprotamus, saistošus sprediķus, kuros it bieži varēja saklausīt pa dumpīgai, pretpadomiskai notij. Tās man īpaši gāja pie sirds. Skatījos uz viņu kā uz brīnumdari, kurš nomācošajā padomju īstenībā prata izveidot brīvāku telpu, kur atspirgt dvēselei.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Es pats ar ģimeni dzīvoju Rīgā, bēdīgi slavenajos Piena ielas graustos, kas tagad jau sen nojaukti. Kādu dienu, pārnākot mājās no darba skolā, es cauri durvju ailei ieraudzīju vīrieša kājas. Kāds sēdēja krēslā, bet no priekštelpas neredzēju kas. Brīnīdamies iegāju istabā un liels bija mans pārsteigums, kad ieraudzīju mācītāju Sproģi! Kā viņš bija mūs atradis? Bija tāda pasakaina sajūta – vīrs, uz kuru biju skatījis kancelē un altārī kā uz tādu guru, tā vienkārši sēdēja manā istabā, manā paša krēslā! It kā tik vienkārši, taču tas ir palicis atmiņā kā viens no dzīves spilgtākajiem pārdzīvojumiem. Vairs neatceros, par ko mēs runājām, taču es jutos tā, it kā arī manās mājās būtu pavērusies brīvāka telpa, kur atspirgst dvēsele.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Varam iedomāties, ka līdzīgi jutās zvejnieks Sīmanis, vēlāk saukts par Pēteri, kad Jēzus ienāca viņa mājās. Tas, kura klātbūtnē viņš piedzīvoja izbailēm līdzīgu bijības uzplūdu pēc brīnumainā loma un kuru viņš bija redzējis sinagogā runājam ar tādu spēku, ko no viņa vārdiem dēmoni raustījās un brēkdami bēga, tagad atradās viņa istabā! <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Kungs Jēzus ienāca Sīmaņa jeb Pētera namā. Pat neņemot vērā dziedināšanas brīnumu, kuru Jēzus tur paveica, tas bija milzīgs notikums Pētera dzīvē. Taču tas nebija nejaušs. Pēteris bija kaut ko paveicis, lai tas <u>varētu</u> notikt. Viņš bija no Bētsaīdas un ir ļoti ticams, ka uz Kapernaumu viņš pārcēlās tad, kad Jēzus to izvēlējās par savu apmešanās vietu. Tādēļ no Kapernaumas sinagogas Jēzus tik vienkārši un dabiski nāca viņa namā. Pārcelšanās pūles un neērtības nesa augļus.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Mēs bieži rīkojamies pretēji un mēģinām pielāgot Kristus dzīvi savējai. Nereti, piemēram, gadās, ka cilvēks pārceļas uz jaunu dzīvesvietu, un – tā kā tuvumā nav nevienas baznīcas, viņš nevienu arī neapmeklē un piederība <u>Kristus</u> baznīcai pamazām izčākst. “Es piederu neredzamajai baznīcai”, viņš saka, ja ir teoloģiski apkaltāks, taču neapdomā, ka tā sauktā neredzamā Kristus baznīca vienmēr ir meklējama un atrodama redzamās, vēsturiskās baznīcas ietvaros. Cits piemērs – cilvēks dabū tīkamu un labi apmaksātu darbu. Vienīgā blakne ir tā, ka jāstrādā svētdienās. “Man vairs nav iespējas piedalīties dievkalpojumos” viņš saka un varbūt pat nepamana, kā pamazām vien attālinās un atdziest.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Vai tādēļ Kungs Kristus viņus mazāk mīl? Nē, viņš arī par tādiem ir cietis, miris un augšāmcēlies. Kaut kādā mērā viņš būs ar viņiem. Taču ienākt viņu dzīvē tā, kā ienāca Pētera namā viņš nevarēs.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Bet kā būtu, ja mēs rīkotos citādi? Ja meklējot dzīvesvietu, mēs pirmkārt raudzītos, vai tuvumā ir baznīca, uz kuru doties? Ja, meklējot darbu, mēs par mērauklu izvēlētos arī iespēju piedalīties draudzes dzīvē un kalpošanā? Varbūt tas ne vienmēr izdosies, taču ar šādu attieksmi mēs ticamāk piedzīvosim Kristus ienākšanu. Attiecībās ar Dievu, cilvēkie mēdz sajaukt mērķi ar līdzekļiem. Viņi nevis dodas pretī Dievam, bet vēlas, lai Dievs nāktu pretī viņu vēlmēm, kuras turklāt nav pakārtotas mērķim. Bet mērķis, ar kuru mēs nākam un dzīvojam pasaulē ir godināt Dievu un viņam kalpot. Mēdz būt, piemēram, ka cilvēks iekāro kādu baznīcas amatu un domā, ka, to ieguvis, viņš gan varēs labi kalpot Dievam. Īstenībai atbilstošāk būtu otrādi – tiekties labāk kalpot Dievam un viņu vairāk pagodināt, un ja tad ceļš aizved līdz šim amatam, to ar pateicību un pazemību pieņemt. Cits varbūt vēlas izveidot ģimeni un iekārtot namu un tad domā, kā šajā dzīves izkārtojumā varētu kalpot Dievam. Lai gan īstenībai atbilstošāk būtu meklēt kalpot Dievam un viņu pagodināt, un, ja Dievs vadītu pa tādu ceļu, kurā top ģimene un mājas, to ar pateicību pieņemt.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Nav viegli iegūt šādu izpratni un attieksmi un, ja tas neizdodas, Dievs jau tādēļ tevi nemīlēs mazāk. Taču Kungs Jēzus ienāca Pētera namā ar saviļņojumu un ar dziedināšanas brīnumu, kad tas Kristus dēļ bija pārcēlies no Bētsaīdas uz Kaprenaumu.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Domāt par šādu attieksmi var likties biedējoši. Sak’, ja es tai ļaušos, Dievs tūlīt uzklups, visu atņems un atstās pliku! Taču lūk, Pēterim bija nams, kāda Jēzum nebija un Kungs viņam to nepārmeta, bet nāca šajā namā. Pēterim bija sieva, kādas Jēzum nebija, bet Kungs viņu par to neapskauda, bet izdziedināja viņas māti. Cilvēku, kurš Dievu liek pirmajā vietā, Jēzus nevēlas mocīt un aplaupīt, un vada viņu pa labu ceļu, neuzliekot nepanesamas nastas. Bet, ja kaut kas Viņa un evaņģēlija dēļ ir jāatstāj, viņš to simtkārt atdara citādi ar kaut ko brīnumainu un dziedinošu. Lai tas mūs iedrošina, meklējot pārcelties tuvāk Kristum.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Jēzus nāca Pētera namā. Kad uzņemam īpaši godājamus viesus, kuriem gribam par sevi atstāt labu iespaidu, mēs cenšamies uz labāko. Ir tautas, kur skaitās goda lieta sarīkot tādas kāzas, ka jaunlaulāto ģimene uz ilgu laiku nonāk parādos. Un cilvēki to dara, jo tā ir tradīcija. Kāda ir mūsu tradīcija uzņemt Kungu Jēzu? Viņš mūs ielūdz uz savu Debesu Ķēniņa kāzu mielastu. Kur mēs ielūdzam viņu? Lūk jautājums ar kuru padzīvot apcerē. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Lai tas mūs stimulē, bet nebiedē – mēs redzam, ka Jēzus bez pretenzijām pieņēma nabaga zvejnieka viesmīlību. Tā droši vien bija gaužām vienkārša, taču cik brīnumaini Jēzus par to atlīdzina! Apcerot jautājumu, kur un kā es uzņemu Kristu, atcerēsimies viņa viesošanos Kapernaumas zvejnieka namā. Kungs Jēzus vienmēr dod vairāk nekā paņem. Viņš pieņem vienkāršu, pazemīgu aicinājumu uz saimi, kura ir pārcēlusies, lai būtu viņam tuvāk, un atdara to ar brīnumu un dziedināšanu. Cik labi, ja viņš tā ienāk sirdī, kura no tāluma un svešuma ir pārcelta viņam tuvumā!<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Pētera namā Jēzus ienāca tūlīt no sinagogas. Kas notika sinagogā? Jēzus atbrīvoja un dziedināja kādu vīru ar nešķīstu garu. Un tagad viņš Pētera namā dziedināja viņa sievas māti. To, ko viņš bija darījis dievnamā, publiskā dievkalpojumā, viņš darīja ģimenes mājā, saimes mājoklī. Tas rāda, cik problemātisks ir tāds nošķīrums – baznīcā daru to, kas baznīcā piederas, un mājās to, ko mājās. Ja Jēzus ienāk namā un saimē, tajā kaut kādā mērā turpinās dievkalpojums. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Sevišķi tas jāatceras pandēmijas ierobežojumu laikā, kad daudzi paliek mājās, nesot upuri visu cilvēku drošības un veselības labad. Pavisam burtiski tam, kas agrāk notika dievnamā, ir jāpārceļas uz cilvēku mājokļiem. Izmantojot attālinātās kalpošanas iespējas, dievkalpojums nevis vienkārši jānoskatās televizorā vai internetā, bet jāpiedalās ar visām paredzētajām dziesmām, lūgšanām un liturģiskajām atbildēm. Tas ļaus pārdzīvot šo laiku ar mazākiem zaudējumiem.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Jēzus pieskārās slimās sievietes rokai. Viņam tas nebija jādara. Citur lasām, kā viņš vienkārši pasaka vārdu un cilvēks kļūst vesels, kaut atrodas pavisam citā vietā. Starp citu, man ienāk prātā, ka tas varētu liecināt par labu tam, ka, arī attālināti piedaloties dievkalpojumā, cilvēks saņem svētību un dziedināšanu caur Dieva vārdu. Tomēr, ja vien iespējams, Jēzus labprāt pieskaras nepastarpināti. Tā arī mēs, kaut gada laikā varbūt pieraduši pie attālinātas dievkalpošanas un kādam tas varbūt liekas ērti un patīkami, tomēr, tiklīdz tas ir iespējams, vēlamies būt klāt, pieskarties. Svētie Raksti runā vārdu. Gars pieskaras sirdij un rokai. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Un viņa piecēlās no drudža. Parasti vēl kādu laiku pēc tam, kad karstumi ir atstājušies, slimnieks vēl ir vārgs un atlabst pamazām. Kristus pieskāriena sniegtais dziedinājums bija tik pilnīgs, ka viņa piecēlās un kalpoja. Ievērosim – kaut Kristus viņai bija pieskāries ļoti personīgi un unikālā veidā, viņa tādēļ nepieprasīja sev īpašu svarīguma stāvokli, bet kalpoja. Tas nozīmē, ka Kristus pieskāriens bija dziedinājis ne tikai miesu no drudža, bet arī dvēseli no augstprātības un pārspīlētas sava svarīguma apziņas. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tādēļ Svēto Rakstu vārdos ir labi ne tikai meklēt atziņas, bet pieskārienu. Tam ir domātas rekolekcijas, Garīgie vingrinājumi un līdzīgi ceļi, kā aizvest savu dvēseli vietā, kur Gars pieskaras personīgi, laipni, dziedinoši. Arī mūsu Kungs to darīja, būdams patiess Dievs un patiess cilvēks. Kā patiesu Dievu cilvēki pielūdza viņu. Kā patiess cilvēks <u>viņš</u> lūdza Dievu. Bieži uzkāpis kalnā, vienatnē, līdz rīta gaismai. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ievērosim, ka kopā ar Pēteri un viņa brāli Andreju dzīvo arī Pētera sievas māte un droši vien ne tikai viņa. Kopā vairākas paaudzes. Var gan būt, ka viņiem tur bija diezgan šauri. Un tad vēl no citām mājsaimniecībām tur ieradās Jānis, Jēkabs un Jēzus. Tas jau varēja kļūt kritiski, ņemot vērā, ka mājās bija slimniece. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tas kaut kā sasaucas ar situāciju, kurā ir nokļuvušas daudzas mūsu ģimenes. Kādreiz bērni lielu dienas daļu pavadīja skolā, vecāki darbā – tas deva atslodzi citam no cita un prieku vakarā satikties mājās. Tagad vairākas paaudzes visu dienu kopā, bez iespējas privātai telpai. Sevišķi, ja mājsēde un ja mājās ir slimnieks. Tomēr Kunga Jēzus ienākšana burzmu Pētera namā nepadarīja neciešamāku. Gluži pretēji, tā atviegloja un veldzēja. To gribētos ieteikt izmēģināt ģimenēm, kuras cieš no saspiesības stresa – vai Jēzus ienākšana un pieskāriens var atvieglot un veldzēt arī jūsu namu?<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Kā var lasīt īsajā rakstu vietā, jau Jēzus laikā ir bijusi problēma ar personas datu aizsardzību un datu noplūdi. Jēzus ienāca Sīmaņa Pētera namā un dziedināja viņa sievas māti. Saule vēl nebija norietējusi, kad viņa durvju priekšā jau bija sapulcējusies visa pilsēta un sanesusi savus neveselos. Tie sirga ar dažādām kaitēm un viņš daudzus darīja veselus. Šeit gribas pievērst uzmanību vārdiem: “Sirga ar dažādām kaitēm”. Šie cilvēki bija ļoti dažādi un viņu slimības bija dažādas. Trieka ir hroniska un draudzis – akūta slimība. Jēzus dziedināja gan vienu, gan otru. Viņš dziedināja ari apsēstos – kaut viņi bija ļauni un viņu gadījumi bija smagi.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Blakus kādai baznīcai bija novietots plakāts ar vārdiem: “Jēzus ir atbilde!” Kāds bija mēģinājis pajokot un apakšā uzkrāsojis: “Kāds bija jautājums?” Tomēr, redzot, kā pie Jēzus durvīm sanāk vesela pilsēta ar visdažādākajām kaitēm, šķiet, ka tur, pie Jēzus sliekšņa nemaz nav tik svarīgi, kāds ir jautājums. Svarīgi ir tas, ka tur ir atbilde. Un šajā īsajā rakstu fragmentā tas atklājas dziļāk, nekā pirmajā mirklī liekas.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Lasot par Jēzus dzīves notikumiem, mēs mēdzam identificiēties ar to dalībniekiem. Šeit, piemēram, Pēteris un viņa sievas māte. Abi liekas tādi apskaužami personāži. Viņš piedzīvo saviļņojošu apmeklējumu savā namā. Viņa saņem brīnumainu dziedināšanu. “Kaut es kaut ko tādu varētu piedzīvot!”, gribas izsaukties. Tomēr šajā stāstā ir vēl kāds vai kādi, kuru piedzīvojums savādā kārtā šķiet vēl pārāks. Kas tie ir? Tie ir dēmoni! Par viņiem ir teikts, ka viņi <u>pazina</u> Kristu! Visapkārt neviens vēl neaptvēra, kas Jēzus ir, bet dēmoni viņu pazina. Tur ir rakstīts: “Viņš neļāva dēmoniem runāt, jo tie viņu pazina.” Un tie klausīja!<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Nē, es negribu būt dēmons un pat ne tuvumā kādam no tiem, bet spēja pazīt Kristu pat tur, kur neviens viņu nepazīst, un viņam visā uz vārda paklausīt – tas patiešām ir kaut kas izcils un iekārojams. To es no sirds gribētu. Laimīgā kārtā šī dāvana nav paredzēta tikai ļaunajiem gariem. Tā ir domāta Kristus mācekļiem, lai tajā ieaugtu svēttapšanas ceļā, baznīcas kopībā, lietojot Dieva dotos žēlastības līdzekļus. Tomēr no šī notikuma var smelties pamudinājumu – ja dēmoni spēj pazīt Kristu un viņam klausīt, kādēļ ne es?<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Jēzus neļāva dēmoniem runāt un viņi klausīja un klusēja. To ir labi atcerēties, sastopoties ar saviem iekšējiem dēmoniem. Kas tie tādi un vai man tādi ir? Atcerēsimies Kainu un Ābelu. Divi brāļi, divi likteņi. Mēs esam no viņiem cēlušies, un nav tā, ka es esmu Kains un tu esi Ābels vai otrādi. Mēs katrs esam pa daļai Kains un pa daļai Ābels. Divi pretēji ceļi, kas aizved divos pretējos likteņos. Mēs katrs esam krustcelēs, spējīgi iet gan pa vienu, gan pa otru ceļu.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Meklēt sevī Kainu nav patīkami un atrast viņu ir baisi, taču ļoti nepieciešami. Mēs katrs mēdzam piedzīvot vilšanos, kad neiegūstam to, pēc kā alkstam. Mēs piedzīvojam sarūgtinājumu, ja tiekam piekrāpti un izmantoti. Sarūgtinājums ved pie aizvainojuma. Aizvainojums ved pie atriebīguma. Un atriebīgums… Ja mēs nopietni, godīgi un dziļi ielūkosimies savās atriebīgajās fantāzijās, mēs pamanīsim, ka tās var kļūt ļoti tumšas. Ir zināms procents cilvēku, kuros tās uzvārās pāri malām un viņi tās noved visai tālu.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Kanādiešu psihologs Džordans Pītersons iesaka lasīt vēsturi, kā ielūkojoties savā bezdibenī. Piemēram, kad lasām stāstus par gulaga nometnēm, mēs parasti iztēlojamies, kā būtu, ja es tur būtu ieslodzīts? Kā es izturētu? Vai es izturētu? Taču Pītersons iesaka šo vēsturi lasīt ar sevi cietumsarga lomā. Jo lēģeru apsargi taču bija parasti cilvēki, kas nonāca apstākļos, kuros viņu priekšā pavērās Kaina ceļš. Viņu tumšās fantāzijas varēja īstenoties. Viņu iekšējie ierunājās pilnā balsī. Kā es būtu izturējies viņu vietā, viņu situācijā? Jāpieļauj vai pat jāpieņem, ka arī es esmu spējīgs uz briesmīgajām lietām, uz kādām cilvēki ir bijuši spējīgi visā vēstures gaitā. Karls Jungs runā par to, ka cilvēka ēnas pusei saknes sniedzas līdz pašai ellei. Ir svarīgi atklāt briesmoni sevī.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">No vienas puses ir pat dziedinoši to atklāt un apzināties, ka tu neesi nekaitīgs, naivs, šurpu, turpu lokāms un grūstāms vārgulis. Ka tev kā Pēterim uz olīvkalnu ir līdzi zobens. Jēzus mācekļiem teica: “Kam nav, tas lai pārdod drēbes un lai pērk zobenu!” Viņi sacīja: “Kungs, redzi, šeit ir divi zobeni.” Un viņš tiem sacīja: “Pietiek!” Un Pēterim viņš teica – bāz zobenu atpakaļ makstī. Lēnprātīgais ir tas, kuram ir zobens, bet kurš to neizvelk no maksts. Un lēnprātīgie iemantos zemi.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Visgrūtākais ir neizvilkt zobenu, kad ļoti gribas un apstākļi ir labvēlīgi. Visgrūtākais ir neļaut dēmonam sevī runāt. Uz to ved divi soļi. Vispirms savi dēmoni godīgi jāierauga un jāiepazīst pašam. Pēc tam tie jāiepazīstina ar Kristu. Jāaizved viņa tuvumā. Jo viņš ir vienīgais, kurš spēj pavēlēt tiem klusēt. Pavēlēt tā, ka viņi klausa. Tas ir tik vērtīgi un dziedinoši, ka tā dēļ ir vērts pārcelties no Bētsaīdas uz Kapernaumu.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Nu lūk, dažas atziņas, kuras varējām izlobīt no dažiem, īsiem Bībeles teikumiem. Bībelē ir tūkstošiem un tūkstošiem teikumu, kuros meklēt un atrast. Meklēt un atrast. Lai Dieva Gars, kurš šo grāmatu ir iedvesmojis, palīdz mums to lasīt, saprast, personalizēt un realizēt.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span></p><p align="right" class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: right;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Āmen!<o:p></o:p></span></p>+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-91347879044487432512021-01-23T21:35:00.004+02:002021-03-17T11:22:46.833+02:00Homoseksualitāte un Bībele. Pārdomas par Satversmes Tiesas spriedumu<p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-size: 11.5pt;"></span></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><span style="font-size: 11.5pt;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhzzM_MAL6A1YKTBOnlME_gQjSXL5AxFvlg3FXMaVR6JPtVOEYMFaH7sZRiRb1ipD5nQE3HaL654pSX62GfzNGSK4p2n66RlRDqdRXPQ6mSlhkX4ad_66MTltfE81mzKZqdJTk4chaToHg2/s1000/Bi%25CC%2584bele+un+le%25CC%2584ca.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="650" data-original-width="1000" height="416" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhzzM_MAL6A1YKTBOnlME_gQjSXL5AxFvlg3FXMaVR6JPtVOEYMFaH7sZRiRb1ipD5nQE3HaL654pSX62GfzNGSK4p2n66RlRDqdRXPQ6mSlhkX4ad_66MTltfE81mzKZqdJTk4chaToHg2/w640-h416/Bi%25CC%2584bele+un+le%25CC%2584ca.jpg" width="640" /></a></span></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><span style="font-size: 11.5pt;"><span style="font-size: 11.5pt; text-align: justify;"><br /></span></span></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><span style="font-size: 11.5pt;"><span style="font-size: 11.5pt; text-align: justify;">Pērnā gada nogalē Satversmes tiesa pasludināja spriedumu, uzdodot Saeimai pārveidot likumus tā, lai tiktu nodrošinātas līdzvērtīgas tiesības viena dzimuma partneru ģimenēm. Lai citai rezei paliek jautājumi, vai šāds “uzdevums” neaizskar Saeimas suverenitāti un kāds juridisks pamats ir saukt viena dzimuma attiecības par ģimeni. Manu uzmanību piesaistīja kristieši, kas šo virzību atbalsta. Piemēram, Teoloģijas fakultātes mācībspēki, vairāki LELBP (agrāk LELBāL) garīdznieki un divi mūsu mācītāji ir publicējuši vēstuli, kurā raksta, ka tādu specifiski kristīgu vērtību nemaz nav, ka Bībelē nevar atrast pamatojumu kārtībai, kurā ģimeni apraksta kā kopību, kura izaug no vīrieša un sievietes laulības. Bībele atspoguļojot ģimenes koncepta attīstību no poligāmijas uz monogāmiju. Tiek apgalvots, ka pilnīgi visi cilvēki pasaulē ir Dieva ģimenes locekļi. No tā var rasties iespaids, ka Bībele ir nesaprotams un uz mūsdienām maz attiecināms dokuments, tādēļ kristīgajā ticībā neko nevar skaidri zināt. Ka baznīca savos Rakstu skaidrojumos vienmēr ir maldījusies un Bībeles orākulu patieso nozīmī izprot tikai kāda akadēmiska elite. Ka pamatojums kristiešu nostājai drīzāk jāsmeļ nevis Bībelē, bet sava laika populārajās atziņās. Nepretendējot uz fundamentālu pētījumu, mēģināšu ieskatīties Rakstos un pārliecināties, vai tiešām tur viss ir tik neskaidrs un nesaprotams?</span></span></div><p></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Vispirms jāprecizē temats. Nacionālās apvienības ierosinātais Satversmes 110. panta grozījums skan šādi: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā (…). Tāda ģimenes definīcija ietver gan vecākus, kas vieni audzina bērnus, gan paplašinātās ģimenes, kur kopā dzīvo vairākas paaudzes, brāļi un māsas, brālēni un māsīcas, adoptētie bērni un ko vēl varētu iedomāties. Vienīgais, kas neiekļaujas šajā definīcijā ir savienības viena dzimuma partneru starpā. Tādēļ turpmāk aplūkošu tikai ar tām saistīto problemātiku. Es nemēģināšu diskutēt par jautājumu, kādēļ valsts likumdevējam būtu jāņem vērā Bībeles teksti. Taču man šķiet pats par sevi saprotams, ka tie jāņem vērā katram, kas sevi sauc par kristieti. Kristieša nostāja nedrīkstētu būt atklātā pretrunā ar Svētajiem Rakstiem. Turpmākais ir adresēts tiem, kuri domā, ka Bībelē par šo tematu ir teikts kas vairāk nekā tikai: “Dievs ir mīlestība”.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Pirms sākt, es gribu atgādināt sev un visiem kristiešiem, cik liels un nozīmīgs dzīves apgabals ir iemīlēšanās, romantika un attiecības. Lielākā daļa no mums nespētu savu dzīvi iedomāties bez tām. Mums no Dieva jāizlūdz spēja iejusties to cilvēku stāvoklī, kuri vēlas būt attiecībās ar Dievu caur Jēzu Kristu, taču alkst pēc tādas mīlestības un tādām romantiskām attiecībām, kas Dieva vārdā ir noraidītas. Viņu nasta ir ļoti smaga. Mēs nedrīkstam pret viņiem vērsties ar nievām, nedz viņus apsaukāt un pazemot, kā nereti var dzirdēt un lasīt kristiešus runājam. Viņiem būtu jāsniedz viss garīgais un emocionālais atbalsts, uz kādu esam spējīgi. Jāatzīst, ka tas biežāk tiek apliecināts vārdos nekā darbos. Taču nav cilvēku varā atcelt Dieva vārdu un likumu. Pat kristīgas tuvākmīlestības un iecietības dēļ mēs nedrīkstam savu tuvāko iedrošināt un svētīt uz to, ko Dievs noraida un kas apdraud dvēseles glābšanu. Lai Dievs mums to palīdz!<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">[1] Attiecību modelis Radīšanas stāstā<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Pirmā Mozus jeb Radīšanas grāmata cilvēka radīšanu pēc Dieva tēla un līdzības cieši sasaista ar tā radīšanu par vīrieti un sievieti. Viņiem nav obligāti jāstājas seksuālās attiecībās, lai izpaustu savu Dieva līdzību. Cilvēkam Dieva tēls piemīt neatkarīgi no seksuālās aktivitātes. Taču, ja seksam jābūt, tad Dieva līdzība manifestējas vīrieša un sievietes savienībā. Baznīcas tradicionālais skaidrojums par laulību un attiecībām dzimumu starpā izriet no bibliskā priešstata par cilvēka seksualitātes mērķiem un uzdevumiem. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">"Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla, pēc Dieva tēla viņš radīja to – vīrieti un sievieti viņš radīja!" (Gen.1:27)<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Uz to atsaucas Kungs Jēzus: "Bet no pasaules iesākuma Dievs viņus radījis vīru un sievu. Tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un māti, un tie divi būs viena miesa. Tad nu tie nav vairs divi, bet viena miesa." (Mk. 10:6-9) <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Seksuālas savienības ir komplementāras jeb savstarpēji papildinošas. Viena no dimensijām ir dzimuma turpināšanas spēja. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">“Un Dievs viņus svētīja un teica: “Augļojieties un vairojieties, piepildiet zemi un pakļaujiet to.” (Gen 1:22)<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Seksualitāte nav tikai dzimuma turpināšanas līdzeklis, nedz arī tikai apgabals, kur piepildīt mīlestību. Tās mērķis ir divu personu pilnīga, holistiska savienošanās vienā miesā. Otrais radīšanas stāsts (Gen.2) pievieno pirmā stāsta lielajām līnijām sīkākas detaļas un vēl asāk uzsver nepieciešamību pēc vīrieša un sievietes komplementaritātes:</span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"> <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">"Un cilvēks nosauca vārdā visus lopus, putnus un zvērus, bet viņš neatrada palīga kas viņam atbilstu." (2:20) Tādēļ Dievs radīja sievieti. Tad cilvēks sacīja: "Šī tiešām ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas! Tādēļ vīrs pieķersies savai sievai un tie kļūs par vienu miesu." (Gen 2:24)<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Šai stāstā teikts, ka Dievs radīja sievieti no Ādama ribas (</span><span style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 11.5pt;">צֵלָע</span><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"> - selā). Nekur citur vārds selā nav lietots cilvēka ķermeņa daļas apzīmēšanai. Parasti tas apzīmē kāda priekšmeta malu, sānu vai pusi (piem., debespusi). Otrajā radīšanas stāstā sniegtais tēls norāda uz vienas seksuāli nediferencētas būtnes sadalīšanu divos atšķirīgos partneros. Tur no cilvēka tapa ne tikai sieviete, bet arī vīrietis. Agrīnajā judaismā šo stāstu uztvēra pat visai grafiski. 3. gadsimta rabīns Samuels bar Nāmans raksta: "Kad Dievs radīja Ādamu, viņš to radīja tādu, kas skatījās uz abām pusēm; tad Viņš to pārzāģēja divās daļās un izveidoja abiem muguras." Bibliskā izpratnē kļūt par vienu miesu nozīmē vīrieša un sievietes atpakaļsavienošanos seksuālā veselumā, atjaunojot sākotnējo vienību. To darot, ne viens, ne otrs nevar apiet savu dzimuma identitāti. Dievs specifiski veidoja vīrieti un sievieti holistiskai atbilstībai. Tas attiecas gan uz anatomiju, gan psiholoģiju, gan raksturīgajiem stimulācijas modeļiem, gan uz to, ko katrs sagaida no attiecībām. Viena dzimuma cilvēku savienībā seksuālā atbilstība netiek piepildīta un katra dzimuma ekstrēmi netiek līdzsvaroti. Apustulis Pāvils šādas savienības apraksta kā para physin, kas latviski ir tulkots kā pretdabiskas, bet burtiski būtu tulkojamas kā "garām dabai". Kā zināms, viena no vārda "grēks" nozīmēm grieķu valodā ir "aiziet garām", jeb "netrāpīt mērķī". Lai atbalstītu homoerotiskas savienības, kristiešiem būtu vajadzīgs kāds cits Radīšanas stāsts, piemēram, no Platona “Dzīrēm”, kur atpakaļsavienošanos meklē sadalītas vīrietis-vīrietis, sieviete-sieviete un vīrietis-sieviete tipa būtnes. Bibliskā Radīšanas stāsta ietvaros tas nav iespējams.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Kristiešiem, protams, būs svarīgi, kā uz Radīšanas grāmatas pirmajām divām nodaļām raugās Kungs Jēzus. Radīšanas stāstu viņš uzlūko ne tikai kā normālā stāvokļa aprakstu, bet kā normu un priekšrakstu. Diskutējot ar rakstu mācītājiem par laulības šķiršanu, Jēzus Radīšanas stāsta nosacījumus nostāda pat pāri Mozus likumiem. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">“Vai jūs neesat lasījuši, ka Radītājs jau no iesākuma viņus radīja kā vīrieti un sievieti un sacīja: tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie divi būs viena miesa. – Tā ka tie vairs nav divi, bet viena miesa. Tādēļ, ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mt 19:4-6)<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Šajā diskusijā Jēzum neapspriežams un pats par sevi saprotams priekšnoteikums ir tas, ka tie, kuri top viena miesa, ir vīrietis un sieviete. Tikai pēc tam var sākt runāt par citiem raksturlielumiem kā attiecību ilgums vai monogāmais raksturs, partneru skaits vai abpusēja piekrišana. Kaut arī kristīgā baznīca neatbalsta poligāmiju un laulības šķiršanu, tomēr izņēmuma apstākļos tās ir atļautas Vecajā un pat Jaunajā Derībā. Turpretī seksuāli akti viena dzimuma personu starpā tiek bez izņēmuma noraidīti, kad vien tādi Rakstos ir pieminēti. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Jāatzīmē, ka attieksme pret homoseksuālām attiecībām nav balstīta uz dažiem Bībeles pantiem, kuru interpretācija ir neskaidra, vai uz atsevišķiem vārdiem, kuriem var būt trešās un ceturtās nozīmes. Baznīcas skatījums uz seksualitāti ir principiāli saistīts ar Radīšanas kārtību, ar no tās izrietošo seksualitātes mērķi un ar vīrieša un ar sievietes savietojamību, vienam otru papildinot papildinot savas "kārtas" ietvaros. Atsevišķie panti, kurus mēdz piesaukt, ir tikai šī pamatprincipa komentāri vai izpausmes konkrētos apstākļos. Pieskaršos dažiem no tiem.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">[2]] Levītiskie aizliegumi<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Trešajā Mozus jeb Levītu grāmatā ir izteikti konkrēti aizliegumi vairāku veidu seksuālajām attiecībām. Tie ir dzimumsakari ar dzīvniekiem, ar tuvākajiem radiniekiem – māti, pamāti, meitu, mazmeitu, māsu, u.tml. – un vīrietim ar vīrieti. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">"Ar vīrieti tev nebūs gulēt kopā, kā kopā guļ ar sievieti, - tā ir nešķīstība." (Lev.18:22)<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">"Ja vīrietis kopojas ar vīrieti kā tikai mēdz kopoties ar sievieti, tad tie abi ir izdarījuši nešķīstu apgānīšanos." (Lev.20:13)<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Vēl šajās nodaļā ir aizliegts incests kā sekss savu miesu, un sakari ar dzīvniekiem. Arī šajos gadījmos strukturālās anomālijas līmenis ir tik augsts, ka nekādi izņēmumi nekādos apstākļos netiek pieļauti. Godīgi skaidrojot Rakstus, šos aizliegumus nav iespējams ne atspēkot, ne interpretēt citādi. Tos mēģina vienkārši apiet, saucot par seno jūdu rituāliajiem likumiem, kurus kristiešiem esot aizstājis mīlestības likums, kurš ietver homoseksuālu mīlestību. Taču šādam mēģinājumam ir trīs problēmas:<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Pirmkārt, tad tas attiektos ne tikai uz homoseksuālu dzimumattiecību aizliegumu, bet uz visu 18. vai 20. nodaļu, ieskaitot zoofiliju, incestu un visu pārējo, kas tur uzskaitīts. Otrkārt, kristiešiem tiešām nav saistoši judaisma rituālie likumi par barības šķīstību, apģērba materiālu utt. Tomēr šeit aplūkotos aizliegumus par tādiem uzskatīt nav pamata. Tie drīzāk ir desmit baušļu komentāri un tos kristietība nav atmetusi. Treškārt, šie bauslības aizliegumi ir citēti un uzturēti spēkā arī Jaunajā Derībā. Piemēram, Pāvila 1. vēstulē Timotejam: "Bauslība ir laba, ja to lieto pareizi, atzīstot, ka tā nav dota taisnajam, bet netaisniem un nepaklausīgiem, bezdievīgiem un grēciniekim, negantiem un nesvētiem, tēva un mātes slepkavām, cilvēku kāvējiem, netikļiem, vīriešu piegulētājiem, cilvēku pārdevējiem, melkuļiem, zvēresta lauzējiem un ja kas vien vēl ir pretim veselīgai mācībai." (1.Tim. 1:8-10)<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Levītiskie aizliegumi attiecībā uz vīrieša dzimumsakariem ar vīrieti ir absolūti un bez izņēmuma. Pēc analoģijas tas attiecas arī uz sakariem starp divām sievietēm. Pāvils šos aizliegumus citē apstiprinošā nozīmē, tādējādi pārnesot tos uz Jauno Derību. Jāsecina, ka arī Jaunā Derība uzskata viendzimuma seksu par nepieļaujamu. Tādēļ arī viena dzimuma ģimene ir neiedomājama.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><br /></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">[3] Pāvila vēstule romiešiem 1:23-27<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">"[Viņi] apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem." (Rom.1:23)<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Tā ir nepārprotama paralēle ar radīšanas stāstu:<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">"Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un mūsu līdzības; tas lai valda pār zivīm jūrā un pār lopiem, pār putniem zem debess, pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū." (Gen.1:26)<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Šādā kontekstā Pāvils runā par viendzimuma sakariem.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">"Tad nu Dievs viņus nodevis kauna pilnās kaislībās: Sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmesdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši pie sevis saņemdami pelnīto sodu par savu nomaldīšanos." (Rom.1:26-27)<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Pāvils īpaši izceļ elkdievību un homoseksuālus sakarus, jo tas ir frontāls uzbrukums Radītāja darbam. Tā vietā lai apzinātos savu stāvokli starp Dievu, ko pielūgt un dzīvniekiem, pār ko valdīt, viņi pielūdza radību un kalpoja radībai nevis Radītājam. Apustulis raksta, ka tos, kas tā darīja, Dievs tādēļ nodeva kaislībām ar sava dzimuma pārstāvjiem, kurās viņi apkauno paši sevi. Homoseksuālas attiecības šeit minētas kontekstā ar elku pielūgšanu ne tādēļ, ka Pāvils runātu par kādu nosodāmu, kultisku homoseksuālu prostitūciju iepretī "normālām" homoseksuālām attiecībām. Šīs lietas te minētas kopā tādēļ, ka tās veido vienas parādības horizontālo un vertikālo dimensiju. Tie, kas apspieda radībā/dabā redzamo patiesību par Dievu, apspiež arī radībā/dabā redzamo patiesību par sevi pašiem. Dievs viņus radīja kā vīriešus un sievietes seksuālai vienībai un prokreācijai, bet cilvēki ignorēja dabā acīmredzamo komplememtaritāti, iesaistīdamies dzimumattiecībās ar sava dzimuma pārstāvjiem <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">[4] Pāvila 1. vēstule korintiešiem, 6:9<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">"Nemaldiniet sevi! Nedz izvirtuļi, nedz elku kalpi, nedz laulības apgānītāji, nedz baudu kārie, nedz vīriešu piegulētāji, nedz zagļi, nedz alkatīgie, nedz dzērāji, nedz rupjību runātāji, nedz laupītāji Dieva valstību neiemantos." <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Arī šeit Pāvils levītiskos aizliegumus pārceļ Jaunajā Derībā. Kā oponenti mēģina tikt galā ar tik konkrētiem izteikumiem? Dažreiz tiek teikts, ka nevar droši zināt, ko Pāvils domā ar "baudu kārie" un "vīriešu piegulētāji", grieķiski μαλακός (malakos) un ἀρσενοκοίτης (arsenokoitēs). Nav šaubu, ka tādus Pāvils nosoda, bet varbūt ir iespējamas situācijas, kad vīrietis, iesaistoties seksuālās attiecībās ar citu vīrieti, nerīkojas kā “malakos” un “arsenokoitēs”? Vārds “malakos” (burt. mīksts) apzīmē zēnu vai vīrieti, kas dzīvo homoseksuālos sakaros. Vārds “arsēnokoitēs” nozīmē vīru, kurš guļ ar vīriem. Būtu jārada kāda tiešām ļoti viltīga vārdu vai domu konstrukcija, lai to apietu. Kurus gan cilvēkus, kas godina svešus dievus, Pāvils nesauktu par elku pielūdzējiem? Kurus precētus cilvēkus, kam ir sekss ar kādu citu, izņemot laulāto dzīvesbiedru, Pāvils nesauktu par laulības apgānītājiem? Kurus vīriešus, kas guļ ar vīriešiem, Pāvils nesauktu par vīriem, kas guļ ar vīriem? Varbūt tādus, kas nav vīrieši? Tas būtu kalambūrs. Iespējams, ka, ņemot palīgā vārdu trešās un ceturtās nozīmes un piesaucot ārkārtas apstākļus, var mēģināt mazliet izlocīties. Bet tam vairs nav sakara ar vēlmi izzināt Dieva prātu, bet drīzāk ar mēģinājumu pamatot vēlamo ar jebkuriem līdzekļiem. Pat izsmeļot visas ekseģētiskās un hermeneutiskās robežas, nevar izdarīt slēdzienus, kurš kaut kādā līmenī, pat kontekstuāli, atbalstītu homoseksuālu dzīvesveidu.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Pie ideoloģijas, ne teoloģijas lauka pieder arī paņēmiens apgalvot, ka ikviens Bībeles stāsts, kurā minēta sirsnīga draudzība, pieķeršanās vai mīlestība viena dzimuma cilvēku starpā, liecina par viņu homoseksuālajām attiecībām. Tiek piesaukti Dāvids un Jonatāns, Rute un Naomi, Jēzus un māceklis, kuru viņš mīlēja. Tas ir patvaļīgs pieņēmums, kam Bībeles teksts nedod nekādu pamatu. Tāpat kā nav iemesla Jēzus vārdos "Tēvs mīl Dēlu" saskatīt incestu. Manuprāt, šādas tēzes vispār nav aplūkojamas teoloģiskā sarunā.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">[5] Homoseksuālā orientācija un jaunās zināšanas<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Tiek teikts, ka Bībele vienkārši nezina par tādu parādību, kā seksuālā orientācija. Pāvilam vai citiem bibliskajiem autoriem vienkārši neesot nācies novērot, ka dažiem cilvēkiem, ieskaitot ticīgos, varētu būt ilgstoša un dominējoša seksuāla pievilkšanās uz sava dzimuma personām. Tādēļ mūsdienās bazīcai esot jāatver jauni ceļi, pamatojoties uz jaunajām zināšanām. Tomēr "jaunās zināšanas" mūsu temata ietvaros nemaz nav tik jaunas, un to attālums no antīkajiem uzskatiem nemaz nav tik liels.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Grieķu – romiešu pasaulē bija daudz teoriju, kas gluži mūsdienīgi mācīja, ka vismaz dažas homoerotiskas vēlmes daļēji vai pilnīgi ceļas no bioloģisku un sociālu faktoru kombinācijas. Aristotelis "Nīkomaha ētikā" mācīja, ka ir vīrieši, kas vēlas, lai viņos iespiežas, un ir vīrieši, kas vēlas iespiesties, un ir arī tādi vīrieši, kas vēlas gan iespiesties, gan lai viņos iespiežas. Tas esot atkarīgs no sēklvadu novietojuma ķermenī. Citiem tas esot iesakņojies pieradums no patīkamām bērnības atmiņām par seksu ar pieaugušu vīrieti. Tas varot nostiprināties par cilvēka dabu sevišķi tad, ja viņš ir kārīgs un mīksts (malakos). Hipokrāts mācīja, ka vīrieša vai sievietes vīrišķīgumu vai sievišķīgumu nosaka attiecības, kādā sajaukušās vīrieša un sievietes spermas, un apstākļi, kādos viņš uzaug. Ovīdijs apraksta meiteni, kas tiek audzināta par zēnu un vēlāk nepārvarami iemīlas citā meitenē, un apraud savu kaisli, kas ir pret dabas un dievišķajiem likumiem. Efesas Sorans apraksta bioloģiskas un sociālas izcelsmes hronisku prāta vai dvēseles slimību, kas liek vīriešiem alkt, lai viņos iespiežas. Dažādi grieķu – romiešu astrologi homoerotiskas tieksmes saistīja ar īpašu debess ķermeņu izvietojumu dzimšanas brīdī. Mūsdienu valodā to visu sauktu par bioloģisku predispozīciju kombinācijā ar sociāliem faktoriem.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Ņemot vērā, cik daudz teoriju par homoerotisku pievilkšanos cirkulēja grieķu-romiešu pasaulē, ir droši ticams, ka Pāvils, izglītots un daudz ceļojis Romas pilsonis, zināja par iespēju, ka daži cilvēki bioloģisku un sociālu faktoru iespaidā varētu būt disponēti uz iemīlēšanos sava dzimuma pārstāvjos un uz seksu ar tiem, dažreiz tikai ar tiem. Taču pat mūsdienu dati nav parādījuši, ka homoerotiskas orientācijas galvenais cēlonis ir iedzimtības faktori, tādi kā gēni, hormonu ietekme embrija stadijā vai īpašas, homoseksuālas smadzenes. Tie drīzāk liecina, ka bioloģiskie faktori ir netieši un pakārtoti socializācijas iespaidam gan mikrokultūras, gan makrokultūras līmenī. Pat ja varētu konstatēt (lai gan to nevar konstatēt), ka Pāvilam iepriekš nav bijis ne jausmas par par homoseksuālu noslieču iespējamu saistību ar bioloģiskiem faktoriem, tas tomēr nebūtu mainījis viņa vērtējumu par homoseksuālu uzvedībau. Mūsdienu seksuālās orientācijas raksturojums būtībā sakrīt ar Pāvila uzskatiem par grēka dabu. Vēstulē Romiešiem (5. un 7.) Pāvils par grēku runā kā par:<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">1. iedzimtu impulsu, <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">2. kas darbojas cilvēka miesās, <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">3. ko viņš ir mantojis no senčiem, <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">4. ko nespēj pilnībā kontrolēt.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Ja Pāvilu pārceltu uz 21. gadsimtu un teiktu, ka homoerotiskai nosliecei daļēji varētu būt sakars ar iedzimtību, viņš atbildētu: "Es taču sen to teicu." <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Iedzimti impulsi ir neuzticams Dieva gribas rādītājs. Pat, ja impulss ir iedzimts, tas nenozīmē, ka tas ir brīvs no grēka. Citiem vārdiem sakot, kādas rīcības morālo vērtējumu nenosaka tas, vai cilvēkam uz to ir iedzimta nosliece, vai varbūt tā ir "iegūta agrā bērnībā". Tas gan ietekmē nepieciešamo pastorālās iejūtības līmeni, taču uzvedības modeļu ētiskums nav atkarīgs no dzimumtieksmes, bet no Dieva liktajiem standartiem. Ir cilvēki, kam ir nosliece uz alkoholismu, vardarbību, poligāmu uzvedību un tamlīdzīgi. Vai viņi to ir izvēlējušies? Nē, bieži tur sava loma ir iedzimtībai un videi. Tomēr cilvēka atbildība ir ar šo savu noslieci kaut ko darīt. Ja par izšķirošo mērauklu kļūst iedzimti vai iemantoti impulsi, tad baušļi pārstāj būt baušļi jebkādā nozīmīgā veidā. Kungs vairs nav Jēzus Kristus, bet viņa vietā valda nosliece un orientācija.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;"><br /></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><span style="font-family: inherit, serif; font-size: 11.5pt;">Es neceru, ka pārstāstītos argumentus varētu ņemt vērā likumdevēji vai tiesas. Taču kristiešiem vajadzētu zināt, ko Svētie Raksti par šo jautājumu saka. No tā nevar atbrīvoties, vienkārši pasakot: “Dievs ir mīlestība!” Dievs IR mīlestība un tieši tādēļ mums ir devis daudz plašāku un detalizētāku atklāsmi Svētajos Rakstos, kuru mēs nedrīkstam ignorēt. Tas rada nopietnu jautājumu par atbildību, kad kristieši iestājas par to, lai viņu sabiedrība un viņu valsts iedibina viendzimuma ģimenes institūtu. Kādā pilnvarā mēs to drīkstam darīt? Kungs Jēzus savu publisko kalpošanu sāka ar vārdiem: “Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju.” Mīlestībai noteikti jāizpaužas arī tā, ka savam tuvākajam palīdzam šo Jēzus mudinājumu sadzirdēt un piepildīt.<o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm; text-align: justify;"><o:p> </o:p></p>+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-18252076870448118342020-10-21T21:27:00.001+03:002020-10-21T22:39:36.596+03:00Par pulcēšanās ierobežojumiem<div style="text-align: left;"><span style="caret-color: rgb(228, 230, 235); font-family: inherit; font-size: 15px; white-space: pre-wrap;"><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh0nrA1jVpzJWkkFf_d4fvWjS6lZixAf_ENcVwlTnw-1DxKzUMl8NSdsRFLwpP6Ec73Q9-oT2Q53xdFM0VMoktp1mi739WKVMsirfRsjxh0Z_O52T-2YwHnXwoFTwlvmMZQP_lmeWMuxvZd/s1044/Screenshot+2020-10-21+at+16.47.49.png" style="clear: right; float: right; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em;"><img border="0" data-original-height="526" data-original-width="1044" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh0nrA1jVpzJWkkFf_d4fvWjS6lZixAf_ENcVwlTnw-1DxKzUMl8NSdsRFLwpP6Ec73Q9-oT2Q53xdFM0VMoktp1mi739WKVMsirfRsjxh0Z_O52T-2YwHnXwoFTwlvmMZQP_lmeWMuxvZd/s320/Screenshot+2020-10-21+at+16.47.49.png" width="320" /></a></div><br /></span><p><span style="font-size: medium;"><span style="caret-color: rgb(228, 230, 235); font-family: inherit; white-space: pre-wrap;">Šodienas ziņu portālos būtu gribējies lasīt mazāk maldinošus virsrakstus nekā: “Uz dievkalpojumiem pulcēšanās ierobežojumi neattiecas”. Patiesības labad gan jāatzīst, ka situācijai ir grūti atrast vienkāršu skaidrojumu. <br /></span><br /></span></p><p><span style="font-size: medium;">Pirmkārt, sabiedrībā ir liela neizpratne par baznīcas statusu. Postmodernajā domāšanas modelī daudziem izdodas kaut kā apvienot divus pretrunīgus uzskatus. Vieni un tie paši cilvēki dažbrīd uzsver, ka baznīca ir īpašā statusā, šķirta no valsts kā neviena cita kopiena, bet citā brīdī uzstāj, ka baznīca ir tieši tāda pati, kā jebkura deju studija, skola vai sporta komanda. Taču kūku nevar reizē apēst un paturēt. Baznīca vai nu ir īpašā statusā, vai arī tā nav šķirta no valsts. </span><span style="font-size: large;">Pirms daudziem gadiem, skaidrojot baznīcas statusu, tolaik vēl tiesnesis Egils Levits atzina, ka baznīca ir sui generis – veidojums ar savu unikālu dabu, kurš nav līdzīgs citiem. Tādēļ arī risinājumi ne vienmēr būs tādi paši kā visur. Latvijas Republikas Satversme un </span></p><p><span style="font-size: large;">Reliģisko organizāciju likums paredz, ka valstij nav tiesību iejaukties reliģisko organizāciju darbībā, tajā skaitā noteikt ierobežojumus dievkalpojumiem vai regulēt to norisi. Tikai apzinoties stāvokļa nopietnību, atzīstot valsts varas nolūku aizsargāt cilvēku veselību un solidarizējoties ar pārējo sabiedrību, baznīca brīvprātīgi un apzinīgi piedalās pasākumos pandēmijas ierobežošanai.</span></p><p><span style="font-size: large;">Otrkārt, tautā ir iesakņojies priekšstats par dievkalpojumu kā par publisku pasākumu uz kuru baznīca aicina visus cilvēkus. Normālos apstākļos tā tiešām ir, taču tagad ir izveidojušies neparasti apstākļi. Baznīcas ir vienojušās ar valsti Tieslietu ministrijas personā, ka laika posmos, kuros ir noteikti attiecīgi Covid-19 ierobežojošie pasākumi, baznīcas neaicina cilvēkus uz dievkalpojumiem, bet iesaka palikt mājās un sekot dievkalpojumiem tiešraidēs. Sakramenti tiek pasniegti individuāli. No otras puses, vairākās konfesijās garīdzniekiem ir pienākums dievkalpojumus noturēt neatkarīgi no tā, vai tajos kāds piedalās vai ne un viņi to dara baznīcā, parastajā laikā. Dažreiz dievnams vienkārši ir atvērts lūgšanai vai apskatei, dažreiz tajā skan mūzika, bet noteiktos laikos garīdznieks vada liturģiju. Baznīca ir sabiedriska telpa, kura nav slēgta apmeklētājiem. Cilvēki tajā drīkst ienākt, kad vien tā ir atvērta. Saprotu, ka ir neparasti tā raudzīties uz dievkalpojumu, taču mēs dzīvojam neparastā laikā.</span></p><div style="text-align: left;"><span style="font-size: medium;"><br /></span></div><span style="font-size: medium;"> Tur tad arī rodams izskaidrojums Tieslietu ministrijas paziņojumam, kas daudziem likās mulsinošs. Dievkalpojumi netiek organizēti, tādēļ tie nav ne publiski, ne privāti pasākumi. Tikai tādēļ uz tiem neattiecas šādiem pasākumiem paredzētie ierobežojumi. Taču tas nenozīmē, ka ierobežojumu nav vispār. Tādi ir un mēs tos apzinīgi pildām. Neatkarīgi no tā, vai dievnamā kas notiek vai nenotiek, ienākot tajā, cilvēkiem jāievēro vismaz 2m atstatums kā arī jālieto sejas maskas un dezinfekcijas līdzekļi. Ir noteikta pieļaujamā robeža, cik apmeklētāju tajā drīkst atrasties. Līdz 6. novembrim ir brīvdienas svētdienas skolām un draudžu koriem, izņemot ja dalībnieki dzīvo vienā saimniecībā. Tādēļ nav jāraizējas, ka to baznīcu dievkalpojumos, kuras piedalās šajā norunā un ievēro noteikumus, inficēšanās risks būtu lielāks nekā jebkur citur.</span></div><div style="text-align: left;"><div style="text-align: left;"><span style="font-size: large;"><br /></span></div><div style="text-align: left;"><span style="font-size: large;">Noslēgumā gribu izteikt pateicību tieslietu Ministrijai un īpaši Lailai Medinas un Olgai Zeiles kundzei par nopietno gatavību iedziļināties jautājumos, lai atrastu drošu un līdzsvarotu risinājumu.</span></div><p></p></div>+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-26974102147339528022020-07-21T09:38:00.002+03:002020-07-21T15:47:49.296+03:00Zudusī, atrastā drahma<div class="MsoTitle" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: "calibri light", sans-serif; font-size: 28pt; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: -0.5pt; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: start; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt 72pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgusBP4wYZwIsPHS-2XGzYD3Xp-mWevutZtxuHvoRL-K_aGKdx0Tr6BQpQNJBkYfX7Qrbkb0xG0oe6qAH-GuLdvAtGKZEYrTTEZgqIYnJ3DZ8f4BoUQxdk-VggDW2gCJ-CZg2qgW9QCDoDr/s1600/Drahma.png" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1079" data-original-width="1600" height="213" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgusBP4wYZwIsPHS-2XGzYD3Xp-mWevutZtxuHvoRL-K_aGKdx0Tr6BQpQNJBkYfX7Qrbkb0xG0oe6qAH-GuLdvAtGKZEYrTTEZgqIYnJ3DZ8f4BoUQxdk-VggDW2gCJ-CZg2qgW9QCDoDr/s320/Drahma.png" width="320" /></a><b><i><u><span lang="" style="font-size: 14pt;">Lk 15:8-10</span></u></i></b><i><span lang="" style="font-size: 14pt;"> Vai ir kāda sieviete, kurai pieder desmit drahmas, ja tā vienu pazaudē, vai viņa neiededz lukturi un neizmēž māju, un rūpīgi nemeklē, līdz to atrod? Atradusi to, viņa sasauc draudzenes un kaimiņus un saka: priecājieties līdz ar mani, jo esmu atradusi drahmu, ko biju pazaudējusi. Es jums saku: tāpat ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu atgriezušos grēcinieku.”</span></i></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Viena atziņa no šīs līdzības - tev ir kaut kas, ko var pazaudēt! <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Paklausieties vien, kā tas skan – Drahma! Šķiet, tas ir kaut kas noslēpumains, kas cilvēkam var piederēt, bet var arī pazust. To var izdoties atrast, bet var arī neatrast.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Šai sievietei par labu nāk tas, ka viņa pārzina savu īpašumu. Pataustot kabatā, viņa jūt, ka kaut kas nav kārtībā. Drahmas vairs nav! Tā steidzami jāatrod. Cik daudzi cilvēki dzīvo pat nenojauzdami, ka vajadzētu kaut ko meklēt. Un jo ilgāks laiks kopš zudības paiet, jo mazāk izredžu atrast. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">1965. gada Bībeles tulkojumā rakstīts, ka Kungs Jēzus stāsta līdzību par pazudušo grasi. Jā, drahma ir sudraba monēta, kādu lietoja Jēzus laikā. Bet Jēzus šo līdzību stāsta mums, mūsu laikā. Kas ir mana drahma, kas jāatrod? Kas ir tavējā?<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ja šo jautājumu uzdod baznīcā, tad šķiet, ka ir tikai viena atbilde. Kas man jāatrod? Protams, ka Debesu valstība un mūžīgā dzīvība! Tomēr </span><span style="font-size: 14pt;">franciskāņu mūks un garīg</span><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">uma</span><span style="font-size: 14pt;"> skolotājs Ričards Rors</span><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> reiz</span><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> </span><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">trāpīgi aizrādīja, ka pārāk bieži mēs kristīgo ticību padarām par tādu kā izejas stratēģiju. Ka kristietība, šķiet, noder tikai tam, lai svētīgi aizietu no šīs pasaules. Taču pirms tam mums jānodzīvo vesels mūžs! Kas ir mūsu drahma nevis miršanai, bet dzīvei? Nevis tikai baznīcā, bet tur, kur pavadām lielāku daļu sava laika – mājās, ģimenē, darbavietā, draugu un paziņu lokā, savā pilsētā, valstī, tautā.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Šajā līdzībā ir runa par pazaudēšanu un atrašanu. Tas pats Ričards Rors raksta,</span><span style="font-size: 14pt;"> ka praktiskajā reliģijā nekas nav svarīgāks, kā atklāt <u>to</u> sevi, kas jāpazaudē, un <u>to</u> sevi, kas jāatrod.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Kas būtu tas sudraba grasis, kas ir jāpazaudē? Vērtība, <span> </span>no kuras jātiek vaļā? Katrs noteikti varētu nosaukt dažu labu lietu, gan domājot par sabiedrību, gan jo vairāk par sevi pašu. Lai izvēlētos vienu piemēru – varbūt tikai asociatīvi vai poētiski, atcerējos parunu par to, ka <u>runāšana</u> ir sudrabs, klusēšana – zelts.<span> </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Varbūt sudrabs, kurš jāatrod, ir runāt patiesību? Taču bieži vien runāt patiesību ir liela, augsta lieta, ko nespējam pat gribēdami. Tad varbūt sākt ar sudrabu, kas jāpazaudē? Piemēram - beidz runāt lietas, par kurām tu zini, ka tie ir meli? Tas nav gluži tas pats, kas runāt patiesību. Jo bieži vien – ko gan mēs zinām par patiesību? Bet katrs var pārstāt runāt lietas, par<span> </span>kurām zina, ka tā ir nepatiesība. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Varētu gan iebilst, vai tad melošanu var salīdzināt ar sudrabu, kas tomēr <u>ir</u> kaut kāda vērtība? Taču cilvēki melošanā tiešām atrod parocīgu vērtību, lietošanas vērtību. Tā ļauj izvairīties no tūlītējām nepatikšanām. Tā īstermiņā ļauj kaut ko sasniegt, kaut ko iegūt. Un vislabāk būtu, ja ar to vēl tiek sveikā cauri. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Taču ir viena patiesība, kuru varam zināt no pieredzes. Neviens, nekad ne ar ko netiek sveikā cauri. Mēs nevaram ar meliem vērpt un ļodzīt esmes struktūru bezgalīgi. Tā tieksies iztaisnoties un dos atsitienu. Ja ne citādi, tad padarot vāju. Ir lietas, kuras nostiprina tavu veselumu un ir lietas, kuras liek tam sairt. Nepatiesība sairdina no iekšpuses. <span> </span>To var pat fiziski sajust un par to maksā ar savu miesīgo un psihisko veselību.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Cilvēks, kurš ir sevi ir aizvedis dzīves stāvoklī, kuru spēj uzturēt tikai ar meliem, stāv tumšā, bīstamā vietā, jo tā viņš samaitā dvēseles instrumentu ar kuru uztver pasauli. Pasaule viņam sāk atklāties savērpta un sagrozīta, tādēļ viņš nespēj pieņemt labus lēmumus. Tāds cilvēks ir kā narkotiku reibumā – bīstams sev un citiem. Lūk, runāšanas sudrabs, kas jāpazaudē.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tas ir garš ceļš. Bet sākt tiešām var ar to, ka pārstāj teikt lietas, kas izvaro tavu sirdsapziņu. Beidz runāt un darīt lietas, kas liek sairt un justies vājam! Ej prom no stāvokļa, kurš jāuztur ar meliem. Sāc ar to, un tu zināsi nākamo soli. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Bet kā ar to drahmu, kas jāatrod? Sudrabs, kas dzīvē jāatrod ir tas, kas tu <u>vari</u> būt.<span> </span>Tas, kas ir vairāk nekā tu esi šodien. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Cilvēki labprāt dodas svētceļojumos, lai pieskartos svētumam. Svētajā zemē katrs grib pielikt roku vietai, kur atradās Jēzus silīte vai krusts, vai Getsemanes klintij, uz kuras lūdzās Kristus. Tāpat cilvēki ar svētbijību ierodas vietās, kurās bijis, piemēram Asīzes Francisks vai kāds cits no lielajiem svētajiem.<span> </span>Un projām dodas laimīgā pacilātībā, it kā svētums būtu drusku pārgājis arī uz viņiem pašiem.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Bet kādas izjūtas piepildītu, pašam kļūstot par tādu svēto? Dzīvojot tā, kā dzīvoja viņi? Tas būtu daudz vairāk nekā blakus pastāvēt. Vai nebūtu aizraujoši to izmēģināt? Tā būtu drahma, ko ir vērts meklēt un atrast!<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Varbūt tas liekas un arī ir pārāk augstu un tālu. Kā gan es tā ņemšu un kļūšu par svēto? Tas liekas kā neaptverams kosmoss. Taču Jēzus līdzībā sieviete drahmas meklējumus sāka ar kaut ko nelielu un ikdienišķu. Viņa iztīrīja un sakārtoja savu istabu.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Šī mazā detaļa Jēzus līdzībā ir tiešām ģeniāla! Sāc meklēt savas dzīves sudrabu, sakārtojot savu istabu – burtiski!! Neviens nevar aptvert kosmosu, bet, ieejot savā istabā tev priekšā ir kosmosa daļa, kuru tu spēj aptvert un pārvaldīt. <span> </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Cilvēki dodas politikā un piesaka revolucionārus sabiedrības uzlabošanas plānus, bet kā var uzlabot sabiedrību un kā var udzdrīkstēties kontrolēt citus cilvēkus, ja pašam iekšā ir jūklis? Ir ļoti grūti uzlabot lielas sistēmas kā sabiedrība, valsts vai baznīca. Padarīt tās ļaunākas ir pavisam viegli. <span> </span>Ja gribi manīt pasauli – jāsāk no sevis sakārtošanas un jādarbojas uz āru. Tava istaba ir tavas iekšējās telpas ārēja izpausme. Pamēģini vispirms savest kārtībā to, lai tev ir vieta, uz kuru ir vērts doties nevis tāda, kur visapkārt kaut kas mētājas, un tu ienīsti savu dzīvi katru reizi, kad tajā ieej. Katram ir vajadzīga vieta, uz kuru ir vērts doties. Sakārto to, un tu zināsi nākamo soli!<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tas nav tik piezemēti, kā pirmajā brīdī var likties. Tavai istabai ir jābūt iekārtotai, atbilstoši taviem mērķiem, citādi tu tajā nejutīsies labi. <span> </span>Iekārtojot istabu, nākas domāt – bet kāds tad <u>ir</u>mans mērķis? <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ja tev <u>nav</u> mērķa, tad tu esi bezmērķīgs. Tev jābūt uz kaut ko orientētam, citādi tu esi dezorientēts un haotiski riņķo apkārt, ciešot pats un liekot ciest citiem. Ja tev nav sava mērķa, tad tev to pasniegs uz paplātes un visdrīzāk padarīs par marioneti kāda cita mērķiem. Turklāt dzīvē nevar izbēgt no ciešanām. <span> </span>Kāds būs tavs mērķis, kurš attaisnos tavas dzīves ciešanas? Iekārtojot savu kosmosa daļu, var savus mērķus pārdomāt un saplānot tiem laiku. Un tu zināsi nākamo soli.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Varbūt tu gribēsi ne tikai iekārtot istabu mērķtiecīgi, bet arī skaisti? Varbūt ienest kādu telpaugu, par ko rūpēties? Varbūt kādu gleznu – kaut vai reprodukciju, bet tādu, kas pa īstam patīk? <span> </span>To darot kontemplatīvi un bez steigas, tu piedzīvosi kā atraisās un uzplaukst tava Dieva dāvātā gaume un skaistuma izjūta.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Turklāt ienest savā savā dzīves telpā ir skaisto ir uzdrīkstēšanās, jo katrs esam ar trūkumiem. Kāds gleznotājs teica – mēs gleznu liekam rāmī, jo negribam, lai skaistums no tās līst ārā pa visu māju. Ir jau ļauni diezgan, ka tas ir tur, pie sienas, un stāsta par to, kā visam vajadzētu būt, bet nav. Skaistums apkārtējā telpā liks saskatīt, kur paši neesam skaisti. Ideāls ir arī tiesnesis un liek nokaunēties. Taču tas iedvesmo un palīdz augt. Uzdrīksties savu istabu padarīt tik skaistu, cik vien spēj, un tu zināsi nākamo soli.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Jēzus teica, ka, drahmu meklējot, sieviete iededza lukturi, lai kliedētu tumsu un varētu redzēt. Ceļā uz svēto katram nepieciešamais solis būs – <span> </span>savā kārtīgajā un skaistajā telpā iekārtot vietu lūgšanām un meditācijai. Papūlēties iekārtot to tik skaistu un iedvesmojošu, ka gribas turp steigties un ar prieku kavēties. Iegrimt Dieva vārda apcerē un sarunā ar Visuaugstāko. Bez tā daudz kas no cerētā neizdosies. No sarunām ar Dievu nāks skaidrība par patiesajiem un vērtīgajiem mērķiem. No Jēzus personas vērošanas nāks prieks nerunāt ērtos ikdienas melus. No stundām, kas pavadītas Dieva vārda apcerē, nāks viedums pazīt nepatiesību un – kas zina, varbūt pat zināt patiesību un katru nākamo soli. No turienes nāks spēks pārvarēt pretestību. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Jā, pretestību. Kunga Jēzus stāstītajā līdzībā sieviete liekas nedaudz naiva un labticīga. Viņa sasauc draudzenes un kaimiņus, domājot, ka visi kopā ar viņu priecāsies par izmēzto istabu un atrasto drahmu. Taču, ja tur, kur tu sāc veidot savu pilnības saliņu, dzīvo citi cilvēki, kuri dzīvē atrodas zemā vietā, var gadīties, ka viņi par tevi nepriecāsies, bet centīsies vilkt atpakaļ. Jo, tev ceļoties, vieta, kurā viņi paliek, sāk likties vēl sliktāka. Un tad var nākties sadurties, tēlaini, vai pat burtiski runājot – ar dēmoniem, kas mīt tavā paša namā. Šiem “dēmoniem” var būt dinastijas vairākās paaudzēs un Dievs vien zina, ar ko var iznākt cīnīties, lai tos pārspētu. Taču rezultātā tu iegūsi atbrīvotu saimi un labāku “namu”. Tavā skaistajā lūgšanu vietā pavadītais laiks dos tam iekšēju drosmi un labvēlīgu izturību. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Kādi no šiem soļiem var likties tik sadzīviski, ka par tiem nebūtu jārunā svētrunā. Tomē arī tādi ir soļi uz svētumu. Sieviete atrada drahmu, kad bija izmēzusi un sakārtojusi istabu. Es tiešām apbrīnoju, cik dziļas un ģeniālas ir mūsu Kunga līdzības un cik daudz ir apslēpts – vai tieši otrādi, atklāts – dažos īsos vārdos. Un galvenais – konkrēti par šo varu teikt, ka tā darbojas. Es pārbaudīju.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Taču katrai monētai ir divas puses un tāpat arī <span> </span>mūsu Kunga līdzībai par sudraba drahmu. Līdz šim runājām par to pusi, uz kuras ir mūsu attēls un uzraksts. Par to, ko varam un ko vajag darīt mums.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Otra puse ir tā, kas Dievam pieder. Kur Kristus Ģerbonis un Svētā Gara zīmogs virsū. Un tur mēs redzam Jēzus līdzības otru nozīmi, kas īstenībā ir pirmā un galvenā. Drahmas Dieva pusē pats Debesu Tēvs ir tā sieviete, ko urda nemiers, ka viņai ir pazudis kaut kas vērtīgs. Pats Kristus ir tas, kurš rūpīgi meklē, līdz zudušo atrod. Pats Svētais Gars ir tas, kas izgaismo, izmēž un sakārto. Un visbeidzot – pazudušais grasis grīdas šķirbā esmu es pats, vai tu, vai katrs cilvēks.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Grīdas šķirbā vai pagultē vēl ir labi. Vai jums ir gadījies pamanīt zemē monētu, kura ir tā saskrambāta, sabradāta un notriepta, ka jūs nepapūlaties noliekties, lai to paceltu? Bet ja paceļat, tad uzreiz nevarat noteikt tās vērtību – tik netīra un nodeldēta tā ir.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tā mēdz notikt ar cilvēkiem. Īsā laikā mēs varam noklīst tik pamatīgi un nonākt tik nelāgās vietās, ka pēc laika neviens mūsos vairs neredzētu vērtību un nepastieptu roku. Tas parasti nāk kopā ar to, ka istabā ir juceklis, un nav vietas lūgšanām, uz kuru gribas steigties. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Bieži vien tā pat nav cilvēka paša vaina. Mūsu baznīcai ir dienas centri, kas palīdz augsta sociālā riska ģimenēm. Ir tiešām baisi redzēt, kādos apstākļos bērni nāk pasaulē un kādās mājās viņi uzaug. Dienas centru darbinieki tad cenšas viņiem kaut dažas stundas dienā piedāvāt dzīvi sakārtotā vidē, lai dotu iespēju uzmirdzēt kaut kur dziļi apraktajai drahmai. Lai kāds to ieraudzītu šajos bērnos, <span> </span>lai viņi paši to ieraudzītu un varētu atrasties. Taču itin bieži cilvēku arī no labvēlīgas vides līdz pašam dibenam noved viņa paša izvēļu virkne. Uz tiem apkārtējie raugās ar vēl mazāku līdzjūtību. Pats vainīgs, lupata tāds!<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tomēr apdomāsim, ka nodeldēto, nosmulēto grasi, <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoListParagraphCxSpFirst" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18pt;">
<!--[if !supportLists]--><span lang="LV" style="font-size: 14pt; mso-ansi-language: LV; mso-ascii-font-family: Calibri; mso-bidi-font-family: Calibri; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-hansi-font-family: Calibri;"><span style="mso-list: Ignore;">-<span style="font-family: "times new roman"; font-size: 7pt; font-stretch: normal; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; line-height: normal;"> </span></span></span><!--[endif]--><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">ko neviens negrib pacelt, <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoListParagraphCxSpMiddle" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18pt;">
<!--[if !supportLists]--><span lang="LV" style="font-size: 14pt; mso-ansi-language: LV; mso-ascii-font-family: Calibri; mso-bidi-font-family: Calibri; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-hansi-font-family: Calibri;"><span style="mso-list: Ignore;">-<span style="font-family: "times new roman"; font-size: 7pt; font-stretch: normal; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; line-height: normal;"> </span></span></span><!--[endif]--><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">aiznesot uz banku, kura to ir izlaidusi – tam būs tāda pati vērtība, kā jaunai, spožai monētai. <span> </span>Pilna vērtība. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoListParagraphCxSpLast" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18pt;">
<!--[if !supportLists]--><span lang="LV" style="font-size: 14pt; mso-ansi-language: LV; mso-ascii-font-family: Calibri; mso-bidi-font-family: Calibri; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-hansi-font-family: Calibri;"><span style="mso-list: Ignore;">-<span style="font-family: "times new roman"; font-size: 7pt; font-stretch: normal; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; line-height: normal;"> </span></span></span><!--[endif]--><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tāpat cilvēkam Dieva acīs, kas viņu ir radījis.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Dievs izveidoja cilvēku, iedvešot viņā no sava gara. Katrā cilvēkā mīt dievišķs dāvinājums. Citos senajos mītos un kultūrās dievišķa vērtība bija tikai valdniekiem un augstajiem priesteriem. Turpretī Bībeles un īpaši Kristus vēsts ienāk pasaulē ar jaunu, pārsteidzošu patiesību, ka tāda vērtība piemīt katram cilvēkam. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tas ir mūsdienu cilvēktiesību idejas avots. Dieva ieliktās vērtības dēļ mums ir tiesības vēlēt Saeimu. Valsts Satversme tās mums nepiešķir, bet tikai konstatē. Varbūt ir negaidīti ieraudzīt Bībeles vēstījuma sekas tik dziļi politikā un jurisprudencē, taču patiešām – uz tā ir būvēta visa kristīgā civilizācija.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Īpašā veidā šo izpratni apliecina tas, ka vēlēšanās balso arī ieslodzītie. Viņi lielākoties nav cienījami pilsoņi, kam rūp sabiedrības intereses. Ir daudz labu iemeslu, kādēļ būtu prātīgi tiem neļaut balsot. Un ir tikai viens iemesls, kura dēļ to atļaut – kaut vai uz sabiedrības labuma rēķina. Lai cik noskrambāta nebūtu drahma, tai tomēr ir vesela drahma. Lai cik pagrimis nebūtu cilvēks, Dieva acīs viņam ir pilna vērtība.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tādēļ Dievs meklē un glābj visus pazudušos. Arī tos, no kuriem cilvēki ir novērsušies. Farizeji un rakstu mācītāji kurn, ka Jēzus pieņem grēciniekus un ēd kopā ar viņiem un viņš atbildei tiem stāsta līdzību par pazudušo drahmu.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tā patiesi ir labā vēsts katram no mums, kas savus grēku dēļ cieš sirdsapziņas mokas. Tā ir labā vēsts katram, kas jūtas pārāk netīrs un necienīgs, lai Dievs viņu pieņemtu. Tieši šī iemesla dēļ Kristus nāca pasaulē – meklēt un glābt pazudušo. Jēzum nav lielāka prieka par to kā viņu pacelt, notīrīt un likt iemirdzēties pilnā, neaptumšotā vērtībā.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Nonākt Jēzus rokās nozīmē būt izglābtam un dzīvot. Visa mūsu netīrība paliek uz tām. Labākais, ko mēs savā dzīvē varam darīt ir censties palīdzēt Jēzum mūs atrast vai vismaz neslēpties. Kad mums mājās jāatrod, piemēram, maks vai mašīnas atslēgas, mēs vispirms meklējam parastajās, loģiskajās vietās. Ja to tur nav, tad meklēšana var ievilkties. Jēzus jau tāpat mūs arvien no jauna atrod, tomēr ir labāk, ja cenšamies biežāk uzturēties tajās vietās, kur būtu loģiski meklēt kristīgu cilvēku. Piemēram, draudzes baznīcā. Piemēram, savā skaisti iekārtotajā lūgšanu vietā. Piemēram, darot Kristus darbu pasaulē. <span> </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;"><span> </span>Āmen!<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<style class="WebKit-mso-list-quirks-style">
<!--
/* Style Definitions */
p.MsoNormal, li.MsoNormal, div.MsoNormal
{mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-parent:"";
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoFooter, li.MsoFooter, div.MsoFooter
{mso-style-priority:99;
mso-style-link:"Footer Char";
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
tab-stops:center 225.65pt right 451.3pt;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitle, li.MsoTitle, div.MsoTitle
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitleCxSpFirst, li.MsoTitleCxSpFirst, div.MsoTitleCxSpFirst
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitleCxSpMiddle, li.MsoTitleCxSpMiddle, div.MsoTitleCxSpMiddle
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitleCxSpLast, li.MsoTitleCxSpLast, div.MsoTitleCxSpLast
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-fareast-language:EN-US;}
p
{mso-style-noshow:yes;
mso-style-priority:99;
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Times New Roman",serif;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoListParagraph, li.MsoListParagraph, div.MsoListParagraph
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoListParagraphCxSpFirst, li.MsoListParagraphCxSpFirst, div.MsoListParagraphCxSpFirst
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-type:export-only;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoListParagraphCxSpMiddle, li.MsoListParagraphCxSpMiddle, div.MsoListParagraphCxSpMiddle
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-type:export-only;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoListParagraphCxSpLast, li.MsoListParagraphCxSpLast, div.MsoListParagraphCxSpLast
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-type:export-only;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
span.FooterChar
{mso-style-name:"Footer Char";
mso-style-priority:99;
mso-style-unhide:no;
mso-style-locked:yes;
mso-style-link:Footer;}
span.TitleChar
{mso-style-name:"Title Char";
mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-locked:yes;
mso-style-link:Title;
mso-ansi-font-size:28.0pt;
mso-bidi-font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;}
.MsoChpDefault
{mso-style-type:export-only;
mso-default-props:yes;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
@page WordSection1
{size:595.3pt 841.9pt;
margin:72.0pt 72.0pt 72.0pt 72.0pt;
mso-header-margin:35.4pt;
mso-footer-margin:35.4pt;
mso-paper-source:0;}
div.WordSection1
{page:WordSection1;}
/* List Definitions */
@list l0
{mso-list-id:91050870;
mso-list-type:hybrid;
mso-list-template-ids:360866260 900642908 134807555 134807557 134807553 134807555 134807557 134807553 134807555 134807557;}
@list l0:level1
{mso-level-start-at:1965;
mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:-;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;}
@list l0:level2
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";}
@list l0:level3
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
@list l0:level4
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Symbol;}
@list l0:level5
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";}
@list l0:level6
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
@list l0:level7
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Symbol;}
@list l0:level8
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";}
@list l0:level9
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
-->
</style><br />
<div class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Lūgsim! Kungs Dievs, kas esi sargs tiem, kuri cer uz Tevi, valdi pār mums ar tavu apžēlošanos, lai mēs dzīves gaitā lietojam laicīgos labumus tā, ka nepazaudējam mūžīgos. Liec, lai svētums, kuru tavas žēlastības dēļ saņemam, dara mūs dzīvus un sagatavo mūžīgajai dzīvei. To lūdzam caur mūsu Kungu, Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda Dievs no mūžības uz mūžību! Āmen!<o:p></o:p></span></div>
+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-34418056064077146432020-05-04T20:39:00.002+03:002021-12-26T03:55:32.819+02:00Neatkarības deklarācijai 30 gadu<div class="MsoTitle" style="color: black; font-family: "calibri light", sans-serif; font-size: 28pt; font-weight: normal; letter-spacing: -0.5pt; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; word-spacing: 0px;">
<div style="text-align: right;">
<span face=""calibri" , sans-serif" style="font-size: 18.66666603088379px; letter-spacing: normal; text-align: justify;"><a href="https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/186651/ekumeniskais-svetku-dievkalpojums-no-rigas-domatiesraide" target="_blank"><i>Dievkalpojuma ierakstu var noskatīties šeit.</i></a></span></div>
</div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;"></span><br />
<div style="text-align: center;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> Kristus ir augšāmcēlies!<o:p></o:p></span></div>
</div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhl4LrZhs7M_pCKXg8i_rf9AXPi3iUkcOwpJtAkT0HHAshkfpU1kbd9mE2dr57JuS9pLLV8ngIu8Qn3qp0zGc_11LaFeXStqE8G4R0VqTzlo2NjmWm9E87WmXs8HtHtOM1Gu8uQtV0u72D_/s1600/Neatkari%25CC%2584bas+deklara%25CC%2584cija.png" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="638" data-original-width="850" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhl4LrZhs7M_pCKXg8i_rf9AXPi3iUkcOwpJtAkT0HHAshkfpU1kbd9mE2dr57JuS9pLLV8ngIu8Qn3qp0zGc_11LaFeXStqE8G4R0VqTzlo2NjmWm9E87WmXs8HtHtOM1Gu8uQtV0u72D_/s320/Neatkari%25CC%2584bas+deklara%25CC%2584cija.png" width="320" /></a><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Dārgie tautieši, es jūs sirsnīgi sveicu Latvijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā! Ticiet vai ne, bet es atceros to dienu! Augstākās padomes deputāti atradās sēžu zālē un ārā liels ļaužu pulks ar radioaparātiem klausījās, kas iekšā notiek. Daudziem rokās bija sarkanbaltsarkanie karogi, bet citiem Padomju Latvijas karogi. Kad atskanēja paziņojums: “Par nobalsojuši 138 Latvijas tautas deputāti, vienam atturoties”, mūsos kā laipna gaisma ielija apziņa, ka tas ir noticis. Daļa deputātu pameta ar nolaistām acīm, bet tie, kas balsoja “par”, plati smaidīja un spieda cits citam roku. Tauta viņus sveica ar gavilēm un viņi atbildēja ar uzvaras žestu. Tas bija laimīga saviļņojuma brīdis. Neviens nezināja, kas tagad būs. Tauta bija sastapusi Lielo Nezināmo. Taču visi bija priecīgi pacilāti, jo cilvēks taču dzīvo ar vēstījumiem un Atmodas laikā mums bija vēstījums par brīvu un nepadomisku Latviju, kurā viss būs citādi. Tas ļāva raudzīties ar gaišu cerību. Īss, bet dziļš bija Daiņa Īvāna vēlējums: “Mana tauta, nu vienreiz tu esi brīva! Tad nu dzīvo un rīkojies kā pienākas brīviem cilvēkiem.” <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Latvijas 30 gados sasniegto mēdz ilustrēt dažādi. Dalība Eiropas savienībā un NATO ceļ pašapziņu. Sasniegumi kultūrā un sportā ielīksmo. Tomēr nereti cilvēkam tas šķiet pārāk tālu no reālās dzīves. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Bet palūkosimies uz to, kas ir svarīgs katram – uz vidējo mūža ilgumu. Latvijā tas ir aptuveni 73 gadi. Šis rādītājs ir saistīts ar sabiedrības labklājību. Zem zināma turības sliekšņa tas samazinās strauji un būtiski. Grūti aptvert, bet ir valstis, kurās vidējais mūža ilgums nesasniedz pat 40 gadus! Latvija nav pati bagātākā valsts, taču atrodas tādā labklājības līknes apgabalā, virs kura mūža ilgums vairs būtiski nepieaug. Pēc 30 brīvības gadiem mēs šajā katram svarīgajā jomā esam sasnieguši visu, ko par naudu var nopirkt. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Varētu teikt – tad ko var mūžīgi čīkstēt?! Latvijā nevalda nekāda “absolūtā nabadzība”. Mēs dzīvojam daudz labāk nekā padomju laikos! Taču ir arī tāds rādītājs kā relatīvā nabadzība, proti nevienlīdzība starp bagātajiem un trūcīgajiem. Nē, mūsu tauta nav izlepuši un nepateicīgi čīkstētāji. Izrādās, ka cilvēks ir fizioloģiski tā iekārtots, ka hormonu sistēma reaģē uz viņa statusu sabiedrībā. Atrodoties pat ne objektīvi, bet tikai salīdzinoši zemā turības pakāpē, smadzenes apkārtni uztver kā bīstamu. Pastiprināti izdalās trauksmes hormons, kas maitā ne tikai paša, bet visas sabiedrības veselību. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ir tāds indekss, kurš veidojas no tādām parādībām kā noziedzība, ieslodzīto daudzums, atkarības, bērnu mirstība, psihiskās slimības, pašnāvības, nepilngadīgo grūtniecība un tamlīdzīgām lietām. Vissliktākais tas ir nevis nabadzīgākajās valstīs, bet tajās, kur ir lielākā nevienlīdzība. Zemes, kur cilvēki dzīvo visilgāk, ir arī tās, kurās ir vislielākā vienlīdzība uz cienīgas dzīves iespēju. Izrādās, ka valstīs ar lielu nevienlīdzību arī bgātie mirst jaunāki, jo dzīvo stresā no tā, ka pastāvīgi sevi jāaizsargā. Viena no pazīmēm ir iežogotu ciematu vai kvartālu veidošana ar sargiem un barjerām pie ieejas, lai pārējo tautu turētu no sevis pa gabalu. Vai Latvijā to var novērot? Tā būtu zīme ka vienlīdzīgu iespēju jomā mums vēl jāsāk dzīvot pa īstam kā brīviem cilvēkiem.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Kad pēc 50 trimdas gadiem Dievs savu tautu izveda brīvībā, viņš pavēlēja tiem neko neņemt līdzi no Bābeles uz apsolīto zemi. Tāpat arī mēs pēc 50 okupācijas gadiem gribējām atbrīvoties no visa padomju Bābeles mantojuma. Laikam visnīstākās padomju reālijas bija slēgtās robežas, totālā izsekošana un stučīšana, neefektīvā ekonomika ar privātā biznesa aizliegumu, reliģijas apspiešana un reālas demokrātijas neesamība. Viss darbaļaužu interesēs, humānu ideju vārdā, aiztāvoties pret Amerikas imperiālismu.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Neparastā kārtā Latvijas brīvības atjaunošanas 30. gadadienu sagaidām ar ārkārtas stāvokli. Robežas ir slēgtas, bizness piespiedu dīkstāvē, draudzes nedrīkst pulcēties, Saeimas darbība ir ierobežota, tiek meklēti elektroniski izsekošanas līdzekļi un skaļruņi veikalos mudina ziņot par nepaklausīgajiem. Skaidrs, ka viss notiek cilvēku interesēs, ar labu nolūku, aizstāvoties pret Ķīnas vīrusu, tomēr ir nedaudz biedējoši vērot, kā brīžiem pat aizrautīgi pieņemam kādas lietas, kuras izpaužas līdzīgi tam, pret ko pirms 30 gadiem stājāmies uz barikādēm. Kā tas beigsies? Vai tas beigsies? Kas būs tālāk? Par ko mēs būsim kļuvuši? Mēs atkal esam saskārušies ar Lielo Nezināmo<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Kāds deputāts, kurš pirms 30 gadiem balsoja par neatkarību, teica, ka tāds iespēja gadās tikai reizi mūžā. Taču atkal ir pienācis brīdis, kad tautai ir vajadzīgs vēstījums, kas ļauj raudzīties nākotnē ar drošu cerību. Vēstījums par to, ka slēgtas robežas, izsekošana un nosūdzēšana, iztukšoti dievnami, biznesa un demokrātijas dīkstāve varbūt ir vajadzīgi pasākumi ārkārtas brīdī, bet nekad nekļūs par jauno normalitāti. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ir vajadzīga droša zīme, ka mēs nespēlējam <i>playoff</i> jeb izslēgšanas turnīrā, no kura zaudētājam jāizstājas, bet ka visiem būs iespēja atkal piedalīties. Ka brīvā māte Latvija bet būs dāsna un kaut kādu knauzerīgu kritēriju dēļ neatstās lietū stāvam tos savus bērnus, kam viņu dzīve pēkšņi sabrukusi.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ļoti iespējams, ka tieši šī brīža un šīs vajadzības dēļ mūsu pašreizējie tautas vadītāji un ierēdņi ir nākuši savā vietā un godā – lai pēc 30 gadiem atkal dotu cerības gaismu tuneļa galā.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Dokumetālajā filmā par tā laika notikumiem ir zīmīgs kadrs, kad skats no Saeimas nama pārslīd cilvēku pulkam un pavēršas uz augšu, kur baznīcas tornis rāda uz debesīm un uz debesu vēstījumu.: <b>“Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla, pēc Dieva tēla viņš radīja to!” </b>Tas ir pamatā katrai morālei un sabiedriskajai iekārtai, kurā Lielais Nezināmais var izveidoties par kaut ko priecīgas pacilātības vērtu. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoListParagraphCxSpFirst" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt 36pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoListParagraphCxSpMiddle" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18pt;">
<!--[if !supportLists]--><span lang="LV" style="font-size: 14pt; mso-ansi-language: LV; mso-ascii-font-family: Calibri; mso-bidi-font-family: Calibri; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-hansi-font-family: Calibri;"><span style="mso-list: Ignore;">-<span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 7pt; font-stretch: normal; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; font: 7.0pt "Times New Roman"; line-height: normal;"> </span></span></span><!--[endif]--><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Pirmkārt, tas ir vēstījums par varas avotiem un pamatu. Cilvēks ir radīts pēc Dieva līdzības, tādēļ viņam piemīt vērtība un cieņa. No tā ceļas viņa demokrātiskās tiesības, kuras valsts viņam nedz piešķir, nedz drīkst atņemt. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoListParagraphCxSpMiddle" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt 36pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoListParagraphCxSpMiddle" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18pt;">
<!--[if !supportLists]--><span lang="LV" style="font-size: 14pt; mso-ansi-language: LV; mso-ascii-font-family: Calibri; mso-bidi-font-family: Calibri; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-hansi-font-family: Calibri;"><span style="mso-list: Ignore;">-<span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 7pt; font-stretch: normal; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; font: 7.0pt "Times New Roman"; line-height: normal;"> </span></span></span><!--[endif]--><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Otrkārt, tas ir vēstījums par visu pēc Dieva tēla radīto cilvēku vienlīdzību Dieva priekšā, kurai arī zemes virsū jāatspoguļojas vienlīdzīgās iespējās. Valstij jārūpējas ne tikai par nabadzības, bet arī par nevienlīdzības izskaušanu. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoListParagraphCxSpMiddle" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt 36pt; orphans: auto; text-align: start; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoListParagraphCxSpMiddle" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18pt;">
<!--[if !supportLists]--><span lang="LV" style="font-size: 14pt; mso-ansi-language: LV; mso-ascii-font-family: Calibri; mso-bidi-font-family: Calibri; mso-fareast-font-family: Calibri; mso-hansi-font-family: Calibri;"><span style="mso-list: Ignore;">-<span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 7pt; font-stretch: normal; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; font: 7.0pt "Times New Roman"; line-height: normal;"> </span></span></span><!--[endif]--><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Treškārt un galvenokārt, tas ir vēstījums par mūsu aicinājumu uz svēttapšanu. Mēs esam radīti pēc Dieva tēla. Mēs zinām, ar ko katrs esam aptraipījušies. Krīze ir īstais laiks savus grēkus apzināties, nožēlot, atgriezties un izlabot savu dzīvi. Pārbaudījumu laiki aicina katru no jauna iemirdzēties Dieva līdzībā. Tad arī mūsu apkārtne un nākotne iemirdzēsies.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoListParagraphCxSpLast" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt 36pt; orphans: auto; text-align: start; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Kad dziedam “Dievs, svētī Latviju”, dziedāsim to kā sirsnīgu lūgšanu! Taču negaidīsim, ka Dievs darīs to, kas jādara cilvēkiem. Jēzus piecēla Jaīra meitiņu no nāves un teica: “Dodiet jūs viņai ēst!” Tāpat Dievs piecēla padomju jūgā pamirušo Latviju un teica: “Pabarojiet jūs viņu!” Tas nozīmē – dzīvojiet un rīkojieties kā cilvēki, kam dārga viņu brīvība. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<style class="WebKit-mso-list-quirks-style">
<!--
/* Style Definitions */
p.MsoNormal, li.MsoNormal, div.MsoNormal
{mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-parent:"";
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoFooter, li.MsoFooter, div.MsoFooter
{mso-style-priority:99;
mso-style-link:"Footer Char";
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
tab-stops:center 225.65pt right 451.3pt;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitle, li.MsoTitle, div.MsoTitle
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitleCxSpFirst, li.MsoTitleCxSpFirst, div.MsoTitleCxSpFirst
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitleCxSpMiddle, li.MsoTitleCxSpMiddle, div.MsoTitleCxSpMiddle
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitleCxSpLast, li.MsoTitleCxSpLast, div.MsoTitleCxSpLast
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoListParagraph, li.MsoListParagraph, div.MsoListParagraph
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoListParagraphCxSpFirst, li.MsoListParagraphCxSpFirst, div.MsoListParagraphCxSpFirst
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-type:export-only;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoListParagraphCxSpMiddle, li.MsoListParagraphCxSpMiddle, div.MsoListParagraphCxSpMiddle
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-type:export-only;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoListParagraphCxSpLast, li.MsoListParagraphCxSpLast, div.MsoListParagraphCxSpLast
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-type:export-only;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
span.FooterChar
{mso-style-name:"Footer Char";
mso-style-priority:99;
mso-style-unhide:no;
mso-style-locked:yes;
mso-style-link:Footer;}
span.TitleChar
{mso-style-name:"Title Char";
mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-locked:yes;
mso-style-link:Title;
mso-ansi-font-size:28.0pt;
mso-bidi-font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;}
.MsoChpDefault
{mso-style-type:export-only;
mso-default-props:yes;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
@page WordSection1
{size:595.0pt 842.0pt;
margin:72.0pt 72.0pt 72.0pt 72.0pt;
mso-header-margin:35.4pt;
mso-footer-margin:35.4pt;
mso-paper-source:0;}
div.WordSection1
{page:WordSection1;}
/* List Definitions */
@list l0
{mso-list-id:275068632;
mso-list-type:hybrid;
mso-list-template-ids:-1534946372 -938591516 134807555 134807557 134807553 134807555 134807557 134807553 134807555 134807557;}
@list l0:level1
{mso-level-start-at:17;
mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:-;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;}
@list l0:level2
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";}
@list l0:level3
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
@list l0:level4
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Symbol;}
@list l0:level5
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";}
@list l0:level6
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
@list l0:level7
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Symbol;}
@list l0:level8
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";}
@list l0:level9
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
-->
</style><br />
<div class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;">
<br /></div>
+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-38202056389467433172020-04-12T16:30:00.000+03:002020-04-12T20:36:32.114+03:00Ir svētdiena!<div class="font-weight-bold" style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjtbvcwMOrIekz6Tso4X81bu0BZsf9WQwLX90uHuPhQqRwO1HSZPDk_2qS50iuZj2fPTI5W_J77D_ONCpNDBBVlDyTdOdpguTd0Lf1BNVjn6QBTmJ0MBhOCksZ_RYTL5aoJdG0hgaefP7Z6/s1600/Tuks%25CC%258Cais+kaps.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1080" data-original-width="1440" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjtbvcwMOrIekz6Tso4X81bu0BZsf9WQwLX90uHuPhQqRwO1HSZPDk_2qS50iuZj2fPTI5W_J77D_ONCpNDBBVlDyTdOdpguTd0Lf1BNVjn6QBTmJ0MBhOCksZ_RYTL5aoJdG0hgaefP7Z6/s320/Tuks%25CC%258Cais+kaps.jpg" width="320" /></a>Kristus ir augšāmcēlies! Kā daudzi no mums dzirdēja savā kristību dienā – par Tevi cietis, miris un augšāmcēlies! Lieldienu rītā divas uzticīgas sievietes devās uz kapu, lai apkoptu Jēzus mirušās miesas un raizējās par lielo akmeni kas bija aizvelts priekšā. Šogad svētku līksmību arī aizšķērso tāds kā akmens. Lielākā daļa no mums Kristus augšāmcelšanos svin attālināti. Daudz kur pasaulē sērgas dēļ dievnamu durvis vispār ir slēgtas. Kāda vairs Šengenas zona? Dažviet cilvēki bez atļaujas nedrīkst iziet no mājām vai atrasties tālāk par simt metriem no dzīvesvietas. Un neviens droši nezina, kad tas beigsies.</div>
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
Varbūt jūtamies līdzīgi mācekļiem, kuri pašas pirmās Lieldienas arī sagaidīja aiz durvīm, kas drošības pēc bija slēgtas. Varbūt jūtamies līdzīgi sievām, kuras gāja rūpju pilnas, vēl nezinot par dzīvības uzvaru, necerot uz eņģeli baltās drēbēs, kurš novels akmeni, par kuras viņas tā raizējās.</div>
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
Cilvēkus visā pasaulē nospiež raizes un neziņa? Vai mūsu valsts ir izvēlējusies pareizo ceļu? Vai šis viss nav globāla sazvērestība? Vai mēs dzīvosim vai mirsim? Un, ja Dievs gribēs un dzīvosim – tad kā? Mana mūža laikā nekad neesam varējuši tik dziļi sajust sevi to sieviešu vietā, kuras Lieldienu rītam tuvojās pilnas apdraudējuma nojausmu. Vienā mirklī visa dzīve bija sagriezusies otrādi.</div>
<div class="adnet-banner mb-3 article-square-offset" style="box-sizing: border-box; color: #222222; float: left; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1rem; margin-right: 24px; position: relative; z-index: 10;">
</div>
<div class="af-scaling-target" data-ad-loading="true" data-ad-placement="m_tower1" data-ad-position="out-viewport" style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; overflow: hidden; width: 914.671875px;">
<div id="delfi-adx-3390" style="box-sizing: border-box; width: 914.671875px;">
</div>
</div>
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
Kas pirms 24 stundām likās uzvaras pilna ieiešana galvaspilsētā, kas šķita neapšaubāms apstiprinājums viņu izvēlētajam ceļam piepeši bija izgaisis. Uzvaras gājiens bija atdūries kapa bedrē.</div>
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
Pagājušajās Lieldienās, mēs varējām tikai apcerēt, kā jutās Jēzus mācekļi, kad vienā mirklī viss, uz ko viņi paļāvās, viss kas likās tik stabils, lai tajā balstītu savu nākotni, apvērsās pilnīgi pretēji. Kas pirms gada bija vingrinājums iztēles kontemplācijā par mācekļu piedzīvoto, tas šajās Lieldienās kļūst par pašu pieredzi.</div>
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
Taču mums ir priekšrocības. Mēs ejam jau iemītās pēdās. Veselības jautājumos varam mācīties no sasniegumiem un kļūdām tajās valstīs, kuras pandēmija sasniedza dažas nedēļas agrāk. Cilvēcisku izdzīvošanas pieredzi varam mācīties no Kristus mācekļiem un Lieldienu rīta sievām. Kā tas notika, ka viņi no izbiedētiem, izklīdinātiem cilvēkiem kļuva par spēku, kas uzcēla jaunu, labāku pasauli? Tādas zināšanas mums noderētu.</div>
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
Viņi piedzīvoja, ka dzīve spēji mainās, taču ne tikai no labklājības uz katastrofu, bet tikpat fundamentāli arī no nāves uz Augšāmcelšanos. Ļoti spilgti tas izskan slavenajā baptistu mācītāja S.M. Lokridža sprediķī, no kura jums nolasīšu nelielu fragmentu:<br />
<br />
- "Ir piektdiena. Jūda nodod. Mācekļi skrien kā aitas bez gana, Marija raud, Pēteris aizliedz. Bet nāk svētdiena!<br />
<br />
- Ir piektdiena. Pilāts cīnās, Sinedrijs kaļ sazvērestības, pūlis zākā, un viņi pat nezina, ka svētdiena nāk!<br />
<br />
- Ir piektdiena. Romieši sit manu Jēzu, tērpj viņu purpurā, kronē ar ērkšķiem, un farizeji līksmo, ka viņu plāns ir sasniegts. Bet viņi nezina – ir tikai piektdiena. Svētdiena nāk!<br />
<br />
-Ir piektdiena. Karavīri naglo manas Pestītāja rokas pie krusta, viņi naglo mana glābēja kājas pie krusta, un tad tie viņu paceļ blakus noziedzniekiem. Bet ļaujiet man jums ko pateikt – nāk svētdiena!<br />
<br />
- Ir piektdiena Viņš karājas pie krusta, jūt, ka viņu atstāj Tēvs, paliek viens un mirst, vai viņu neviens nevar izglābt? Ir piektdiena, bet svētdiena nāk.<br />
<br />
- Ir piektdiena. Zeme trīc. Debesis kļūst tumšas, mans ķēniņš atdod savu garu. Bet svētdiena nāk.<br />
<br />
- Ir piektdiena. Pasaule uzvar. Cilvēki grēko. Un ļaunums ņirdz. Cerība ir zaudēta. Nāve ir uzvarējusi. Grēks ir ņēmis savu tiesu un sātans tikai smejas. Bet nāk svētdiena.<br />
<br />
- Ir piektdiena. Jēzus ir apbedīts, karavīri stāv sardzē, un vietā tiek ievelts akmens.<br />
Bet tā ir piektdiena. Ir tikai piektdiena – svētdiena nāk!"</div>
<div style="box-sizing: border-box; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em;">
</div>
<div style="text-align: justify;">
<span style="caret-color: rgb(34, 34, 34); color: #222222; font-family: "roboto" , sans-serif;"><br /></span></div>
<span style="caret-color: rgb(34, 34, 34); color: #222222; font-family: "roboto" , sans-serif;"></span><br />
<div style="text-align: justify;">
<span style="caret-color: rgb(34, 34, 34); color: #222222; font-family: "roboto" , sans-serif;">Ko mācītājs ar to gribēja teikt? Kas ir ar to svētdienu, kura nāk? Tradicionāli svētdiena ir pirmā nedēļas diena. Ar to mūsu senči vēlējās sev atgādināt, ar ko sākās jauns laikmets. Cauri visiem komunistu laikiem krievu valodā radio skanēja: "Внимание, товарищи! Говорит Москва! Сегодня воскресение, 12 апреля." ("Uzmanību, biedri! Runā Maskava! Šodien ir svētdiena, 12. aprīlis) Воскресение – Augšāmcelšanās.</span></div>
<span style="caret-color: rgb(34, 34, 34); color: #222222; font-family: "roboto" , sans-serif;">
</span><br />
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
Ar savu nāvi Kristus satrieca nāvi. Mūsu un ikkatru nāvi. Ar savu augšāmcelšanos viņš svinēja uzvaru pār visiem ļaunajiem pretspēkiem un viņu plāniem. No svētdienas atskatoties uz piektdienu, var izsaukties kā apustulis Pāvils: "Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis? Pāvils kādā vietā pavisam pārsteidz. Viņš raksta: "Es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ!" Būtu grūti iedomāties, ka budistam vai musulmanim ienāktu prātā teikt: "Es nekaunos Budas vai Muhameda mācības dēļ." Kādēļ lai viņi kaunētos? </div>
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
Taču krusts bija domāts, lai apkaunotu. To rezervēja zemākajiem, nicinātākajiem noziedzniekiem. Saudzējot mūsu jūtas, Jēzu pie krusta attēlo ar apsēju ap gurniem, taču parasti notiesāto sita krustā kailu. Golgātu bieži glezno kā virsotni pret debesīm, no kuras paveras plašs skats. Taču tā būtu pat zināma greznība, kas atļautu zināmu privātumu. Taču Golgāta atradās pie paša pilsētas mūra, blakus vārtiem, kur svētku laikā garām staigāja tūkstošiem cilvēku, zaimodami un uzjautrinādamies par tavām mokām. Krustam vajadzēja iemiesot katras ciešanas un pazemojumu, kādu vien cilvēks var piedzīvot. Taču tā ir piektdiena. Svētdiena nāk!</div>
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
Vai mūs nomāc krīze un ārkārtas stāvoklis? Apnikums un spriedze izolācijā? Gaidāmais ekonomikas pagrimums un izredzes nogrimt nabadzībā? Aizdomas ka viss netiek darīts pareizi politiski un garīgi? Ka slepeni spēki ir sazvērējušies? Vai biedē tas, ka pat veselīgam cilvēkam iespēja saslimt un nomirt piepeši ir tik nereāli reāla? Jā, tā ir piektdiena. Un ne tikai ārkārtas stāvokļa, bet arī parastā laikā sāp zaudējumi un sūrst dziļi aizvainojumi. Tas pieder piektdienai. Taču ļaujiet man jums ko teikt – nāk svētdiena, augšāmcelšanās diena.</div>
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
Tajā rītā Kristus iznāca no kapa dzīvs. Nodevība, pazemojumi un sāpes bija aiz muguras. Priekšā – nebeidzama dzīvība kopā ar Dievu. Ienaidniekiem neaizsniedzams, Kristus pulcina ap sevi savus draugus, iedvesmojot viņus drosmei un darbībai. Jā, tas Augšāmcelšanās svētkos ir pats skaistākais. Kristus ne tikai izbauda uzvaru pats. Viņš aicina mūs tajā ar viņu dalīties. Lai arī mūsu dzīvi piepildītu viņa Augšāmcelšanās prieks, spēks un miers.</div>
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
Paceļot Jēzu pie krusta tādā vietā, kur katrs to var redzēt, viņa ienaidnieki neiedomājās, ka piepilda senu vēstījumu un arī Jēzus paša vārdus. 1440 gadus pirms Golgātas Mozus tuksnesī pacēla kārts galā bronzas čūsku. Tautu bija piemeklējis indīgu čūsku uzbrukums. Kurš tika sadzelts, tam bija jāskatās uz šo čūsku. Tad tas nenomira. Kad viņa laiks bija tuvu, Jēzus mācekļiem teica par sevi: "Kā Mozus paaugstināja čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai katram, kas viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība."</div>
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
Tam ir dziļš, reliģisks skaidrojums. Dieva likums ir kā čūska, kura dzelonis ir nāve. Kas to mīda kājām, tam jāmirst. Un mēs esam to darījuši. Katrs mēs savu reizi esam samīdījuši Dieva likumus – tīši vai netīši, apzināti un neapzināti. Inde ir ienākusi mūsos un mums jāmirst – laikā un mūžībā. Taču Dieva beznosacījumu mīlestības dēļ Vārds tapa miesa, Dievs tapa cilvēks un mūsu vietā nodzīvoja nevainojamu, Dieva likumiem pilnīgi paklausīgu dzīvi. Bez nopelna, aiz tīras žēlastības viņš tam, kurš viņam tic, savu svēto dzīvi uzdāvina kā drēbes, kurās ietērpties, kad jāstājas Dieva priekšā. Jēzū nebija indes, bet viņš uzsūca sevī mūsējo. Viņam nebija jāmirst, bet viņš nomira – ne savu, bet mūsu nāvi. Izģērbts kails, kaunam pakļauts, pielīdzināts laupītājiem, Kristus sāpēs izdzīvoja mūsu mūžības likteni, lai tie, kas ticībā raugās uz krustā paaugstināto Dieva Dēlu, dzīvotu mūžīgi un dalītos ar viņu augšāmcelšanās priekā.</div>
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
Vēstījums ir daudzslāņains. Tam ir arī sava ikdienai domāta psiholoģiskā nozīme. Jo arī ikdienā mūs moka tādas kā indīgas čūskas. Bailes, neziņa, briesmu sajūta, ļaunas nākotnes nojausmas. Kā lai tās uzveic? Britu filozofs Alfrēds Vaitheds teica, ka mēs attīstām domas, lai tās varētu mirt mūsu vietā. Mēs varam domas sūtīt dažādos nākotnes scenārijos kā avataru datorspēlē un skatīties, kur tas izdzīvo un kur aiziet bojā. Lai tad paši ietu pa izdzīvošanas ceļu. Kā Mozus izveidoja čūsku no bronzas, tā mēs domās varam nākotnei, kura mūs biedē, izveidot attēlu, nolikt to sev priekšā un ilgi uz to raudzīties – nevis, lai kristu izmisumā, bet lai sagatavotos un iegūtu dvēseles stāvokli, kurā nākotnes čūska pārstāj mocīt. Tad mēs nemirsim.</div>
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
Ir daudz labāk un cerīgāk raudzīties nevis vienkārši uz priekšu, bet uz paaugstināto Dieva Dēlu. Vērot, kā viņš piektdienu dara par svētdienu un apzināties, ka esmu aicināts šajā uzvarā būt ar viņu. Kopā ar uzvarētāju paši uzvarēsim.</div>
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
Kā lai svinam Lieldienas šajā ārkārtas laikā? Kā lai dzīvojam? Labs padoms būtu – mērķēt uz paradīzi un pievērsties šodienai. Paturēt dvēseles acis pievērstas augšāmceltajam Kristum un darīt to, kas jādara šodien. To, kas padara stiprāku, gudrāku, prasmīgāku un izdzīvot spējīgāku.</div>
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
Lieldienu rītā tās divas sievietes par sevi atklāja kaut ko svarīgu. Atklāsim to par sevi arī mēs! Viņas bija parasti cilvēki, taču bija staigājušas kopā ar Jēzu. Tumsa bija liela, šķēršļi nepārvarami un pretspēks varens, taču izrādījās, ka viņās pietiek spēka, drosmes un apņēmības, lai sasniegtu mērķi. Un, kad viņas tā gāja, pat eņģeļi ieradās palīgā un novēla akmeni, par kuru viņas raizējās. Taču eņģeļi spožās drānās neparādās katru dienu. Dievs vairāk darbojas caur cilvēkiem. Mēs katrs varam būt drusku eņģeļi cits citam, noveļot kādus akmeņus un atvieglojot raizes. Šajā laikā medicīnas darbinieki ir tādi eņģeļi. Analīžu ņemšanas punktos medicīnas māsiņas ir tērpušās viscaur baltā. Un ne tikai mediķiem mēs esam pateicīgi. Neskaitāmi cilvēki strādā citu labā – aptiekāri, sociālie darbinieki, garīdznieki, pārdevēji, šoferi, montieri, televīzijas un radio darbinieki, valsts amatpersonas, atkritumu savācēji un daudzi citi – lai dzīve turpinātos, līdz sērgas akmens būs novelts. Mēs jums esam ļoti, ļoti pateicīgi, paturam jūs lūgšanās – un meklējam katrs savu eņģeļa iespēju, lai ar to, ko darām vai nedarām, noveltu kādu akmeni dzīvībai no ceļa.</div>
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
1927. gadā, Meksikā, baznīcas vajāšanas laikos, bez izmeklēšanas un tiesas tika nošauts nepatiesi apsūdzēts priesteris, svētīgais Migels Pro. Viņa pēdējā vēlēšanās bija nomesties ceļos lūgšanai. Viņš neļāva sev aizsiet acis. Skatoties acīs šāvēju nodaļai, viņš teica: "Lai Dievs apžēlojas par jums! Lai Dievs jūs svētī! Kungs, Tu zini, ka es esmu nevainīgs. No visas sirds es piedodu saviem ienaidniekiem." Un pirms atskanēja pavēle šaut, viņš pacēla rokas, ar savu ķermeni izveidojot krusta zīmi, un sauca: "Lai dzīvo karalis Kristus!" Tas bija izaicinājums visām netaisnajām varām. Jūs domājat, ka jūsu šautenes mūs nobiedēs? Dieva mīlestība ir stiprāka par visām pasaules varām.</div>
<div style="box-sizing: border-box; color: #222222; font-family: roboto, sans-serif; margin-bottom: 1em; margin-top: 1em; text-align: justify;">
Ar savu augšāmcelšanos Kristus padarīja krustu no iebiedēšanas un apkaunojuma rīka par apliecinājuma un uzvaras simbolu. Šajā īpašajā laikā arī mēs, skatoties acīs saviem apdraudējumiem un izaicinājumiem, varam pacelt rokas, no sevis pašiem izveidojot krusta zīmi, un sacīt: "Lai dzīvo karalis Kristus!" Kristieši zina, ka mīlestība, ko Dievs ir atklājis, mūsu labad uzmodinot Kristu no nāves, ir stiprāka par visu, kas varētu tikt mests mums sejā. Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Ir svētdiena!</div>
+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-14812084484817574192020-04-12T16:04:00.000+03:002020-04-12T16:04:25.092+03:00Jēzus iejāj Jeruzalemē<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiTZ73XueYr0UzmicbbkTUG8Dz-uDqJybESRlqAoJqLRo-RJOJKmOMyoDYC8r9gG_uLrEaWHawjqJa3ukwhirgvvpiUIfFi6fsROc5C8ZOPkt7H0sZjVoe1uQUez38WJ0f7kMv3SXtOilap/s1600/Pu%25CC%2584polsve%25CC%2584tdienas+ikona.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="375" data-original-width="600" height="200" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiTZ73XueYr0UzmicbbkTUG8Dz-uDqJybESRlqAoJqLRo-RJOJKmOMyoDYC8r9gG_uLrEaWHawjqJa3ukwhirgvvpiUIfFi6fsROc5C8ZOPkt7H0sZjVoe1uQUez38WJ0f7kMv3SXtOilap/s320/Pu%25CC%2584polsve%25CC%2584tdienas+ikona.jpg" width="320" /></a></div>
<div style="text-align: justify;">
<span style="background-color: white; caret-color: rgb(28, 30, 33); color: #1c1e21; font-family: system-ui, -apple-system, BlinkMacSystemFont, ".SFNSText-Regular", sans-serif; font-size: 14px;">Jēzum iejājot Jeruzalemē, Cilvēki izklāja viņa priekšā savas drēbes. Un viņi taču bija sanākuši uz svētkiem, tātad klāja zemē svētku drānas! Oskara balvas pasniegšanā vai kādā līdzīgā pasākumā tepat Latvijā milzu uzmanību piesaista tas, kāda kleita kurai zvaigznei mugurā. Kurš vien var atļauties, cenšas apģērbā izpaust savu gaumi, temperamentu un vērtības. Ar apģērbu lepojas un no apģērba kaunas. Savā ziņā apģērbā pat izpaužas mūsu būtība. Tas Kristus ienākšanu Jeruzalemē dara ļoti simbolisku. Vai mēs esam gatavi noklāt zemē savu lepnumu un kaunu, temperamentu, gaumi un raksturu, vērtības un pašu būtību, lai Kristus tam visam pāri ienāktu mūsos? Tā ir jūtīga, atkailināta sajūta taču reizē pacilā un aizrauj. Maranata. Nāc, Kungs Jēzu!</span></div>
+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-91007343398191974332020-03-01T20:16:00.000+02:002020-03-02T10:00:41.001+02:00Jēzus apslēptā dzīve: Lielā gavēņa sākums<div class="MsoTitle" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: "Calibri Light", sans-serif; font-size: 28pt; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: -0.5pt; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: start; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="" style="clear: both; text-align: left;">
<div style="text-align: right;">
<span style="font-family: "calibri" , sans-serif; font-size: medium;"><i><u><a href="https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/127184/svetrits-studija-arhibiskaps-janis-vanags?fbclid=IwAR1WKeh4txYxsHhiGKnJ_UTr9PPkYKweq6gRMbFg4dT6SeR0PAiwDeR3xKg" target="_blank">"Svētrīts" Noklausīties Latvijas Radio arhīvā</a></u></i></span></div>
<i style="font-family: Calibri, sans-serif; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"><b><br /></b></span></i>
<i style="font-family: Calibri, sans-serif; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"><b>“Tad Jēzus devās no Galilejas uz Jardānu.” (Mt 3:13) </b></span></i><i style="font-family: Calibri, sans-serif; font-size: 14pt; text-align: justify;">Viens teikums. Pusteikums. Vai kādreiz esam pie tā pakavējušies? Droši vien biežāk esam ar acīm pārskrējuši pāri, steidzoties pie īstajiem notikumi. Taču aiz šī īsā teikuma ir vesela pasaule. Pat vairāk nekā pasaule. Ja šos dažus vārdus lasām uzmanīgi un ar dzīves pieredzes acīm, tie kļūst par logu, pa kuru ieraudzīt Kristus diženumu un debesu Tēva sirdi.</i><span style="font-family: "calibri" , sans-serif; font-size: 14pt; text-align: justify;"> </span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEii5G2Y9U1tzsLlFoQmQ5z1pEwz1aoRnTWUGBIdlXZIDbpXULbTBo_0slAszSY46ilHKaZl0cSSE_Tg1UeXj96mF3B5gpJC1x_UipO-WFakmaUu42Lgo_W69hE_i5xM0nAmi0tQMA44dr0Q/s1600/Va%25CC%2584rti.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="960" data-original-width="960" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEii5G2Y9U1tzsLlFoQmQ5z1pEwz1aoRnTWUGBIdlXZIDbpXULbTBo_0slAszSY46ilHKaZl0cSSE_Tg1UeXj96mF3B5gpJC1x_UipO-WFakmaUu42Lgo_W69hE_i5xM0nAmi0tQMA44dr0Q/s320/Va%25CC%2584rti.jpg" width="320" /></a><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Jēzus devās no Galilejas uz Jardānu. Mēs esam lasījuši, kas tur notika. Jānis kristīja Jēzu Jordānas upē. Debesis atvērās. Svētais Gars nolaidās pār Jēzu un balss no debesīm teica: “Šis ir mans mīļotais Dēls, uz ko man labs prāts.” Pēc tam Gars aizveda Jēzu tuksnesī, lai viņš tiktu velna kārdināts. Tie mums šķiet īstie notikumi, pie kuriem, lasot, steidzamies. Bet kas notika Galilejā? Kas notika Nācaretē? Par to rakstīts nav gandrīz nekas. Taču mēs no pieredzes zinām, kā cilvēka bērns pieaug no mazuļa par puiku, no puikas par pusaudzi un no pusaudža par jaunieti. Jēzus bija patiess cilvēks. Pazīstot cilvēka dzīvi, mēs varam svētītā iztēlē apcerēt arī Jēzus apslēptos gadus, kuri nav aprakstīti. Savukārt, kontemplējot viņa dzīves cilvēcīgos notikumus, varam meklēt dievišķo jēgu, kas tajos atklāta, jo Jēzus ir arī patiess Dievs.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Kopš pašas dzimšanas Jēzus pildīja kādu misiju. Varētu domāt – kāda tur vēl misija? Zīdainis taču pats neko nespēj. Taču tieši mazuļa nespēkā Jēzus veica uzdevumu, kas mums ir tik svarīgs. Vēstulē ēbrējiem ir vārdi, kas sniedz lielu mierinājumu: <i>“Mums augstais priesteris nav tāds, kas nevar just līdzi mūsu nespēkam. Viņš, tāpat kā mēs, ir visādi kārdināts.” </i><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Mans brālis kā zemessardzes bataljona komandieris reiz bija iesaukts mācībās, kur viņam līdzi ar citiem komandieriem lika rakt ierakumus. Virsnieki sāka iebilst, kādēļ viņiem liek rakt, ja viņi labi zina, kādam jābūt ierakumam? Instruktors, kurš bija no ārzemju latviešiem, atbildēja – mazliet mīkstinot viņa vārdus: “Tādēļ, lai jūs, sarkanie komunistu kuces bērni, zinātu, cik tas laika prasa.” Un tiešām, ir liela atšķirība starp zināt, kāds ir pareizs ierakums, un pašam to izrakt, pakļaujoties ārzemniekam, kurš tevi, brīvās Latvijas virsnieku, sauc par komunistu un tavu māti par kuci.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Dievs zina, pēc kādiem principiem mēs darbojamies, jo pats ir mūs radījis. Bet viņš nolēma arī piedzīvot, kā tas ir – uzaugt kā zēnam vienkāršā namā, okupētā zemē, kur svešzemnieki raugās uz tevi kā uz suni, un pat savējo elite viebjas – vai no Nācaretes var nākt kas labs? Dievs vēlējās tevi iepazīt tik dziļi, ka nāca rakt ierakumu kopā ar tevi. Tas, kurš nosprauda ceļu planētām, zvaigznēm un galaktikām, nu mācījās staigāt, turoties pie mēbelēm un vecāku rokām. Tas, kurš radīja atomus un organismus, kazuārus un kvazārus, nu mācījās ēst ar karoti un izgatavot ķeblīti. Mūžīgais Logoss sevi apslēpa tik dziļi cilvēka veidolā, ka viss viņam bija jāmācās no jauna, kā bērnam. <i>“Berešīt barā Elohīm ēt hašamaīm veēt haēres.”</i> Tas nozīmē: “Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi”. Tas, kurš to paveica, tagad mācījās to izrunāt ar neveiklu bērna muti. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Jaunais Jēzus mācījās cilvēcību. Viņš atklāja un iegaumēja, kā cilvēks jūtas vienā vai citā situācijā – kas ievaino un kas dziedina. Savas tautas vidū viņš mācījās pildīt likumus, kurus pats tai caur Mozu bija devis. No aizmūžiem viņš bija viens ar Tēvu un Garu, bet tagad lūgt Dievu viņam varēja būt drusku kā sarunāties ar sevi caur spilvenu vai aizvērtu logu. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Jaunais Jēzus rādīja cilvēcību. Visu zināšanu avots, pat apslēpts, nav mēms. Jēzus ir arī patiess Dievs. <i>“Tāpat kā mēs, visādi kārdināts - bet bez grēka”</i>, tā par viņu teikts rakstos. Raugoties uz Jēzu, apkārtējie varēja vērot un mācīties, kā kārdinājumu brīžos izturas patiesa, grēka nenomākta cilvēcība. Zēnu rotaļās viņš piedalījās aizrautīgi, taču nespēlēja netīri, lai uzvarētu par katru cenu. Kā visiem jaunekļiem, viņam patika meitenes un viņu uzmanība, kuru viņš necentās savtīgi izmantot. Jādomā, ka viņš jau apzinājās savu likteni, neplānoja ģimeni un arī nevienai meitenei nedeva cerības. Viņa dabā nebija atbildēt ar dusmām uz dusmām un ar ļaunu uz ļaunu. Ja kāds uz Jēzu apskaitās un teica: “Tu esi muļķis”, varu iedomāties Jēzu pasmaidām un sakām: “Jā, reizēm es esmu rīkojies diezgan muļķīgi.” Droši, ka viņš bija viens no laipnajiem, atklātajiem, jaunajiem vīriešiem, kuru klātbūtnē jūties reizē labi un neveikli – un nokaunies par netīru joku. Tāds, kuram līdzās gribas būt, tam kas tu vari būt.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Te varētu jautāt – kāda jēga no tādas iztēles, ja mēs nezinām, vai bija tieši tā vai citādi? Bet, lasot Rakstus, mēs notikumus neizbēgami iztēlojamies, un tas, ko iztēlojamies, mēdz būt tālu no realitāes. Atceros, pirms gadiem trīsdesmit es sprediķī runāju par Jēzu, kurš nesa krustu uz golgātu – cēli, stalti, kā varonis, bez neviena vaida vai asaras. Ko gan es toreiz biju iedomājies – ka Jēzum nesāpēja, kad viņu sita? Ka viņam neplūda asinis, kad viņu ievainoja? Ka viņš nejutās salauzts, pazemots un nāves baiļu nomākts? Ka viņš nebija cilvēks kā mēs visi? Aizstājot īstu cilvēku ar teiksmu varoni, mēs zaudējam īstenības izjūtu un neaptveram Jēzus personības dziļumu un rakstura lielumu. Mēs nenovērtējam, ko viņam maksāja būt tam, kas viņš ir. Turpretī, izjūtot mūsu Kunga patieso cilvēcību, mēs ieraudzīsim, ko sevī nes pat īsais pusteikums: “<i>Jēzus devās no Galilejas uz Jardānu.”</i><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Galileja bija viņa bērnības un jaunības zeme. Nācarete bija viņa mājas. Trīsdesmit gadus Jēzus tur bija mācījies būt cilvēks. Iziet uz Jardānu viņam nebija kā jaunietiem pēc vidusskolas doties uz galvaspilsētu, baudīt studenta dzīvi un brīvdienās braukt mājās, pie vecākiem. Jēzum tas nozīmēja aiziet, lai 40 dienas gavētu un stātos pretī velnam tuksnesī. Aiziet, lai mirtu pie krusta, apkrautam ar pasaules grēkiem. Izejot pa vārtiem, Jēzus zināja, ka dodas uz nāvi, lai neatgrieztos. Mūsu labad.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Rūpīga un Gara vadīta iztēle palīdz emocionāli tuvoties Jēzus pieredzei, viņam stāvot uz izšķiršanās robežas starp mierīgo dzīvi ģimenē un šaušalīgo cīņu ar velnu, grēku un nāvi. Jēzus taču varēja palikt. Ar šo domu viņam bija jātiek galā. Viņam bija neskaitāmi iemesli palikt. Varam iztēloties Jēzu ieejam darbnīcā un pārlaižot roku amata rīkiem, viņa delnām tik pazīstamiem. Kā viņš apsēdās savā gultā un pēdējo reizi lūkojās pa logu uz ainavu, kas bija mīļa kopš bērnības. Varbūt viņš pabužināja suni, kas ar viņu bija devies pastaigās un tagad vēdināja asti, neko nenojausdams, vai gluži otrādi – nojausdams šķiršanos.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Atvadīties bija sanākuši radi, draugi, kaimiņi. Jēzus spieda tiem roku, ielūkojās acīs, atceroties kopīgās lietas. Lielāko daļu no tiem viņš vairs nekad šādi nesatiks. Nākošajā reizē Nācaretes vīri viņu izdzīs no pilsētas un mēģinās nogrūst no kraujas. Jēzus, piegāja pie savas mātes, atvadoties apskāva viņu un Marija juta, kā sirdī duras Sīmeāna pareģotais zobens. Kad Jēzus izies pa vārtiem, viņa vairs neredzēs savu puisēnu. Ja vēl satiks Jēzu, tad ne vairs kā dēlu, bet kā pasaules Pestītāju. “Sieviete, redzi, tavs dēls!” – jau drīz viņš no krusta norādīs uz Jāni. Tanī brīdī viņa bija pieredzē vienota ar Debesu Tēvu, kurš pirms trīsdesmit gadiem tā pavadīja savu Dēlu pa mūžības vārtiem pasaulē.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Jēzus stāvēja vārtos. Vienā pusē bija viss, kas viņam līdz šim bija nozīmīgs un dārgs. Otrā pusē – pasaule, kura viņu ienīdīs, vajās un nogalinās, taču kura viņam jāizpērk ar savām asinīm. Jēzus varēja palikt. Viņam bija tūkstoš iemeslu palikt. Vai viņam bija kāds iemesls doties? Viņš nāca pasaulē piepildīt Tēva gribu. Nu viņš izgāja pa vārtiem piepildīt Tēva gribu. Doties ceļā uz to, kas patiesībā esi, atnes mierinājumu, drosmi un līdzsvaru, pat ja tas prasa atstāt kaut ko dārga. Kā cilvēkam, kas ar prieku iet un pārdod visu, kas tam ir, lai iegūtu tīrumu, kurā ir apslēpts dārgums. Jēzus aizvēra vārtus aiz sevis. No klusās skaņas nodrebēja elle un iekaucās dēmoni. Tas bija sācies! Un krusts vairs nebija atturams.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Par Romas senatoru Katonu, kurš dzīvoja 200 gadu pirms Jēzus, stāsta, ka viņš katru runu par jebkuru tematu noslēdza ar vārdiem: “Es uzskatu, ka Kartāga ir jānoposta.” Viņam iebilda ietekmīgais senators Korkuls, kurš domāja, ka ārējs ienaidnieks uztur Romas tautu vienotu. Katru savu runu viņš noslēdza ar vārdiem: “Kartāga ir jāsaglabā.” Kopš brīža, kad Jēzus aiz sevis aizvēra vārtus, lai dotos uz Jardānu, viss, ko viņš kādā lieta teica vai darīja, nesa vienu vēsti: “Velna valstība ir jānoposta. Dieva valstība ir jāsaglabā.” Atrauti no tā, nevar pilnībā saprast ne Jēzus vārdus un darbus, ne gavēni, kurš nupat ir iesācies.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Jā, šī ir pirmā svētdiena Lielajā gavēnī. Īpatā kārtā tieši gavēnis mēdz piesaistīt plašākas sabiedrības interesi. Arī neiebaznīciskoti cilvēki tajā atrod kaut ko savu. Piemēram, vegānisms ir stilīgs. Ja cilvēki neēstu gaļu, rastos mazāk siltumnīcas gāzu. Nabadzīgās tautas varētu lētāk iepirkt labību, ja to neizbarotu lopiem. Gavēnī var nomest svaru, pasaudzēt aknas no alkohola un izniekot mazāk laika spēlītēm. Tam visam ir vieta un vērtība. Taču baznīcas gavēņa jēgu nevar saprast atrautībā no Jēzus vēstījuma: “Velna valstība ir jānoposta. Dieva valstība ir jāsaglabā.” Īstā gavēnī viss, ko darām vai nedarām, ir pakārtots šim mērķim.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">40 dienās pirms Lieldienām baznīca uzlūko Kunga Jēzus dzīves skaudro pusi. Iedziļinās viņa pārbaudījumos. Gremdējas viņa ciešanu stāstā. Kontemplē viņa nāvi. Gavēņa laika atslēgas vārds ir līdzcietība. Nevis žēlums, bet līdz-cietība. Ciest līdzi Jēzum, kopā ar viņu. Kādēļ Jēzum to vajag un ko tas viņam palīdz? Pat ja nevaram palīdzēt, mēs sēžam mirstoša tuvinieka gultas, lai būtu klāt un lai viņam nebūtu jāmirst vientulībā. Klātbūtne garā un gavēnī no mūsu puses izpauž draudzību. Pat ja Jēzum to nevajag, tad es tik ļoti vēlos, lai Jēzus dzīves patiesība būtu pilnīgi arī manējā, ka, žēlastības iedvesmā, atrodu sevī vēlēšanos viņam sekot tik personīgā vienībā, kāda vien ir iespējama – kad viņa pieredzētais atspoguļojas manā pieredzē. Tur es atrodu savu iepriecinājumu. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tur es atrodu savu iepriecinājumu… </span></i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Kādā reizē Jēzus teica: “Kad gavē, tad nerādi drūmu vaigu, bet sakopies un mazgā savu seju.” Jā, tas bija brīdinājums pret liekulīgu izrādīšanos, bet ir vēl kas vairāk. Gavēnī vingrinātā spēja uzņemties ierobežojumus un atrast tajos iepriecinājumu, ļauj ne tikai paciest izsalkumu, bet panest savu eksistenci. Varbūt to ir grūti iztēloties, taču pati mūsu esamība ir cēlusies no ierobežojumiem. Iedomājieties sarunu, kad kāds saka: “Uzspēlēsim spēli!” Tu atbildi: “Labi, spēlēsim!” Tad viņš saka: “Tu sāc!” Labi, bet ko – sākt? Kas man jādara? Kamēr es varu darīt jebko, nekas neiznāk. Lai rastos spēle, ir vajadzīgi noteikumi. Iespēju klāsts ir jāierobežo. Un tā tas ir ar visu esamību. Neierobežots ir tikai Dievs un viņš ir viens vienīgs. Cilvēks rodas, dievišķo ierobežojot laikā, telpā, vielā un iespējās.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Arī pieaugšana saistās ar ierobežojumiem un upuri. Nule piedzimis bērns ir tikai bezgalīgs potenciāls. Viņš var būt jebkas, taču vēl nav nekas. Viņš var kļūt par izcilu svarcēlāju, bet tad nekļūs ne par baletdejotāju, ne par neiroķirurgu. Vienmēr nākas izvēlēties. Lai par kaut ko taptu, viņam no sava potenciāla nākas upurēt lielāko daļu. Jā, gadās, ka bērns pieaug un negrib atlaist bērnību. Tas ir stāsts par Pīteru Penu, par zēnu, kurš negrib pieaugt – un rezultātā kļūst par pazudušo puiku vadoni Nekurzemē. Varbūt šajā pasaku tēlā ir kaut kas romantisks. Pīteram nav nākotnes ar Vendiju, kura ir ar mieru pieaugt un vēlas īstu ģimeni, tomēr viņam vismaz ir feja Skārdulīte. Taču fejas dzīvo Nekurzemē. Reālajā dzīvē tur nekā romantiska nav. Ir infantils, teiksim, gadus 40 vecs, bērns, kuram fejas vietā par draudzeni ir pornogrāfija internetā. Labāk ir pašam izvēlēties savu pieaugšanas upuri, iekāms to uzspiež laiks. Jo izbēgt nav iespējams. Pītera Pena stāstā kapteini Ķeksi vajāja krokodils ar pulksteni vēderā un jau bija dabūjis vienu gabalu – viņa roku. Katram no mums dzenas pakaļ laika krokodils un nokož pa gabalam mācīties spējas, veselības, miesīgā spēka un skaistuma. Labāk ir viņu apsteigt un ierobežot sevi mērķtiecīgi. Upurēt to, kas esi šodien, lai paspētu kļūt par kaut ko īstu, kas vari būt.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Varbūt tas izklausās skumji. Bieži dzirdam vēlējumu nepazaudēt sevī bērnu. Taču Karls Jungs teica, ka, pareizi pieaugot, cilvēks dzīves otrajā pusē no jauna atklāj sevī bērnu, kuru māceklības laikā pameta. Kļūstot par kaut ko īstu, cilvēkam priekšā atveras jauna pasaule ar bezgalīgu potenciālu. Varbūt dzīve lika aizmirst bērnības sapni būt par pasaules apceļotāju. Tā vietā tu kļuvi, par dārznieci vai par automehāniķi. Taču labam amatniekam apkārt veidojas vesela pasaule. Labs santehniķis vai skolotājs var kļūt par savas kopienas balstu un dvēseli – ja pats mīl cilvēkus un ir dvēselē bagāts. Tā cilvēks var reizē upurēt savu potenciālu un to paturēt.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Pareizi pieaugot, cilvēks no jauna sevī atklāj bērnu, kuru atstāja māceklības laikā.</span></i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> Varbūt tas ļauj dziļāk izprast, ko mūsu Kungs domāja ar to, ka nav neviena, kurš, kaut ko atstāj Dieva valstības dēļ un nesaņem pretī daudz vairāk – pat mūžīgo dzīvību. Ko Jēzus domāja ar līdzību par cilvēku, kurš pārdodot visu, iegūst tīrumu ar apslēptu bagātību. Un vārdus, ka ka Dieva valstību nedabū tas, kurš tajā neieiet kā bērniņš. Dievbērnība nenozīmē 40 gadus būt infantilam kristietim. Piedzimt no augšienes drīzāk nozīmē nonākt jaunu iespēju pasaulē, kura atklājas, kad vairāk par visu iemīlam vienu – Kristu. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Iemīlēt Kristu ir lielākais dārgums arī tādēļ, ka dzīvē tas noder vairāk nekā jebkas cits. Cilvēka esamība izriet no ierobežotības, bet ierobežotība atnes ciešanas. Ierobežotība veselībā un dzīvildzē. Ierobežotība iespējās un līdzekļos. Ierobežotība prātā un pievilcībā. Tas viss sagādā ciešanas. Vai atceraties kā sauca vienu no pirmajiem meksikāņu seriāliem Atmodas laikā? “Bagātie arī raud”! Un tā ir taisnība. Kādēļ baznīcas gadā ir Kristus ciešanu piemiņas laiks? Kādēļ mūsu Kungs cieta? Tādēļ, ka viņš tapa cilvēks un dzīvoja cilvēka dzīvi. Būt nozīmē ciest. Tas ir fakts, par kuru katrs savā reizē pārliecināmies.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Varētu teikt – ja tā, tad labāk lai tādas esamības vispār nav. Ir cilvēki kas tā arī dara. Viņi cenšas iespītēt tādai esībai, kļūst aizvainoti un ciniski, posta sevi un apkārtni. Galējā izpausmē viņi sarīkojo apšaudi kādā skolā un pēc tam nošaujas. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Cits ceļš, dzīvības ceļš ir atrast iespēju, kā pieņemt faktu, ka esamība nozīmē arī ciešanas un tās pārspēt. Mīlestība uz Kristu ir tāda iespēja. Ja kādu mīlam, tad gribam būt tuvu un visā ar viņu dalīties. Bet Dītrihs Bonhēfers teica – tu nevari būt tuvu Jēzum, ja atsakies iet turp, kur viņš ir. Arī pie krusta. Iemīlot Kristu, es spēju pieņemt, ka viņa pieredzētais atspoguļojas arī manā pieredzē. Varbūt žēlastības iedvesmā pat sāku ilgoties, lai viņa dzīve būtu manējā. Piedzīvojot eksistences ierobežojumu skaudrumu, traģēdiju un pat saskaroties ar apzinātu ļaunprātību, es zinu, ka piedalos Kristus dzīvē un eju ceļu, ko gāja viņš. <i>Tur es atrodu savu iepriecinājumu</i>.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tādēļ gavējot nerādi sadrūmušu vaigu! Gavēnī mēs sākam ar to, ka panesam nelielu izsalkumu, lai kaut nedaudz dalītos dzīvē ar izsalkušo Kristu. Varbūt pamazām spēsim līdzīgi uztvert arī nabadzību, atraidījumu, pazemojumus, sitienus vai ko nu esamība nesīs. Ja ar Svētās Trīsvienības otro personu tā apgājās manis dēļ un viņš to pieņēma, tad es mīlestībā gribu atdarīt ar to pašu. <i>Tur es atrodu savu iepriecinājumu</i>. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Mēdz gan teikt, ka sirdij nevar pavēlēt. Traģikomisks likās lugas nosaukums: “Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini!” Kā lai piespiež sevi mīlēt Kristu? Var likties, ka tas pat nav mūsu varā. Taču mēs varam viņu vērot. Meditēt viņu. Pirmkārt tas nozīmē uzmanīgi un ar lūgšanu lasīt un apdomāt viņa vārdus un darbus. Varam mēģināt viņa dzīves notikumus lasīt un izdzīvot tā, it kā paši būtu tur klāt. Kristus vērošana liks uzaugt mīlestības asniem. Atņemot laiku citām nodarbēm lai kontemplētu Kristus dzīvi, mēs pārdodam neauglīgos tīrumus, lai iegūtu vienīgo, kurā ir apslēpta dzīvības pilnība.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Lielajā gavēnī nostāsimies blakus Jēzum vārtos starp Galileju un Jardānu. Kas man vēl jātstāj, lai es vairāk ieietu dievbērnības iespēju pasaulē? Kas mani traucē iemīlēt viņu un dalīties ar viņu dzīvē? Kas mani biedē sekot viņa aicinājumam? Ne vienmēr tas būs kaut kas slikts vai netīrs. Arī pieņemamas un labas lietas var nostāties starp mani un Kristu, starp mani šodien un mani, kas es varu būt. Priekšā ir sešas gavēņa nedēļas, lai kopā ar Jēzu mēģinātu to skaidrāk ieraudzīt un aizvērtu aiz sevis vārtus. Lai Svētais Gars palīdz, ka to klusais klaudziens atbalsojas mūsos: “Tas ir sācies! Velna valstība manī jānoposta. Dieva valstība jāceļ. Es eju ar Kristu būt par to, kas patiesībā esmu. Es vairs negriezīšos atpakaļ.”<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri, sans-serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<style class="WebKit-mso-list-quirks-style">
<!--
/* Style Definitions */
p.MsoNormal, li.MsoNormal, div.MsoNormal
{mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-parent:"";
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoFooter, li.MsoFooter, div.MsoFooter
{mso-style-priority:99;
mso-style-link:"Footer Char";
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
tab-stops:center 225.65pt right 451.3pt;
font-size:12.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitle, li.MsoTitle, div.MsoTitle
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitleCxSpFirst, li.MsoTitleCxSpFirst, div.MsoTitleCxSpFirst
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitleCxSpMiddle, li.MsoTitleCxSpMiddle, div.MsoTitleCxSpMiddle
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitleCxSpLast, li.MsoTitleCxSpLast, div.MsoTitleCxSpLast
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-fareast-language:EN-US;}
span.FooterChar
{mso-style-name:"Footer Char";
mso-style-priority:99;
mso-style-unhide:no;
mso-style-locked:yes;
mso-style-link:Footer;}
span.TitleChar
{mso-style-name:"Title Char";
mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-locked:yes;
mso-style-link:Title;
mso-ansi-font-size:28.0pt;
mso-bidi-font-size:28.0pt;
font-family:"Calibri Light",sans-serif;
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
letter-spacing:-.5pt;
mso-font-kerning:14.0pt;}
.MsoChpDefault
{mso-style-type:export-only;
mso-default-props:yes;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-fareast-language:EN-US;}
@page WordSection1
{size:595.0pt 842.0pt;
margin:72.0pt 72.0pt 72.0pt 72.0pt;
mso-header-margin:35.4pt;
mso-footer-margin:35.4pt;
mso-paper-source:0;}
div.WordSection1
{page:WordSection1;}
/* List Definitions */
@list l0
{mso-list-id:1833905081;
mso-list-type:hybrid;
mso-list-template-ids:315013134 -881844306 67698691 67698693 67698689 67698691 67698693 67698689 67698691 67698693;}
@list l0:level1
{mso-level-start-at:4;
mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:-;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Cambria",serif;
mso-fareast-font-family:"Times New Roman";
mso-fareast-theme-font:minor-fareast;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;}
@list l0:level2
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";}
@list l0:level3
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
@list l0:level4
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Symbol;}
@list l0:level5
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";}
@list l0:level6
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
@list l0:level7
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Symbol;}
@list l0:level8
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";}
@list l0:level9
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
-->
</style><br />
<div class="MsoNormal" style="font-size: medium; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;"><b><i>Lūgsim: Kungs Dievs, Tu, kas ik gadus skaidro savu Baznīcu četrdesmit dienu gavēnī – dod, ka tas, ko Tavi ļaudis paļāvībā no Tevis gaida, parādās viņu labajos darbos. To lūdzam caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību. Āmen.</i></b><o:p></o:p></span></div>
+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-29404829615878295372020-02-04T20:04:00.004+02:002020-02-04T20:04:56.911+02:00No bezdibeņa ieraudzīt<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt 108pt; text-align: right; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; word-spacing: 0px;">
<span style="font-size: medium;">LR Svētrīts 05.02.20 </span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt 108pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<b><i><span lang="EN-GB" style="font-size: 14pt;"><br /></span></i></b></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt 108pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<b><i><span lang="EN-GB" style="font-size: 14pt;"><br /></span></i></b></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt 108pt; text-align: right; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<b><i><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgH2UfnHoDE7pKv8L6QYxRv8_LLX_Jn_i-XdtBzklcTb3VckT3Bc_5ytDAG2Q11ZtWE99j_wLPNu4Yyql72rYY5wpD2GKCowT0xhHO_A71guffVWewzwVeUp_s291zwIMFfSSG_503tOlFz/s1600/Ar+lukturi+bezdibeni%25CC%2584.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="540" data-original-width="960" height="225" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgH2UfnHoDE7pKv8L6QYxRv8_LLX_Jn_i-XdtBzklcTb3VckT3Bc_5ytDAG2Q11ZtWE99j_wLPNu4Yyql72rYY5wpD2GKCowT0xhHO_A71guffVWewzwVeUp_s291zwIMFfSSG_503tOlFz/s400/Ar+lukturi+bezdibeni%25CC%2584.jpg" width="400" /></a></i></b></div>
<i><span lang="EN-GB" style="font-size: 14pt;"><div style="text-align: justify;">
<i><span lang="EN-GB" style="font-size: 14pt;">Jēzus lika mācekļiem sakāpt laivā un pirmajiem doties pāri</span></i></div>
<div style="text-align: justify;">
<i><span lang="EN-GB" style="font-size: 14pt;"> uz otru pusi, kamēr viņš atlaida ļaužu pūli. Ļaudis atlaidis, viņš viens uzkāpa kalnā Dievu lūgt, un, vakaram nākot, viņš tur palika viens pats. Bet laiva bija jau vairākus stadijus tālu no krasta; viļņi to mētāja, jo pūta pretvējš. Ap ceturtās nakts sardzes laiku Jēzus nāca pie tiem, pa jūras virsu staigādams. Mācekļi, redzēdami viņu pa jūras virsu staigājam, izbijušies sauca: “Tas ir spoks!” – un kliedza no bailēm. Bet Jēzus tūlīt tos uzrunāja: “Esiet droši, es tas esmu, nebīstieties!” Tad Pēteris viņam sacīja: “Kungs, ja tu tas esi, liec man nākt pie tevis pa ūdens virsu.” Viņš sacīja: “Nāc!” Un Pēteris izkāpa no laivas un, iedams pa ūdens virsu, gāja pie Jēzus. Bet, vētru redzēdams, viņš nobijās un sāka grimt; un viņš sauca: “Kungs, glāb mani!” Tūdaļ, roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un viņam sacīja: “Mazticīgais, kādēļ tu šaubījies?” Viņi iekāpa laivā, un vējš norima. Tad tie, kas bija laivā, nometās ceļos viņa priekšā un sacīja: “Patiesi tu esi Dieva Dēls!” <b> (</b></span></i><b style="font-family: Calibri; text-align: right;"><i><span lang="EN-GB" style="font-size: 14pt;">Mt. 14:22-33) </span></i></b><i style="font-size: 14pt;"><span lang="EN-GB" style="font-size: 14pt;"> </span></i></div>
</span></i><br />
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="EN-GB" style="font-size: 14pt;">Pēteris kaut ko saprata no laivām un vēja.<span> </span>Varbūt viņam jau bija nelāga nojauta, ka šis nav īstais brīdis doties jūrā. Bet cik reižu nav tā, ka mēs neklausām iekšējiem brīdinājumiem? Neklausām arī saprāta balsij, kas saka, un pieredzei, kas atgādina – ja tu to darīsi, nebūs labi! Bet mēs darām atkal un zinām, ka darīsim vēl. Un te nu tas sākās. Viļņi mētāja laivu kā skaidiņu, pretvējam pūšot. Tumsa un briesmas. </span><span style="font-size: 14pt;">Labi, ka viņi bija zvejnieki, ne pirmo reizi uz jūras. Parasti ekskursanti būtu apgāzušies un noslīkuši, bet mācekļiem turēties virs ūdens ļāva no paaudzes paaudzē mantotās jūrniecības prasmes, kurās viņi bija pamatīgi vingrinājušies.</span><span style="font-size: 14pt;"> </span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="EN-GB" style="font-size: 14pt;">Ievingrinātas vērtības, kurās iepriekšējās paaudzes ir iekodējušas labāko izdzīvošanas stratēģiju tiešām palīdz nenoslīkt haosa stundā, kad dzīves laivu mētā bīstama stihija. </span><span style="font-size: 14pt;">Mūsdienās netrūkst mēģinājumu tradicionālos vēstījumus nojaukt. Jaunā paaudze tiem aizrautīgi pievienojas apņēmībā celt labāku, progresīvāku pasauli. Taču jaunībai vēl nav pieredzes, kura atgādinātu, ka pasaule nav ne vienkārša, ne miermīlīga, ne droša vieta un ka doties tajā bez paaudžu gudrības ir kā neprašam tūristam laisties jūrā. Tik sarežģītu sistēmu kā pasaule vai sabiedrība uzlabot ir ļoti grūti, bet padarīt ļaunāku – pavisam viegli.</span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE" style="font-size: 14pt;">Ne reizi vien kāds man ir teicis: “Es neticu Dievam, bet ticu dabai!” Vismaz vienā ziņā dabai tiešām var ticēt – tā cenšas mūs nogalināt visbrutālākajos viedos. Kā tos mācekļus laivā. Ar jauno Ķīnas vīrusu viņa nu mēģina tikt klāt mums. Un galu galā dabai tas izdosies, par to varam būt droši. </span><span lang="UZ-CYR" style="font-size: 14pt;">Bet š</span><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">ajā notikumā Jēzus parāda, ka ir uzticams. Viņš lika mācekļiem doties jūrā un vētras brīdī nāk pie viņiem, kaut arī būtu visu ceļu ar kājām pa ūdens virsu jānoiet. Tikpat droši kā dabas māte visus nogalinās, mēs varam paļauties, ka savus mācekļus Kristus izglābs.</span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Bet Pēteris tiešām pārsteidz! Jau tāpat laiva ir apdraudēta lielajos viļņos, bet viņš vēl kāpj no tās laukā! Kādēļ? Nu kā – kādēļ? Pēteris gribēja pie Jēzus. Vai tas ir tik nesaprotami? </span><span style="font-size: 14pt;">Nē, taču arī nav tik vienkārši. Pēterim būtu vajadzējis tikai mirkli pagaidīt. Jēzus būtu iekāpis laivā un apsēdies blakus – tik ierasti un pazīstami! Viss būtu kā vienmēr un nekas pat nebūtu jādara! Kādēļ doties pie Jēzus tik ekstrēmā veidā – kāpjot taisni tumšā bezdibenī? </span><span style="font-size: 14pt;">Pirmajā brīdī gribas teikt – neprātīgs solis! Taču, padomājot nopietnāk nākas atzīt, ka tas bija dziļš solis un ne tikai burtiskā nozīmē.</span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ir tāda sena alķīmiķu gudrība: “Tas, kas tev visvairāk vajadzīgs, ir atrodams tur, kur tu vismazāk gribi ielūkoties.” Patiešām – ja viss, ko tu meklē, atrastos vieglajās un pazīstamajās vietās, tu jau sen būtu visu atradis. Pēteris pazina laivu kā savu kabatu. Ne reizi vien viņš bija laivā atradies kopā ar Jēzu. Viņi pat iepazinās laivā. </span><span style="font-size: 14pt;">Taču piepeši Pēteris ieraudzīja Jēzu, no kura šķir bezdibenis. Jēzu, pie kura jādodas pāri vai cauri dzelmei. Un māceklim par godu jāsaka – viņš nevilcinājās.</span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Mēs mēdzam savu pasauli vienkāršot, izvēloties redzēt tikai to, ko gribas redzēt<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoListParagraphCxSpFirst" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;">
<span lang="LV" style="font-family: Symbol; font-size: 14.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-bidi-font-family: Symbol; mso-fareast-font-family: Symbol;"><span style="mso-list: Ignore;"><span style="font: 7.0pt "Times New Roman";"> </span></span></span></div>
<div class="MsoListParagraphCxSpFirst" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;"><span style="font-family: Symbol;">- </span>“Tu esi OK tāds, kāds esi”, saka psihoterapeits.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoListParagraphCxSpMiddle" style="mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-indent: -18.0pt;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;"><span style="font-family: Symbol;">- </span>“Dievs tevi pieņem tādu, kāds tu esi”, saka mācītājs. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoListParagraphCxSpLast" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt 36pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Taču tad mēs naktī pamostamies ar urdošu nojautu, ka tas nav viss. Un mēs taču nemostamies aukstos sviedros no savas pilnības izjūtas.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Pazīstamais psihologs Džordans Pītersons saka, ka apzināti atstāt savā pasaules ainā aklos punktus ir apmēram tāpat kā nolemt neticēt baltiem mikroautobusiem, kuri tuvojas no kreisās puses. Tā sakot, es visu atzīstu, bet neatzīstu, ka ir tādi autobusi. Tad agri vai vēlu es nokāpšu no ietves tādam priekšā. Atmostoties slimnīcā, es varbūt domāšu – kāda netaisna pasaule! Tā pārbrauca man pāri, un es taču nemaz nebiju vainīgs. Taču varbūt ar mani tā notiek tādēļ, ka es kaut ko nezinu vai atsakos zināt? </span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Agri vai vēlu mums nākas saskarties ar <i>visu</i> pasauli. </span><span style="font-size: 14pt; font-style: normal;">Agri vai vēlu nākas ielūkoties tur, kur visvairāk negribas. Kādēļ, es neesmu labs tēvs vai māte saviem bērniem? Kādēļ esmu naidā ar brāli, atsvešināts no draugiem? Kādēļ tik daudz dzeru, spēlēju spēlītes un internetā daru, ko nevajag? Kādēļ staigāju kreisus ceļus? Kādēļ man nav īsta mērķa dzīvē? Kādēļ mana garīgā dzīve ir tik šļaugana? Kādēļ es ne tuvu neesmu tāds, kādam man vajadzētu būt, un nedaru to, ko varētu un uz ko esmu pat aicināts? Tās ir lietas, kuras negribas redzēt, jo tad jāsajūtas kā Pēterim, kurš izbīstas un zaudē pamatu zem kājām. </span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Pētera dziļais, neprātīgais solis sasaucas ar leģendām par Karali Artūru un apaļā galda bruņiniekiem. Kādā brīdī tie saņem aicinājumu meklēt Svēto Grālu. Grāls esot Kunga Jēzus biķeris, no pēdējām vakariņām: <i>“Šīs ir manas jaunās derības asinis, kas tiek izlietas par daudziem.”</i> Tajā pašā kausā Jāzeps no Arimatijas esot savācis Kristus asinis, kad viņš tika noņemts no krusta. Leģenda vēstī – kurš<span> </span>no tā dzer, tas iegūst nemirstību un mūžīgu jaunību. Kristus vienmēr reprezentē ideālu. Tev jādzer no Grāla, tev jāuzņem sevī Kristus ideāls, lai tas tevi pārveidotu. </span><span style="font-size: 14pt;">Taču, kā lai to Grālu atrod? Katrs, kurš ir meklējis pazudušu cilvēku kaut vai tepat Rīgā, pazīst bezpalīdzības sajūtu, apjaušot, ka nezina pat virzienu. Kā lai atrod mazu biķeri veselā karaļvalstī?! </span><span style="font-size: 14pt;">Un te bruņinieki rīkojās ļoti simboliski. Viņi devās iekšā mežā – katrs tajā vietā, kur tas viņam šķita vistumšākais. Vistumšākajā biezoknī viņi meklē trauku ar substanci, kura spēj pārveidot.</span><span style="font-size: 14pt;"> </span><span style="font-size: 14pt;">“Tas, ko tev visvairāk vajag, ir atrodams tur, kur tu vismazāk gribi ielūkoties.” </span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Katrs alu nirējs vēlas, lai viņa lukturis būtu uzticams, nevis tāds, kas kritiskā situācijā raustās un dziest. Tādam neviens neuzticētu savu dzīvību. Bet ar tādu, kurš nedziest, var doties nopietnā ekspedīcijā. Tā ir pilnīgi neintuitīva atklāsme, ka tur, kur ir vislielākā tumsa, tev ir arī cerība atrast patiesu gaismu. Jo tas, kas spēj būt tev gaisma pašos tumsas dziļumos, patiešām ir gaisma. Ar to var doties nopietnā dzīvē. Taču to, kāda kura gaisma ir, var pa īstam uzzināt tikai bezdibenī. No turienes tu pa īstam spēj novērtēt Jāņa liecību par Kristu: <i>“Viņš bija patiesā gaisma, kas nāca pasaulē un spīd visiem cilvēkiem.”