Dzimis 1958. gada 25. maijā Liepājā.Izglītību ieguvis Liepājas 5. vidusskolā (1965-1976), Latvijas Valsts Universitātes Ķīmijas fakultātē (1976-1982), LELB Teoloģijas seminārā (1984-1989).
Strādājis par ķīmijas skolotāju Rīgas Viļa Lāča vārdā nosauktajā 31. vidusskolā (1982-1985). No skolotāja darba atlaists, jo pievērsies Baznīcai.
1985. gada 1. decembrī ordinēts mācītāja amatā.
Kalpojis Saldus Sv. Jāņa, Saldus M.Lutera, Gaiķu, Skrundas, Lutriņu draudzēs (1985-1993).
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārkārtas Sinodē 1993. gada 26. janvārī ievēlēts un 1993. gada 29. augustā Rīgas Domā konsekrēts arhibīskapa amatā.
Viena no arhibīskapa Jāņa Vanaga sākotnējās darbības jomām bija veidot padomju laikā izpostītās attiecības starp Baznīcu un valsti. Darbojoties LR Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu konsultatīvajā padomē (kopš 1996. gada) un Garīgo lietu padomē (kopš 2001. gada) viņš piedalījās projektu izstrādāšanā likumiem, kas regulē valsts un Baznīcas attiecības. Viņa mērķis ir bijis Baznīcas un valsts šķirtības principa veselīga iedzīvināšana.
J. Vanags ir cīnījies par Baznīcas brīvību veidot tās iekšējo dzīvi atbilstoši savai ticībai. Tai pat laikā viņš ir meklējis iespējas Baznīcas un valsts sadarbībai sociālajā, kultūras, izglītības, pieminekļu aizsardzības un citās jomās. Tieši viņš ir ierosinājis līgumu starp Baznīcu un valsti, kas arī tika parakstīts 2004. gadā. Par ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, kā arī Baznīcas un valsts attiecību veidošanā arhibīskaps J. Vanags apbalvots ar II. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1998).
Arhibīskapa J. Vanaga ieguldījums konservatīvas un luteriskas teoloģijas attīstībā ir ticis arī starptautiski novērtēts - 1997. gadā Luterāņu Baznīcas Misūri sinodes Konkordijas teoloģijas seminārs Fortveinā (ASV) viņam piešķīra goda doktora grādu.
J. Vanags darbojas līdzi arī starptautiskās ekumeniskās organizācijās, Pasaules Baznīcu padomē un Eiropas Baznīcu konferencē. Pasaules Luterāņu federācijas padomes loceklis. 2006. gadā Igaunijas Republika viņu apbalvoja ar III. šķiras Māras Zemes krustu.
Arhibīskaps ir precējies, ģimenē ir sieva Baiba un trīs bērni: Krists (1980-+2007), Gatis un Elizabete.
Viena no arhibīskapa Jāņa Vanaga sākotnējās darbības jomām bija veidot padomju laikā izpostītās attiecības starp Baznīcu un valsti. Darbojoties LR Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu konsultatīvajā padomē (kopš 1996. gada) un Garīgo lietu padomē (kopš 2001. gada) viņš piedalījās projektu izstrādāšanā likumiem, kas regulē valsts un Baznīcas attiecības. Viņa mērķis ir bijis Baznīcas un valsts šķirtības principa veselīga iedzīvināšana.
J. Vanags ir cīnījies par Baznīcas brīvību veidot tās iekšējo dzīvi atbilstoši savai ticībai. Tai pat laikā viņš ir meklējis iespējas Baznīcas un valsts sadarbībai sociālajā, kultūras, izglītības, pieminekļu aizsardzības un citās jomās. Tieši viņš ir ierosinājis līgumu starp Baznīcu un valsti, kas arī tika parakstīts 2004. gadā. Par ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, kā arī Baznīcas un valsts attiecību veidošanā arhibīskaps J. Vanags apbalvots ar II. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1998).
Arhibīskapa J. Vanaga ieguldījums konservatīvas un luteriskas teoloģijas attīstībā ir ticis arī starptautiski novērtēts - 1997. gadā Luterāņu Baznīcas Misūri sinodes Konkordijas teoloģijas seminārs Fortveinā (ASV) viņam piešķīra goda doktora grādu.
J. Vanags darbojas līdzi arī starptautiskās ekumeniskās organizācijās, Pasaules Baznīcu padomē un Eiropas Baznīcu konferencē. Pasaules Luterāņu federācijas padomes loceklis. 2006. gadā Igaunijas Republika viņu apbalvoja ar III. šķiras Māras Zemes krustu.
Arhibīskaps ir precējies, ģimenē ir sieva Baiba un trīs bērni: Krists (1980-+2007), Gatis un Elizabete.
Arhibīskapa asistente Helēna Andersone
Tālr. 67225406, 29128655
Fakss 67820041
Sekretāre Māra Grigola
Tālr. 67225406, 26107540
Fakss 67820041
LELB arhibīskapi:
Jānis Vanags (no 1993)
Kārlis Gailītis (1989-1992)
Ēriks Mesters (1986-1989)
Jānis Matulis (1969-1985)
Gustavs Tūrs (Turss) (1948-1968)
Teodors Grīnbergs (1932-1944)
Kārlis Irbe (1922-1931)
0 komentāri: