Normālie Ziemsvētki. Vēstījums 2014. gada Ziemsvētkos

Kristus mīļotie, priecīgus Ziemsvētkus! Prieka pilnību Kristus dzimšanas svētvakarā! Ziemsvētku laikā viens no visbiežāk teiktajiem vārdiem ir – prieks! Visu caurstrāvo priecīgas nojausmas un brīnuma gaidas. Man gribētos teikt, ka priecīgās Ziemsvētku izjūtas ir nevis izņēmums, bet normalitātes pieredze. Mēs sajūtamies tā, kā ir normāli justies Dieva bērniem. „Redziet, cik lielu mīlestību Tēvs mums ir dāvājis, ka tiekam saukti Dieva bērni un tādi arī esam“, raksta Jānis, māceklis, ko Jēzus mīlēja. (1.Jn 3:1)

Sastrīdēties gadās arī vistuvākajiem cilvēkiem. Aiziet katram savā istabā un aizvērt aiz sevis durvis. Taču, kad emociju bangas norimst, mēs jūtamies nenormāli. Tuvība ir izjaukta. Mīlestība pagrūsta malā. Priekšplānā ir strīds, kas liek justies šausmīgi. Cik dārgs tad ir mirklis, kad tas, kam sajauktās attiecības sāp vairāk, sper pirmo soli un nāk ar izlīgumu. Cik dārgs ir mirklis, kad viss atkal ir labi un saskaņa atjaunota! It kā tik vien ir kā atgriezts normālais stāvoklis, bet cik laba ir sajūta, cik liels par to prieks!

Tā reiz sastrīdējās cilvēce ar Dievu. Aizcirta aiz sevis durvis. Arī mēs katrs personīgi kādā brīdī esam Dievu apvainojuši un ievainojuši. Taču Kristus ir dzimis. Viņš nāca pasauli nevis tiesāt, bet izglābt. Dievam izpostītās attiecības ar cilvēkiem sāpēja vairāk un viņš spēra pirmo soli. Viņš nāca ar izlīgumu, lai cilvēki varētu būt ar viņu kā bērni ap savu mīļo Tēvu.

Kad sajūtam Ziemsvētku prieku, mēs drusciņ nogaršojam, kādas būs attiecības ar Dievu viņa valstībā. Lai cik neparasti neizklausītos, tas patiesībā ir normālais stāvoklis, kam esam dzimuši un kura dēļ arī piedzima Jēzus. Kad vēlam priecīgus Ziemsvētkus, mēs citiem vārdiem sakām: „Lai tev izdodas izlīgt ar Dievu!“ No lūpām atskan: „Priecīgus ziemsvētkus!“, bet nozīmē: „Piedzīvo dievbērnību!“

„Mīļotie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Zinām, ka tad, kad tas atklāsies, mēs būsim līdzīgi viņam, jo mēs redzēsim viņu tādu, kāds viņš ir“, turpina Jānis.  Kāds liels apsolījums! Kāds tūkstoškārt pavairots, nebeidzams Ziemsvētku prieks tas būs visā mūžībā! Kristus piedzima lai mums to dotu. Viņš mūsu vietā piepildīja bauslību un mūsu vietā maksāja par grēkiem. Viņš deva savu labo vēsti Dieva vārdā un sakramentos, kur mums ir grēku piedošana un dzīves svēttapšana. Viņš arī cēla pasaulē savu baznīcu – padomājiet vien, kas tā par privilēģiju, ka mēs drīkstam tai pievienoties! Kas tai pieder, tic un top kristīts, taps svēts!

Mums ir dots viss, lai ieietu sava Kunga priekā. Nebūsim kā nelgas, kam daudz dots, bet nīkst nelietots. Nebūsim nejēgas, kas palaiž vējā mūža lielo iespēju. Vēlot jums priecīgus Ziemsvētkus, es īstenībā vēlu ticībā turēties pie Bētlemē dzimušā Kristus viņa ģimenē, viņa Baznīcā. Ieejiet sava Kunga priekā! Viņš taču nāca, lai būtu ar mums ik dienas līdz pasaules galam.

Sirsnībā,

+ Jānis Vanags

Rīgas Arhibīskaps