Esmu ēzelis! Vismaz cenšos.

Šo fabulu Sejugrāmatā (FB) ielika Bastin Joseph. Nespēju nepadalīties - sevišķi ar tiem, kas nelasa vācu valodā. :)

Kādam zemniekam ēzelis iekrita vecā akā. Stundām ilgi tas brēca pēc palīdzības. Zemnieks mēģināja izdomāt, ko nu darīt. Galu galā viņš nosprieda, ka ēzelis ir vecs un aku jau sen vajadzēja aizbērt. Viņš sasauca kaimiņus un visi nu ņēmās šķipelēt akā zemi, dubļus, dažādas drazas. Kad ēzelis redzēja, kas notiek, vispirms viņš briesmīgi vaimanāja. Tad, visiem par brīnumu, nomierinājās. Vēl pēc dažām lāpstām zemnieks ielūkojās akā. Viņš bija pārsteigts par to, ko ieraudzīja: katru reizi, kad ēzelim uz muguras nobira lāpsta zemes, viņš to nopurināja un pakāpās augstāk. Drīz vien ēzelis pārkāpa akas malai un priecīgs aizrikšoja.

MORĀLE: Dzīve tev pastāvīgi metīs virsū dubļus, visu veidu drazas. Gudrība ir to visu nopurināt un pakāpties soli augstāk. Mēs varam izrāpties no dziļas bedres, tikai neapstājoties un nekad nepadodoties. Nopurini to nost un pakāpies augstāk!

Apdomā piecus vienkāršus noteikumus, kā būt laimīgam:

Atbrīvo sirdi no naida. Piedod.
Atvbrīvo garu no raizēm. Lielākā daļa no tām nekad nepiepildās.
Dzīvo vienkārši un novērtē to, kas tev ir.
Dod vairāk.
Gaidi mazāk no citiem un vairāk no sevis.

Tu vari par šo vienkārši pasmaidīt vai arī sirdī apdomāt un padalīties ar citiem. Priecīgu dienu! :)