Raksts „Latvijā ir tikai viens mācītājs – erotikas fotogrāfs“ ir tik daiļrunīgs un tik izsmeļoši komentēts, ka nav ko piebilst. Taču tas man atgādināja jautājumu, ko jau pasen gribēju pavaicāt Latvijas žurnālistiem. Kādi ir jūsu darba principi un mērķi?
Kad Valteram Korālim atņēma mācītāja amatu, viņam tika pateikts atlaišanas iemesls. Tas nebija neviens no tiem, kurus viņš jebkad ir nosaucis. Tai pašā dienā viņš apstaigāja vairākas redakcijas stāstot, ka atlaists par pretošanos virsvaldes plāniem atņemt Valmieras draudzei īpašumus. Pēc pieciem gadiem katrs var pārliecināties, ka visi īpašumi joprojām draudzei pieder, tomēr solīdi laikraksti izpalīdzīgi tiražēja viņa versiju. Rezultātā daudziem palicis atmiņā, ka godīgu mācītāju, taisnības cīnītāju atlaida “par zemēm”. Kad šī versija vairs necēla spārnos, V.Korālis aizpagājušajā gadā intervijā nosauca citu atlaišanas iemeslu – viņš esot atcelts “par uzskatiem”. Sirdsapziņas dēļ vajātā tēls nenoliedzami ir simpātisks un cildens. Šogad jau nākošā versija: viņš esot atlaists “par fotografēšanu”. Māksla prasa upurus un vajāšanas vairo mākslinieka vērtību. Man ir viscaur saprotams bijušā kolēģa aprēķins, to visu stāstot, taču ne vienmēr izprotu žurnālistu motivāciju. Vai tas, ka aprakstu varonis tā maina versijas, vienkārši paslīd garām, vai arī medijem, kas tā dara, nešķiet svarīgi, ka viņi palīdz cilvēku apziņā sēt nepatiesību?
Kad Valteram Korālim atņēma mācītāja amatu, viņam tika pateikts atlaišanas iemesls. Tas nebija neviens no tiem, kurus viņš jebkad ir nosaucis. Tai pašā dienā viņš apstaigāja vairākas redakcijas stāstot, ka atlaists par pretošanos virsvaldes plāniem atņemt Valmieras draudzei īpašumus. Pēc pieciem gadiem katrs var pārliecināties, ka visi īpašumi joprojām draudzei pieder, tomēr solīdi laikraksti izpalīdzīgi tiražēja viņa versiju. Rezultātā daudziem palicis atmiņā, ka godīgu mācītāju, taisnības cīnītāju atlaida “par zemēm”. Kad šī versija vairs necēla spārnos, V.Korālis aizpagājušajā gadā intervijā nosauca citu atlaišanas iemeslu – viņš esot atcelts “par uzskatiem”. Sirdsapziņas dēļ vajātā tēls nenoliedzami ir simpātisks un cildens. Šogad jau nākošā versija: viņš esot atlaists “par fotografēšanu”. Māksla prasa upurus un vajāšanas vairo mākslinieka vērtību. Man ir viscaur saprotams bijušā kolēģa aprēķins, to visu stāstot, taču ne vienmēr izprotu žurnālistu motivāciju. Vai tas, ka aprakstu varonis tā maina versijas, vienkārši paslīd garām, vai arī medijem, kas tā dara, nešķiet svarīgi, ka viņi palīdz cilvēku apziņā sēt nepatiesību?
Prostitūtei taču arī jākonkurē darba tirgū. Tam pakārtojas visi principi un mērķi.
AtbildētDzēstPreses mērķis ir tikai viens nopelnīt ,pēc iesējas vairāk naudas!
AtbildētDzēstTieš tā: atbildes par žurnalistiks t.s. principiem ir~ gan abos iepriekšKomentos, gan pats arhiBīskaps uz to jau itKā atbild pēdejā rindKopā.
AtbildētDzēstMedijiem:
a) gan paslīd garām viss pa ko tie raxta, jo nav laik ne uzklausīt ne saprast ko tad paši īsti reportē; (tas pats kas teicienā par kurpnieka kurpēm, utt)
b) reizēm tie vnk pārpublicē katastrofāl slikt tulkotus-ar GōglApparāt, savārstijumus, ko nesaprot ne paš, ne lasītājs;
c) un ja pat šiem neslīd garām, tad protams- žurnalistikai viss kas atļauc, labi DER. Jo vairāk stāstu, piem. Korālim, jo intresantāk:)) Šodienas viena no tirgus t.s.pievienotjāmVērtībām ir: "Galvnais ir tas STĀSTS!"- jebkurā lietā, taustāmā vaj klausāmā.
Nekā nezinu par ValterKorāl šodien, kā vien senDienu teiku- šas mēdzis braukt a traktōriņ uz Baznīc, tas jauk;) KatrāZiņā- lai Dies šo svētī & pestī, tapat kā mūs visus!