</i><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Kad esmu godīgi ielūkojies tur, kur nevēlos, un esmu nokāpis savās zemākajās vietās, es spēju novērtēt to, ka saule man joprojām spīd – tādam, kāds esmu. Putni man joprojām dzied, puķes joprojām man smaržo, un varbūt pat svētie kopā ar eņģeļiem debesīs par mani aizlūdz – par tādu, kāds esmu. Nevis tādēļ, ka esmu OK tāds kāds esmu, bet lai sniegtos pēc Kristus substances, kura pārveido.<i><o:p></o:p></i></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Varbūt es šajā Pētera piedzīvojumā ielasu pārāk daudz, taču šīs domas ir vērts izdomāt līdz galam. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ar soli pāri laivas malai Pēteris sevi kaut kādā mērā padarīja par muļķi. Jau divtūkstoš gadus cilvēki piemin to, kā viņš nobijās un grima. Taču Karls Jungs reiz teica, ka muļķis ir pestītāja priekštecis. Lai kaut ko mācītos, cilvēkam jāatklāj sava nezināšna. Jāriskē padarīt sevi par iesācēju, tātad par muļķi.<i> </i></span><span style="font-size: 14pt; font-style: normal;">Padarot sevi no laivošanas eksperta par iesācēju un muļķi jūras staigāšanā, Pēteris paplašināja savu atziņu un ieguva vissvarīgāko mācību, kad no briesmu tumsas dzelmes sauca, nedomājot ne par izteiksmi, ne par daiļrunību, bet ieliekot kliedzienā visu savu dzīvotgribu: </span><i style="font-size: 14pt; font-style: normal;">“Kungs, glāb mani!” </i><span style="font-size: 14pt;">Viņš atklāja citādu Jēzu – nevis ikdienišķo, bet to, pie kura nokļūst cauri dzelmes bezdibenim. To, kuru sasauc ar psalma vārdiem: “</span><i style="font-size: 14pt;">No dziļumiem es piesaucu, Kungs, tevi! Tavas ausis lai dzird manas sirds skaļās sāpju nopūtas!" </i><span style="font-size: 14pt;">Viņš iepazina no dziļumiem ieraugāmo Jēzu, kura dēļ Sv. Lojolas Ignācijs rakstīja: </span><i style="font-size: 14pt;">“Es labāk vēlos tikt uzskatīts par nevērtīgu un muļķi Kristus Jēzus dēļ nekā tikt cienīts kā gudrs un apdomīgs pasaules acīs.”</i></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">No šīs vietas jau trauksmainais stāsts virzās mierinājuma gultnē. Jēzus nāk pie mācekļiem ceturtajā nakts sardzē tāpat kā nāk pie mums četros evaņģēlijos. Viņš nāk cauri ūdeņiem tāpat kā pie mums svētās kristības sakramentā. </span><span style="font-size: 14pt;">Jēzus ņem mazticīgo Pēteri pie rokas un nogādā drošībā laivā. Tāpat kā viņš vēlas ņemt pie rokas visus savus mazticīgos un nogādāt drošībā - savā baznīcā. Tā ir laba vieta, kur atrasties gan vētrā, gan bezvējā. Jo Jēzus nāk pie saviem mācekļiem, kad viņi ir laivā. Pa jūras viļņiem izkaisītus, katru atsevišķi, pat Jēzum būtu bijis grūti uzlasīt. </span><span style="font-size: 14pt;">Trešā gadsimta svētais Kartāgas Kiprians tā arī teica: “Ārpus Baznīcas nav pestīšanas”. Jo baznīca ir vairāk nekā tikai Jēzus laiva. Tā ir Kristus līgava, no kuras caur kristāmtrauka klēpi dzimst bērni Dievam. Baznīca ir ķermenis, kurā Kristus ir iemiesots un dzīvo pasaulē mūsdienās. Ir labi būt baznīcā, garā un patiesībā, jo Jēzus nāk pie savējiem laivā – un mazticīgos no bezdibeņa dzelmes </span><span style="font-size: 14pt;"> </span><span style="font-size: 14pt;">ieved tās patvērumā.</span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Taisnība, arī pašu laivu cenšas apdraudēt pretvējš un tumsa. Taču Jāņa evaņģēlijā, kur ir aprakstīts šis pats notikums, mēs lasām, ka <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt 36pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">“Tie gribēja viņu uzņemt laivā, un laiva jau tūdaļ bija pie krasta, kurp tie devās.”</span></i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> Un Mateja evaņģēlija vēstījumā: “</span><i><span lang="EN-GB" style="font-size: 14pt;">Tad tie, kas bija laivā, nometās ceļos viņa priekšā un sacīja: “Patiesi tu esi Dieva Dēls!” <span> </span></span></i><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Kad Kunga Jēzus mācekļi patiesi vēlas, lai viņu baznīcā būtu klāt dzīvais Kristus un kad tie pielūdz viņu, ticot un apliecinot: <i>“Patiesi tu esi Dieva Dēls!”, </i>tad nekāds pretvējš nespēj to apdraudēt. Tad baznīca ir pie krasta, kurp dodas. Patiesi, tad tā ir pie pašiem Paradīzes vārtiem.<i><o:p></o:p></i></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Calibri; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<b><span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Lūgsim:</span></b><span lang="LV" style="font-size: 14pt;"> Kungs, mūsu Dievs, Tu, kas redzi mūs visās briesmās, kurās sava vājuma dēļ nevaram pastāvēt, mēs lūdzam Tevi: izglāb mūsu dvēseli un miesu, lai visu to, kas mums jāpacieš mūsu grēku dēļ, izturam ar Tavu palīdzību. To lūdzam caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību.</span></div>
<style class="WebKit-mso-list-quirks-style">
<!--
/* Style Definitions */
p.MsoNormal, li.MsoNormal, div.MsoNormal
{mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-parent:"";
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:Calibri;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-ansi-language:UZ-CYR;}
p.MsoFooter, li.MsoFooter, div.MsoFooter
{mso-style-priority:99;
mso-style-link:"Footer Char";
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
tab-stops:center 216.0pt right 432.0pt;
font-size:12.0pt;
font-family:Calibri;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-ansi-language:UZ-CYR;}
p.MsoTitle, li.MsoTitle, div.MsoTitle
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:15.0pt;
margin-left:0cm;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
border:none;
mso-border-bottom-alt:solid #4472C4 1.0pt;
mso-border-bottom-themecolor:accent1;
padding:0cm;
mso-padding-alt:0cm 0cm 4.0pt 0cm;
font-size:26.0pt;
font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"游ゴシック Light";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
color:#323E4F;
mso-themecolor:text2;
mso-themeshade:191;
letter-spacing:.25pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-ansi-language:UZ-CYR;}
p.MsoTitleCxSpFirst, li.MsoTitleCxSpFirst, div.MsoTitleCxSpFirst
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
border:none;
mso-border-bottom-alt:solid #4472C4 1.0pt;
mso-border-bottom-themecolor:accent1;
padding:0cm;
mso-padding-alt:0cm 0cm 4.0pt 0cm;
font-size:26.0pt;
font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"游ゴシック Light";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
color:#323E4F;
mso-themecolor:text2;
mso-themeshade:191;
letter-spacing:.25pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-ansi-language:UZ-CYR;}
p.MsoTitleCxSpMiddle, li.MsoTitleCxSpMiddle, div.MsoTitleCxSpMiddle
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
border:none;
mso-border-bottom-alt:solid #4472C4 1.0pt;
mso-border-bottom-themecolor:accent1;
padding:0cm;
mso-padding-alt:0cm 0cm 4.0pt 0cm;
font-size:26.0pt;
font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"游ゴシック Light";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
color:#323E4F;
mso-themecolor:text2;
mso-themeshade:191;
letter-spacing:.25pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-ansi-language:UZ-CYR;}
p.MsoTitleCxSpLast, li.MsoTitleCxSpLast, div.MsoTitleCxSpLast
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:15.0pt;
margin-left:0cm;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
border:none;
mso-border-bottom-alt:solid #4472C4 1.0pt;
mso-border-bottom-themecolor:accent1;
padding:0cm;
mso-padding-alt:0cm 0cm 4.0pt 0cm;
font-size:26.0pt;
font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"游ゴシック Light";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
color:#323E4F;
mso-themecolor:text2;
mso-themeshade:191;
letter-spacing:.25pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-ansi-language:UZ-CYR;}
p.MsoListParagraph, li.MsoListParagraph, div.MsoListParagraph
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:Calibri;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-ansi-language:UZ-CYR;}
p.MsoListParagraphCxSpFirst, li.MsoListParagraphCxSpFirst, div.MsoListParagraphCxSpFirst
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-type:export-only;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:Calibri;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-ansi-language:UZ-CYR;}
p.MsoListParagraphCxSpMiddle, li.MsoListParagraphCxSpMiddle, div.MsoListParagraphCxSpMiddle
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-type:export-only;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:Calibri;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-ansi-language:UZ-CYR;}
p.MsoListParagraphCxSpLast, li.MsoListParagraphCxSpLast, div.MsoListParagraphCxSpLast
{mso-style-priority:34;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-type:export-only;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:0cm;
margin-left:36.0pt;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:Calibri;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-ansi-language:UZ-CYR;}
span.FooterChar
{mso-style-name:"Footer Char";
mso-style-priority:99;
mso-style-unhide:no;
mso-style-locked:yes;
mso-style-link:Footer;}
span.TitleChar
{mso-style-name:"Title Char";
mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-locked:yes;
mso-style-link:Title;
mso-ansi-font-size:26.0pt;
mso-bidi-font-size:26.0pt;
font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-font-family:"Calibri Light";
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"游ゴシック Light";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:"Calibri Light";
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
color:#323E4F;
mso-themecolor:text2;
mso-themeshade:191;
letter-spacing:.25pt;
mso-font-kerning:14.0pt;}
.MsoChpDefault
{mso-style-type:export-only;
mso-default-props:yes;
font-family:Calibri;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:Calibri;
mso-fareast-theme-font:minor-latin;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-ansi-language:UZ-CYR;}
@page WordSection1
{size:595.0pt 842.0pt;
margin:72.0pt 72.0pt 72.0pt 72.0pt;
mso-header-margin:35.4pt;
mso-footer-margin:35.4pt;
mso-paper-source:0;}
div.WordSection1
{page:WordSection1;}
/* List Definitions */
@list l0
{mso-list-id:1206024701;
mso-list-type:hybrid;
mso-list-template-ids:1877666100 67698689 67698691 67698693 67698689 67698691 67698693 67698689 67698691 67698693;}
@list l0:level1
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Symbol;}
@list l0:level2
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";}
@list l0:level3
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
@list l0:level4
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Symbol;}
@list l0:level5
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";}
@list l0:level6
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
@list l0:level7
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Symbol;}
@list l0:level8
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";}
@list l0:level9
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
-->
</style>+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-81228365649500054812020-01-15T11:16:00.001+02:002020-01-15T11:16:51.254+02:00Latvijas Universitātei - 100<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhrwI5uFdCro6IruGPimdLnVEyp24XPtOUkxzhiFTH3RdmorqlPZzl18gr5gk1fL8ex9t-j2OkLau0hTIabKBuFTeM6cvcgCuLL4p6Wdq8bukEqENwGzRyNdjlAZf1RtC8A-A2CL2bEIoOn/s1600/Universita%25CC%2584te.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="780" data-original-width="1170" height="213" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhrwI5uFdCro6IruGPimdLnVEyp24XPtOUkxzhiFTH3RdmorqlPZzl18gr5gk1fL8ex9t-j2OkLau0hTIabKBuFTeM6cvcgCuLL4p6Wdq8bukEqENwGzRyNdjlAZf1RtC8A-A2CL2bEIoOn/s320/Universita%25CC%2584te.jpg" width="320" /></a></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt 36pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<i><span lang="EN-US">“Dievs licis visām tautām celties no vienām asinīm, likdams tiem dzīvot pa visu zemes virsu, iepriekš nolicis laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu un kaut taustoties censtos viņu atrast, lai gan viņš nav tālu nevienam no mums.</span></i><span lang="EN-US"> <i>Jo viņā mēs dzīvojam un kustamies, un esam.” </i> <i>(Apd. 17:26-28)</i></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="EN-US"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="EN-US"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="EN-US"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="EN-US"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="EN-US"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="EN-US">Nebija viegli izvēlēties Bībeles tekstu šim sprediķim, jo šis nav tipisks sprediķis, kurā mācītājs izskaidro draudzei kādu pantu no Svētajiem Rakstiem. Šī drīzāk ir uzruna, kurā apsveikt savu universitāti jubilejā un kaut ko novēlēt.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="EN-US">Pagājušajā gadā mūsu Latvijas Republika atzīmēja savu simtgadi. </span><span lang="DE">Šodien savu simtgadi svin Latvijas Universitāte. Laikiem mainoties, ir mainījies tās nosaukums – Latvijas valsts universitāte, kādu brīdi pat Pētera Stučkas un vēl ar Darba sarkanā karoga ordeni apbalvotā universitāte. Taču, Latvijai atgūstot brīvību, īsto vārdu atguva arī universitāte – Latvijas universitāte. Kādēļ tieši šis ir īstais nosaukums? Tādēļ, ka tas izsaka aicinājumu un misiju – būt par universitāti Latvijai.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Mūsu valsts un universitāte ir viena vecuma. Latvijas Republikai vienmēr ir bijusi universitāte. Šādās gadadienās man vienmēr gribas jautāt – priekš kam? Tas var šķist svētkos neiederīgi un aizskaroši. Bet patiešām – priekš kam Latvijai universitāte? Tas tomēr ir ļoti dārgs prieks.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Bībelē, Jaunajā Derībā, lasījām apustuļa Pāvila vārdus, ka arī latviešu tautai Dievs deva valstsgribu, laiku un robežas, kur tai dzīvot. Varētu likties, ka, robežas dalot, Dievs latviešus ir apdalījis. Citām tautām ir iekritušas zemes, no kurām var sūknēt naftu un gāzi, izrakt zeltu, dimantus un dažādas rūdas, tirgot to visu un dzīvot bez bēdu, kā nieres taukos Bet kas ir ticis mums? Ir latviešu tauta, akmens, māls un smilts - tā dziedāja “Līvi” padomju laikos aizliegtā dziesmā. Nu kāpēc tieši mums gadījās tā liesā daļa?!<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Es nevaru apgalvot, ka tāds bija Dieva nolūks, bet naftas, zelta un dimantu trūkums mums ir licis skaidrāk apzināties, ka Latvijas galvenā bagātība ir cilvēki. Savdabīgā veidā te izpaužas Karla Junga no senajiem alķīmiķiem aizgūtā atziņa, ka to, kas tev visvairāk vajadzīgs tu atrodi tur, kur visvairāk negribi ielūkoties. Akmens, māls un smilts vairāk nekā nafta un zelts iemāca, ka <u>cilvēki</u> ir labākais un dārgākais, kas nācijai ir. Dabas resursu pārpilnība, nereti ar sakaudību uzlūkota, dažā labā valstī ir ļāvusi to aizmirst un padarījusi cilvēku par alkatības kāju pameslu. Lai Dievs Latviju no tā pasargā! Arī judeo-kristīgais jeb Bībeles vēstījums stāsta, ka cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības. Tādēļ katrā cilvēkā iemīt liela, pat sakrāla vērtība.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Simt gadus Latvijai ir bijusi universitāte. Priekš kam? To pašu es reizēm esmu jautājis draudžu jubilejās. Jau vairāk nekā 800 gadus Rīgas vidū stāv šis Doms. Priekš kam? Tas ir svarīgs jautājums, jo, nenoformulējot mērķi, to arī nevar sasniegt.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Es domāju, ka baznīcai un universitātei ir kāds kopīgs mērķis un aicinājums. Lai arī pa dažādiem ceļiem, tās abas ir aicinātas kalpot un gādāt, lai cilvēks varētu kļūt par to, kas viņš <u>var</u> būt. Kad Dievs atklāja sevi Mozum degošā krūmā un Mozus jautāja, kāds ir tavs vārds, Dievs atbildēja: “Es esmu, kas es esmu”. Tas ir viens no spilgtākajiem un nozīmīgākajiem paziņojumiem, kurā Dievs sevi atklāj. ES ESMU, KAS ES ESMU! <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Kad cilvēks var teikt par sevi: “Es esmu, kas es esmu”? Tad, kad viņš tiešām ir tas, kas <u>var</u> būt. Dažādos ceļos un dažādās jomās gan universitāte, gan baznīca ir sūtīta gādāt, lai cilvēks tiešām kļūtu par to, kas viņš, kas viņa <u>var</u> būt. Šis mērķis ir kopīgs. Tas arī nav pārsteigums, jo reiz universitātes sākotne bija baznīcā, tātad Dievā. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Tas, protams, ir īsi un ļoti vispārīgi teikts, bet Baznīca kalpo tam, lai cilvēki varētu atklāt un piepildīt savu līdzību Dievam. Lai viņi piedalītos Dieva dzīvē, un Dievs dzīvotu viņos. Kam kalpo universitāte? Es droši vien neesmu tas, kurš var par to viskopmpetentāk runāt. Es varu tikai izteikt kādas domas un arī vēlējumus savai Alma Mater.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Dekarts reiz teica: “Es domāju, tātad esmu”. Tas ir viens veids, kā konkretizēt cilvēka “es esmu, kas es esmu”. Lai cilvēks piepildītu viņā mītošo potenciālu, ir nepieciešams domāt. Domāt nenozīmē vienkārši to, ka tev prātā ienāk domas. Lai domātu, cilvēkam vispirms nākas domu pamanīt. Pēc tam viņam tā jāaplūko vienlaicīgi no daudzām, pretrunīgām pusēm. Pašam jāuzstāda hipotēze un pašam tā jāizaicina un no dažādiem skatpunktiem pret to jācīnās. To sevī spēj tikai retais un arī tikai jomā, kurā specializējas. Pārējos gadījumos domu risina, runājot ar citiem, ar dažādu uzskatu pārstāvjiem. Tādēļ tik absolūti svarīga ir vārda brīvība. Vārda brīvība nav vienkārši kārtējās “tiesības”. Vārda brīvība ir mehānisms, kā cilvēce atrod patiesību. Savai universitātei simtgadē es gribētu vēlēt gudrību un mugurkaulu būt par vietu, kur cilvēki var diskutēt brīvi un nebaidoties. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Kā vēl vienu mīļu provokāciju es gribētu savai universitātei novēlēt nebaidīties būt par muļķu mājām. Tas nudien var likties ģeķīgs novēlējums, taču Karls Jungs reiz teica, ka muļķis ir pestītāja priekštecis. Tiecoties būt par to, kas cilvēks var būt (un Junga uztverē tas nozīmē izglābšanu vai atbrīvošnu), nākas kāpt pāri savām robežām un kādās lietās sevi atkal darīt par iesācēju, tātad par muļķi, kurš var izgāzties, kurš var pateikt kaut ko neveiklu, aplamu vai politnekorektu. Universitāte var tādiem muļķa priekštečiem būt par mājām, kurās nebaidīties augt, meklējot un kļūdoties. Katram vajag mājas, kurās runāt brīvi.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Andreja Tarkovska slavenā filma “Spogulis” sākās ar ainu, kur puisītis, kas šausmīgi stostās, ir atvests pie logopēda. Ārste ar savu prasmi palīdz viņam bez stostīšanās izteikt: “Es varu runāt brīvi”. Padomju laikā šis viens teikums bija visas filmas vērts. Totālas cenzūras un izsekošanas apstākļos kaut vai dzirdēt no ekrāna vārdus: “Es varu runāt brīvi” bija tik magnētiski, ka cilvēki piepildīja kinozāles, kaut gan vispār filma bija grūti uztverama. Būtu traģiski brīvības laikos brīvību pazaudēt.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Es apzinos, ka tas varbūt izklausās neparasti no manis un kāds varētu teikt – sakārto vispirms savas mājas! Taisnība, arī baznīcai ir kur augt prasmē būt par vietu, kur var diskutēt brīvi un nebaidoties. Taču, pat ja tā, kādēļ lai universitāte nebūtu priekšzīme no kā gūt labas iedvesmas? Jo, neskatoties uz atšķirībām un reizēm prat pretrunām, universitātei un baznīcai ir kāds kopīgs mērķis – palīdzēt cilvēkam būt tam, kas viņš var būt.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Es apzinos, ka tas var izklausīties pēc sprediķošanas korim un pat ceru, ka tā ir, jo akadēmiskā brīvība taču universitātes pastāvēšanas dabisks priekšnoteikums, vai ne tā? Kādēļ simtgadē jārunā par kaut ko tik pašsaprotamu? Bet mēs taču sarosāmies, pamanot, ka Latvijā izzūd melnie stārķi vai zaļās vārnas? Pa īstam lietu vērtību sākam novērtēt, kad tās ir apdraudētas un var zust. Pasaulē jau daudzviet var novērot, kā universitātēs ideju un vārda brīvība vairs nebūt nav pašsaprotama lieta. Svarīgākas par par to kļūst tiesības netikt aizvainotam. Svarīgāka par ideju telpu kļūst t.s. “drošā telpa”, kam jaunais cilvēks taisni jāpasargā no idejām, kas varētu viņu izaicināt un apšaubīt viņa ideoloģisko nostāju. Šī drošība tiek sargāta ar sašutumu, sūdzēšanos un iebiedēšanu, un pat vardarbīgi, izjaucot pasākumus ar logu un durvju dauzīšanu un ugunsgrēka trauksmes iedarbināšanu. No studiju programmām izņem Šekspīru, Baironu un Po tādēļ, ka viņi esot “male, pale and stale” (“vīrieši, baltie un sasmakuši”) un viņu vietā tiek iekļauti tiek neko neizsakoši autori, kuri pieder pareizajai rasei un dzimumam. Es negribu pārāk izvērst šo uzskaitījumu, kaut varētu. Gan jau virziens ir saprotams.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Cilvēks taču aug, saskaroties ar izaicinājumu. Jo lielāki ir izaicinājumi, kuros jāpastāv, jo vairāk atraisās tas, kas tu vari būt. Pat fizioloģiski, nonākot jaunos apstākļos, ieslēdzas jauni gēni, kodē jaunas olbaltumvielas un veido jaunas nervu struktūras – faktiski būvē jaunu tevi. Pa terapeitiski cilvēks kļūst drosmīgāks, nevis slēpjoties no savām bailēm, bet konfrontējoties ar tām pieaugošā intensitātē. Tas, ko tu visvairāk ir meklē, atrodas tur, kur tu vismazāk gribi ielūkoties. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Karls Jungs arī teica, ka nevis cilvēkiem ir idejas, bet idejām ir cilvēki. Un tiešām, kad veselas sabiedrības pārņem kāda ideja, kā, piemēram, komunistu vai nacistu režīmos, tad nevar teikt, ka visiem cilvēku miljoniem bija šī ideja. Nē, <u>viņi</u>bija tai idejai. Nevis viņi tā domāja, bet šī ideja domāja viņus. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Vakar Delfos izlasīju, ka Bernes ielās izgājuši 60 tūkstoši demonstrantu, prasot, lai Šveice atsakās no oglēm, naftas un dabasgāzes. Lielākā daļa esot bijuši jaunieši. Līdzīgas demonstrācijas notika arī citviet. Iespējams, ka, pavaicājot demonstrantiem – varbūt pat ne tādu globālu jautājumu, kā tad īsti uzveikt pasaulē nabadzību, bet pavism vienkārši – kā viņi plāno piegādāt savām pilsētām pārtiku un izvest atkritumus, varētu secināt, vai viņi paši domā, vai ideoloģija domā viņus. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Man šķiet, ka jau daudzviet pasaulē var novērot virzību, kas ir pretrunā universitātes idejai un aicinājumam. Ir kas pretdabisks situācijā, kad universitāte kļūst nevis par ideju svētnīcu, bet par ideoloģiju spēkstaciju un gatavo nevis domājošas personības, bet aktīvistus. kuriem galvenais ir piederība sociālai grupai. Mums Latvijā jau ir bijusi dziļi personīga pieredze ar marksisma ideoloģiju. Droši vien mums nevar būt vienaldzīgi, no kurienes dīgst identitātes politika, kurā jau atkal svarīgāka par cilvēka paša identitāti ir viņa piederība kādai sociālai grupai, un kur pasaule tiek izprasta kā cīņa starp šīm grupām par varu un privilēģijām.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Lai nu pasaulē ir kā ir. Latvijas universitāte ir universitāte Latvijai. Tā mūsu valstij un sabiedrībai ir devusi izcilus darbiniekus. Tā ir bijusi bāze nozīmīgiem zinātniskiem sasniegumiem. Latvijas Republikas 100 gados universitāte bija viens no pašiem nozīmīgākajiem, sabiedrību veidojošajiem spēkiem. Tās nopelni Latvijas priekšā ir nenoliedzami. Tādēļ es savai universitātei simtgadē gribu novēlēt un pat lūgt arvien būt par īstas izcilības vietu un nekad nekļūt par aktīvisma inkubatoru, novelkot tajā līdzi savus studentus.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Es gribētu savai universitātei arī novēlēt paturēt dzīvu izjūtu par lielo vēstījumu nozīmi. Kur cilvēce atrod vērtības un kā tās nodod tālāk no paaudzes paaudzē? Stāstot stāstus. Ar arhetipiskajiem vēstījumiem. Ar vērtību palīdzību mēs izšķirojam, ko mums darīt vai nedarīt, ievērot vai ignorēt. Ar vērtību palīdzību mēs no visa esošā atlasām nozīmīgo un pieļaujamo, no kā veidojam pasaules modeli, kurā spējam darboties un gūt sekmes. Judeokristīgais jeb Bībeles vēstījums bija vērtību instrumens, ar kuru Eiropa un visa rietumu kultūra salika savu ārkārtīgi sekmīgo pasaules modeli, kurā joprojām dzīvojam, rosāmies un esam.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Šis vēstījums dzīvē izpaužas veidos, par ko pat neiedomājamies. Droši vien mēs nedomājam par Bībeli, kad dodamies, piemēram, vēlēt Saeimu? Taču tiesības vēlēt mums nepiešķir Satversme, bet gan vispirms atziņa par lielu un pat sakrālu vērtību, kas iemīt katrā indivīdā. Katrā, nevis tikai valdniekā vai augstajā priesterī. Lavijā balso pat cietumnieki! Ideja par <u>katra</u> cilvēka vērtību visspilgtāk ienāca ar kristietību. Šī ideja ir pamatā tam, ko uzskatām par neapšaubāmu sabierības iekārtas pamatu.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="DE">Bībele nav senu nostāstu krājums, bet arhetipisks naratīvs. Latviski sakot, tas ir stāsts, kurš visām paaudzēm atklāj labāko izdzīvošanas stratēģiju. Kristus ir arhetipiskais izdzīvotājs traģisma un ļaunprātības sagandētā, nāves apdraudētā pasaulē. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<ul style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin-bottom: 0cm; margin-top: 0cm; orphans: auto; text-align: start; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;" type="disc">
<li class="MsoNormal" style="line-height: 115%; mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-justify: inter-ideograph;"><span lang="DE">Viņš neslēpās, nemeklēja sev drošu telpu, bet labprātīgi pieņēma savu mirstību, proti, visu cilvēka dzīves grūtumu un netaisnības, un nekļuva tādēļ cinisks, aizvainots vai ļauns;<o:p></o:p></span></li>
</ul>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<ul style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin-bottom: 0cm; margin-top: 0cm; orphans: auto; text-align: start; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;" type="disc">
<li class="MsoNormal" style="line-height: 115%; mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-justify: inter-ideograph;"><span lang="DE">Viņš uzņēmās atbildību par savu dzīvi un iespēju robežās arī par savu apkārtni – un tā nu bija nolikts, ka <u>viņa</u>iespēju robežās bija pasaule un visums, nāve un dzīvība, laiks un mūžība.<o:p></o:p></span></li>
</ul>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<ul style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin-bottom: 0cm; margin-top: 0cm; orphans: auto; text-align: start; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;" type="disc">
<li class="MsoNormal" style="line-height: 115%; mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-justify: inter-ideograph;"><span lang="DE">viņš nedzinās pēc apmierinājuma un nesprauda prieku par dzīves mērķi. Viņš nedarīja to, kas ir ērti vai izdevīgi. Viņš darīja to, kam ir nozīme.<o:p></o:p></span></li>
</ul>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<ul style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin-bottom: 0cm; margin-top: 0cm; orphans: auto; text-align: start; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;" type="disc">
<li class="MsoNormal" style="line-height: 115%; mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-justify: inter-ideograph;"><span lang="DE">Redzot mūs, kas nespējam un bieži pat negribam dzīvot nevainojami svēto dzīvi, kādu Dievs prasa no katra cilvēka, Kristus nāca un nodzīvoja to pats – mūsu vietā. Viņš uzņēmās vainu par visu pasaules ļaunprātību un samaksāja par to ar savu dzīvību. Viņš nāca, lai izglābtu katru grēcīgo un nepilnīgo cilvēku, kurš viņam uzticas kā glābējam. </span><span lang="EN-US">Lai tur, kur ir viņš, būtu arī mēs.<o:p></o:p></span></li>
</ul>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<ul style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin-bottom: 0cm; margin-top: 0cm; orphans: auto; text-align: start; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;" type="disc">
<li class="MsoNormal" style="line-height: 115%; mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-justify: inter-ideograph;"><span lang="EN-US">Vai varat iztēloties, kā Kristus jutās augšāmcelšanās rītā iznākot no kapa? Viņa jēgpilnais ceļš bija atnesis viņam vislielāko prieku un gandarījumu. Prieks nebija mērķis, pēc kā viņš dzinās, taču viņš labprāt izbaudīja augšāmcelšanās līksmi un nu aicina tajā piedalīties arī mūs.<o:p></o:p></span></li>
</ul>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<ul style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; margin-bottom: 0cm; margin-top: 0cm; orphans: auto; text-align: start; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;" type="disc">
<li class="MsoNormal" style="line-height: 115%; mso-list: l0 level1 lfo1; text-align: justify; text-justify: inter-ideograph;"><span lang="EN-US">Ja gribam zināt, kas tās tādas – Eiropas vērtības, par kurām daudz runā – tad te tās ir. Kristus ir arhetipiskais eiropietis. Viņš teica, ka no sirds pilnības mute runā. Kad Eiropas sirds bija pilna ar Kristus vēstījumu, tai bija ko sacīt visai pasaulei. Labākais, ko cilvēce ir sasniegusi, ir noticis, sekojot Kristus priekšzīmei.<o:p></o:p></span></li>
</ul>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<span lang="EN-US">Es novēlu mūsu Latvijas universitātei visos daudzveidīgajos ceļos uz zināšanām vienmēr paturēt operatīvajā atmiņā Kristus personību, kurā ir atklājies, kāds ir cilvēks, kad viņš pilnā mērā ir tas, kas viņš var būt. Jo tas taču ir uzdevums, kura dēļ Latvijai jau simt gadus ir universitāte. Lai jums miers, prieks un gandarījums šajā cildenajā misijā.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="-webkit-text-size-adjust: auto; -webkit-text-stroke-width: 0px; caret-color: rgb(0, 0, 0); color: black; font-family: Cambria, serif; font-size: medium; font-style: normal; font-variant-caps: normal; font-weight: normal; letter-spacing: normal; line-height: 18.399999618530273px; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; orphans: auto; text-align: justify; text-decoration: none; text-indent: 0px; text-transform: none; white-space: normal; widows: auto; word-spacing: 0px;">
<br /></div>
<style class="WebKit-mso-list-quirks-style">
<!--
/* Style Definitions */
p.MsoNormal, li.MsoNormal, div.MsoNormal
{mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-parent:"";
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
font-size:12.0pt;
font-family:"Cambria",serif;
mso-ascii-font-family:Cambria;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:"MS Mincho";
mso-fareast-theme-font:minor-fareast;
mso-hansi-font-family:Cambria;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-ansi-language:EN-US;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoFooter, li.MsoFooter, div.MsoFooter
{mso-style-priority:99;
mso-style-link:"Footer Char";
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan;
tab-stops:center 216.0pt right 432.0pt;
font-size:12.0pt;
font-family:"Cambria",serif;
mso-ascii-font-family:Cambria;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:"MS Mincho";
mso-fareast-theme-font:minor-fareast;
mso-hansi-font-family:Cambria;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-ansi-language:EN-US;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitle, li.MsoTitle, div.MsoTitle
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:15.0pt;
margin-left:0cm;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
border:none;
mso-border-bottom-alt:solid #4F81BD 1.0pt;
mso-border-bottom-themecolor:accent1;
padding:0cm;
mso-padding-alt:0cm 0cm 4.0pt 0cm;
font-size:26.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"MS Gothic";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
color:#17365D;
mso-themecolor:text2;
mso-themeshade:191;
letter-spacing:.25pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-ansi-language:EN-US;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitleCxSpFirst, li.MsoTitleCxSpFirst, div.MsoTitleCxSpFirst
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
border:none;
mso-border-bottom-alt:solid #4F81BD 1.0pt;
mso-border-bottom-themecolor:accent1;
padding:0cm;
mso-padding-alt:0cm 0cm 4.0pt 0cm;
font-size:26.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"MS Gothic";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
color:#17365D;
mso-themecolor:text2;
mso-themeshade:191;
letter-spacing:.25pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-ansi-language:EN-US;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitleCxSpMiddle, li.MsoTitleCxSpMiddle, div.MsoTitleCxSpMiddle
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin:0cm;
margin-bottom:.0001pt;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
border:none;
mso-border-bottom-alt:solid #4F81BD 1.0pt;
mso-border-bottom-themecolor:accent1;
padding:0cm;
mso-padding-alt:0cm 0cm 4.0pt 0cm;
font-size:26.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"MS Gothic";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
color:#17365D;
mso-themecolor:text2;
mso-themeshade:191;
letter-spacing:.25pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-ansi-language:EN-US;
mso-fareast-language:EN-US;}
p.MsoTitleCxSpLast, li.MsoTitleCxSpLast, div.MsoTitleCxSpLast
{mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-qformat:yes;
mso-style-link:"Title Char";
mso-style-next:Normal;
mso-style-type:export-only;
margin-top:0cm;
margin-right:0cm;
margin-bottom:15.0pt;
margin-left:0cm;
mso-add-space:auto;
mso-pagination:widow-orphan;
border:none;
mso-border-bottom-alt:solid #4F81BD 1.0pt;
mso-border-bottom-themecolor:accent1;
padding:0cm;
mso-padding-alt:0cm 0cm 4.0pt 0cm;
font-size:26.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"MS Gothic";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
color:#17365D;
mso-themecolor:text2;
mso-themeshade:191;
letter-spacing:.25pt;
mso-font-kerning:14.0pt;
mso-ansi-language:EN-US;
mso-fareast-language:EN-US;}
span.FooterChar
{mso-style-name:"Footer Char";
mso-style-priority:99;
mso-style-unhide:no;
mso-style-locked:yes;
mso-style-link:Footer;}
span.TitleChar
{mso-style-name:"Title Char";
mso-style-priority:10;
mso-style-unhide:no;
mso-style-locked:yes;
mso-style-link:Title;
mso-ansi-font-size:26.0pt;
mso-bidi-font-size:26.0pt;
font-family:"Calibri",sans-serif;
mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:major-latin;
mso-fareast-font-family:"MS Gothic";
mso-fareast-theme-font:major-fareast;
mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:major-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:major-bidi;
color:#17365D;
mso-themecolor:text2;
mso-themeshade:191;
letter-spacing:.25pt;
mso-font-kerning:14.0pt;}
.MsoChpDefault
{mso-style-type:export-only;
mso-default-props:yes;
font-family:"Cambria",serif;
mso-ascii-font-family:Cambria;
mso-ascii-theme-font:minor-latin;
mso-fareast-font-family:"MS Mincho";
mso-fareast-theme-font:minor-fareast;
mso-hansi-font-family:Cambria;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";
mso-bidi-theme-font:minor-bidi;
mso-ansi-language:EN-US;
mso-fareast-language:EN-US;}
@page WordSection1
{size:595.0pt 842.0pt;
margin:72.0pt 90.0pt 72.0pt 90.0pt;
mso-header-margin:35.4pt;
mso-footer-margin:35.4pt;
mso-paper-source:0;}
div.WordSection1
{page:WordSection1;}
/* List Definitions */
@list l0
{mso-list-id:1538666694;
mso-list-type:hybrid;
mso-list-template-ids:-997700532 67698689 67698691 67698693 67698689 67698691 67698693 67698689 67698691 67698693;}
@list l0:level1
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Symbol;}
@list l0:level2
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";}
@list l0:level3
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
@list l0:level4
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Symbol;}
@list l0:level5
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";}
@list l0:level6
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
@list l0:level7
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Symbol;}
@list l0:level8
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:o;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:"Courier New";
mso-bidi-font-family:"Times New Roman";}
@list l0:level9
{mso-level-number-format:bullet;
mso-level-text:;
mso-level-tab-stop:none;
mso-level-number-position:left;
text-indent:-18.0pt;
font-family:Wingdings;}
-->
</style><br />
<div class="MsoNormal" style="font-size: medium; line-height: 18.399999618530273px; text-align: justify;">
<br /></div>
+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-444450919888575097.post-23515725013633034802020-01-13T19:28:00.001+02:002020-01-15T01:50:17.827+02:00Mūzikas akadēmijai - 100<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhLuf4FzLEuwnwoezaqB7e_4bzBjeaJ0YOfJLjU2h0d0MI6s_xA0I2KuzrbqHbdyDzHNyj74EED4xk5kytGLjNps0AgKInQzpAksuHvha7OiN2dWBlbjP1Ow4SVimGnhbDF4FGCJ9I0pykj/s1600/Mu%25CC%2584zikas+akade%25CC%2584mija+100.jpeg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1255" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhLuf4FzLEuwnwoezaqB7e_4bzBjeaJ0YOfJLjU2h0d0MI6s_xA0I2KuzrbqHbdyDzHNyj74EED4xk5kytGLjNps0AgKInQzpAksuHvha7OiN2dWBlbjP1Ow4SVimGnhbDF4FGCJ9I0pykj/s320/Mu%25CC%2584zikas+akade%25CC%2584mija+100.jpeg" width="251" /></a></div>
<div align="right" class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: right;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Dziediet Kungam jaunu dziesmu<o:p></o:p></span></div>
<div align="right" class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: right;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Dziedi Kungam, visa zeme! <o:p></o:p></span></div>
<div align="right" class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: right;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Izstāstiet tautās viņa godu<o:p></o:p></span></div>
<div align="right" class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: right;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">un visos ļaudīs viņa brīnumus.<o:p></o:p></span></div>
<div align="right" class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: right;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">(96. psalms)<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span style="font-size: 14pt;">Ar šiem psalma vārdiem sirsnīgi apsveicu Latvijas Mūzikas akadēmiju simtgadē. Un ne tikai Mūzikas akadēmiju, tās mācībspēkus, studentus un darbiniekus, bet arī arī pats sevi un visus Latvijas iedzīvotājus. Cik vispār pasaulē ir tautu, kurām 100 gadus ir bijusi pašām sava mūzikas akadēmija?</span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tā nu es esmu nodomājis riskēt profesionāliem mūziķiem teikt kaut ko par mūziku, tikai baidos, ka tas man izdosies kā skolotājam, kurš lika skolēniem risināt matemātikas uzdevumu – un tas nav joks: “Orķestrim kurā bija 120 mūziķu, vajadzēja 80 minūtes, lai nospēlētu Bēthovena 9. simfoniju. Cik minūtēs to nospēlēs orķestris, kurā ir 60 mūziķu?” Prātīgs un praktisks domu gājiens. Tā gluži racionāli var kaut ko noskaidrot par kartupeļu maisu iekraušanu vai izkraušanu. Daudziem racionālais šķiet sinonīms jēdzieniem “patiesais”, “reālais”, tas kam ir vērtība. Paviršā acu uzmetienā var paslīdēt garām, ka te darbojas cita loģika, citi likumi.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">No racionālā viedokļa mūzikas mācīšanas praktiskumu varētu vērtēt skeptiski. Kādēļ, piemēram, atvēlēt līdzekļus skolām, kurās padziļināti māca mūziku? Mūziku mēdz saukt par skaņu mākslu. Kas ir skaņa? Gaisa vibrācija. Kāds ieguvums no skolas, kurā māca gaisu tricināt? Vai tā vietā nevajadzētu mācīt datorus un angļu valodu? Racionāli ņemot, skaistums ir greznība, bez kura var gluži labi iztikt. Palūkojieties kaut vai uz Ķengaragu!<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Tiešām, skaistums ir noslēpumaina lieta. Nav vienkārši paskaidrot, kas tas ir un kāda tam ir vērtība. Nav viegli pateikt, kas skaistumā slēpjas, ka vienlaicīgi ir pievelk, iedvesmo, biedē un izaicina. Ienest to savā mājā, savā dzīves telpā ir uzdrīkstēšanās. Sastapšanās ar skaistumu var būt biedējoša, jo katrs esam ar trūkumiem. Konfrontācija ar skaisto liek apzināties visu, kur neesam skaisti. Tā ir drosme – sastapties ar ideālu, kurš liek nokaunēties.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Kāds gleznotājs teica – mēs gleznu liekam rāmī, lai paturētu skaistumu tajā iekšā. Mēs negribam, lai skaistums līst ārā pa visu māju, radot nemieru. Ir jau ļauni diezgan, ka tas ir tur, pie sienas, un stāsta par to, kā viss varētu būt, bet nav. Pietiek jau ar to, ka tas tur, acu priekšā tgādina, ka vajadzētu darīt daudz vairāk, bet tu nedari. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Taču laba māksla pie sienas vai citur ir arī logs uz realitāti, kura ir ārpus tava paviršā skatiena. Mums lielākoties atliek laika tikai uzmest aci lietām, bet mākslinieks uz to ir skatījies atkal un atkal, un pie tā strādājis vēl un vēl. Kad tu skaties uz mākslas darbu, tas atgādina, ka viss ir tā vērts, lai uz to raudzīto dziļi, pat ja tev nav tam laika. Skaistums ir logs uz transcendento. Tas tevi ar to savieno. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Vistiešāk cilvēki to piedzīvo, klausoties mūziku. Mūziku nevar ieslēgt rāmī. Tā plūst pāri un izplatās pa visu māju, pa visu dzīves telpu. No visām mākslām mūzika varbūt ir vistranscendentākā taču tai pat laikā neparasti pieejama. Gandrīz katram cilvēkam patīk mūzika. Gaumes ir dažādas, bet gandrīz katram ir žanrs, kurš viņam stāsta par skaisto, un tajā ir kaut kas intensīvi nozīmīgs, uzturošs un ceļošs.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Mēs to zinām no pieredzes. Mūzika deva balsi totalitārā režīmā Kur nevarēja runāt, varēja dziedāt un savējie saprata, ka dziesma ir kliedziens. Mūzika bija pretinde sāpīgai izolācijai. Dziesmā piedzīvojām, ka neesam vieni, bet vienoti, jo jūtam to pašu, ko daudzi. Tas varēja izaugt līdz ekstātiskai kolektīvai pieredze kā Dziesmu svētki. Mūzika aizpildīja tukšumu sabiedrībā, kurai bija nonāvēts Dievs. Dziesmotā revolūcija ļāva neizliet asinis. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Arī laikā, kas neprasa radikālu drosmi un saliedēšanos – mūzika palīdz bērniem pieaugt. Tā viņus iesakņo tautas kultūrā un katra paša subkultūrā. Mūzika ļoti palīdz atrast ceļu līdz dzīvesbiedram un turpināt dzimtu. Mūzika palīdz izstrādāt skumjas un pārdzīvot sēras. Mūzika komunicē nozīmi, kura nav aizsniedzama racionālai kritikai. Un realitāte nesastāv no matērijas, bet gan no tā, kam ir nozīme. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Vai tu uzdrīksties mijiedarboties ar to, kas ir skaists? Skaistums ne tikai liek nokaunēties uzrādot nepilnības, bet motivē celties un augt. Ja tu uzdrīksties satvert mūzikas skaistumu un ļaut tam satvert tevi, tas liks sajust, ka esi savienots ar to, kas ir ārpus tavas saprašanas. Savā ziņā tas jau ir kā ielaist savā dzīvē Dievu un, ielūkojoties dziļāk par pirmo paviršo skatienu, tiešām ieraudzīt viņa klātbūtni. Ja tu spēj pasniegties tik augstu, lai to, kas ir tikai organizēts, funkcionāls, praktisks, paceltu nākošajā līmenī, tad tas transformē tavu dzīvi. Tas pieskaras apgabaliem, kurus neaizsniedz prāts un kas citādi paliks neatmodināti.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Ir zināms, ka ģenētika cilvēkam un cūkai saskan par 98%. Vai nu tie ir divi procenti gēnu vai Dieva līdzība, ar ko </span><span style="font-size: 18.66666603088379px;">atšķiramies no cūkas</span><span style="font-size: 14pt;">, taču mums ir svarīgi, lai esam pacelti nākošajā līmenī. Tas ir Dieva brīnums, par kuru izstāstīt visām tautām. Un vislabāk to ir izstāstīt mūzikā. Cilvēce visdažādākajās kultūrās ir pārliecinājusies, ka piemērotākais veids, kā godināt Dievu ir mūzikā, īpaši liturģijā.</span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">“Dievs cēlās raga skaņās!<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Dziediet Dievam, Dziediet!<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Jo visas zemes ķēniņš ir Dievs!<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Dziediet Dziesmu! Dziediet slavu viņa vārdam, sataisiet ceļu!”<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Arī tas mūs atšķir no zooloģijas un ļauj dzīvot citā, jaunā līmenī.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 14pt;">Mēs esam pateicīgi Dievam, ka 100 gadus mūsu tautai ir bijusi sava mūzikas akadēmija. Mēs esam pateicīgi, ka mums ir bijusi laimīgā iespēja būt dziedošai tautai. Ka mēs savā ceļā uz nāciju un valsti tik ievērojamā mērā esam varējuši no vienkārši pratktiskā un funkcionālā pacelties citā līmenī. Mēs esam pateicīgi, ka esam tauta, kas prot dziedāt. Par to esam pateicīgi savai Mūzikas akadēmijai. Lai Dievs jūs svētī!<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: Calibri, sans-serif; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
+ Jānishttp://www.blogger.com/profile/06191657027258658780noreply@blogger.com0