trešdiena, 2014. gada 24. decembris
Kristus mīļotie, priecīgus Ziemsvētkus! Prieka pilnību Kristus
dzimšanas svētvakarā! Ziemsvētku laikā viens no visbiežāk teiktajiem vārdiem ir
– prieks! Visu caurstrāvo priecīgas nojausmas un brīnuma gaidas. Man gribētos
teikt, ka priecīgās Ziemsvētku izjūtas ir nevis izņēmums, bet normalitātes
pieredze. Mēs sajūtamies tā, kā ir normāli justies Dieva bērniem. „Redziet, cik
lielu mīlestību Tēvs mums ir dāvājis, ka tiekam saukti Dieva bērni un tādi arī
esam“, raksta Jānis, māceklis, ko Jēzus mīlēja. (1.Jn 3:1)
Sastrīdēties gadās arī vistuvākajiem cilvēkiem. Aiziet katram savā
istabā un aizvērt aiz sevis durvis. Taču, kad emociju bangas norimst, mēs jūtamies
nenormāli. Tuvība ir izjaukta. Mīlestība pagrūsta malā. Priekšplānā ir strīds,
kas liek justies šausmīgi. Cik dārgs tad ir mirklis, kad tas, kam sajauktās
attiecības sāp vairāk, sper pirmo soli un nāk ar izlīgumu. Cik dārgs ir
mirklis, kad viss atkal ir labi un saskaņa atjaunota! It kā tik vien ir kā
atgriezts normālais stāvoklis, bet cik laba ir sajūta, cik liels par to prieks!
Tā reiz sastrīdējās cilvēce ar Dievu. Aizcirta aiz sevis durvis. Arī
mēs katrs personīgi kādā brīdī esam Dievu apvainojuši un ievainojuši. Taču Kristus
ir dzimis. Viņš nāca pasauli nevis tiesāt, bet izglābt. Dievam izpostītās
attiecības ar cilvēkiem sāpēja vairāk un viņš spēra pirmo soli. Viņš nāca ar
izlīgumu, lai cilvēki varētu būt ar viņu kā bērni ap savu mīļo Tēvu.
Kad sajūtam Ziemsvētku prieku, mēs drusciņ nogaršojam, kādas būs attiecības
ar Dievu viņa valstībā. Lai cik neparasti neizklausītos, tas patiesībā ir
normālais stāvoklis, kam esam dzimuši un kura dēļ arī piedzima Jēzus. Kad vēlam
priecīgus Ziemsvētkus, mēs citiem vārdiem sakām: „Lai tev izdodas izlīgt ar
Dievu!“ No lūpām atskan: „Priecīgus ziemsvētkus!“, bet nozīmē: „Piedzīvo
dievbērnību!“
„Mīļotie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl
nav atklājies, kas mēs būsim. Zinām, ka tad, kad tas atklāsies, mēs būsim
līdzīgi viņam, jo mēs redzēsim viņu tādu, kāds viņš ir“, turpina Jānis. Kāds liels apsolījums! Kāds tūkstoškārt
pavairots, nebeidzams Ziemsvētku prieks tas būs visā mūžībā! Kristus piedzima
lai mums to dotu. Viņš mūsu vietā piepildīja bauslību un mūsu vietā maksāja par
grēkiem. Viņš deva savu labo vēsti Dieva vārdā un sakramentos, kur mums ir
grēku piedošana un dzīves svēttapšana. Viņš arī cēla pasaulē savu baznīcu – padomājiet
vien, kas tā par privilēģiju, ka mēs drīkstam tai pievienoties! Kas tai pieder,
tic un top kristīts, taps svēts!
Mums ir dots viss, lai ieietu sava Kunga
priekā. Nebūsim kā nelgas, kam daudz dots, bet nīkst nelietots. Nebūsim
nejēgas, kas palaiž vējā mūža lielo iespēju. Vēlot jums priecīgus Ziemsvētkus,
es īstenībā vēlu ticībā turēties pie Bētlemē dzimušā Kristus viņa ģimenē, viņa
Baznīcā. Ieejiet sava Kunga priekā! Viņš taču nāca, lai būtu ar mums ik dienas
līdz pasaules galam.
Sirsnībā,
+ Jānis Vanags
Rīgas Arhibīskaps
Abonēt:
Ziņas (Atom)
1 komentāri: